Anda Rožukalne: Informācijas traucējumu 50 nokrāsas. Emociju demokrātija vai garīgi traucējumi? 

Emociju viļņi tīmeklī jau nosaukti par emocionālo demokrātiju. Šis jēdziens pretstata racionālu sabiedriski politisko notikumu analīzi, kas palīdz veidoties sabiedriskajai domai, emocijās balstītai spriešanai jeb alternatīvai demokrātijas praksei. Par to arī ceturtais stāsts rakstu sērijā par dezinformāciju.

Informācijas traucējumu 50 nokrāsas. Andas Rožukalnes rakstu sērija:

1. daļa - Vieglie ieroči 

2.daļa - Uzbrukt, apklusināt un iznīcināt! 

3.daļa - Lielu un mazu melu straumes struktūra

4.daļa - Emociju demokrātija vai garīgi traucējumi? 

5.daļa - Kā tikt galā dezinformāciju?

Ar faktu pārbaudi un labu informācijas vai mediju pratību  ne vienmēr ir pietiekami, jo informācijas uztverē un vērtēšanā nevaram izvairīties no emocijām. Tā nav tikai informācijas nodošana, “bet īsta drāma, kurā sastopas pretēji pasaules spēki”, tā komunikācijas rituālo dabu raksturo Džeimss Kerijs. Emocijas ir daļa no šī rituāla. Dž. Kerijs uzsver, ka saziņas procesā neizbēgami izpaužas un savienojas kopīgi uzskati, attieksmes un emocijas. 

Emocijas var veicināt pārmaiņas sabiedrībā un palīdzēt izlauzties cilvēku gribai valstīs, kur nepastāv vai ir ierobežota brīvu mediju darbība. Tad emocionālās reakcijas ilustrē spriedzi sabiedrībā, attieksmi pret politisko realitāti. Bet emocijas var radīt vardarbību, pamudināt uz nepārdomātu grupu rīcību, novirzīt uzmanību.

Pētnieki jau diezgan ātri pamanīja, ka auditorijas radītais saturs tīmeklī ir emociju pārpilns. Ne tikai komunikācijas zinātnieki, bet psihologi, datorzinātnes un neirozinātnes pārstāvji meklē jaunus ceļus, lai izprastu emocijas un to ietekmi.

Emociju izpēte var palīdzēt ieraudzīt kopsakarības starp emociju piepildītiem publiskiem vēstījumiem, piemēram, politiskās kampaņās, un auditorijas emocijām, kas novērojamas sociālajos medijos un citur. 

Viens no interesantākiem ir projekts “Pulse of the nation” ASV, kas, izmantojot milzīgu datu masīvu, analizē tvitera saturu un nosaka cilvēku noskaņojumu dienas garumā visos Amerikas štatos:

Tas parāda, cik emocijas ir nestabilas un cik plašā amplitūdā tās mainās neilgā laika periodā.

Dziesmu svētku laikā daudzi cilvēki sajuta pozitīvas emocijas: prieku, sajūsmu, apbrīnu, interesi, mīlestību... Diemžēl ikdienā publiskajā “informācijas troksnī” dominē negatīvas emocijas - agresivitāte, naids, riebums. To parāda arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) veidotais Interneta agresivitātes indekss, kurā pastāvīgi tiek analizēta komentāros izteiktā attieksme pret ziņās publicēto.

Visbiežāk cilvēki izsaka kaunu, vēlas uzbrukt citiem, aicina kādu vai kaut ko iznīcināt, izjūt vilšanos.

Pirms vēlēšanām varam vērot, ka cilvēki tiek gan biedēti ar citu politisko spēku it kā gaidāmo rīcību un lēmumiem, redzam politiķu uzbrukumus cits citam, naida un riebuma izraisīšanu pret konkrētām personībām. Emocijas tiek savienotas ar patiesas un nepatiesas informācijas daļām. Lai nepopularizētu konkrētus politiskos spēkus, nepievienošu piemērus, vien atgādināšu, ka emociju raisīšana un jundīšana, vienkāršota “labo” un “slikto” pretstatīšana ir saistīta ar populistisku politiku, lai kā dažiem politiķiem to negribētos atzīt.

Minēšu visiem zināmu un politiski neitrālu piemēru no jauna pētījuma, kas cenšas notvert emocijas tīmeklī. Tas ir “Emociju atpazīšanas modelis”, izveidots RSU Komunikācijas studiju katedrā. Tā mērķis ir automātiski analizēt tīmekļa komunikācijā klātesošās emocijas. Pašlaik topošais tīmekļa komunikācijas analīzes rīks tiek balstīts pieņēmumā, ka valodas lietojums palīdz atpazīt emocijas. Tātad, ja cilvēki tīmeklī runā par prieku, naidu, riebumu, skumjām, tad tiek uzskatīts, ka viņi izjūt minētās un citas emocijas. Filtrējot emocijas raksturojošus vārdus, izmantoti arī epiteti, metaforas, salīdzinājumi, kas liecina par emocionāliem stāvokļiem. Piemēram, vēlēšanās ielīst zemē vai nosarkšana saistāma ar kaunu.

Jūlijs ir mēnesis, kad atcerējāmies, kā pirms gada simtiem cilvēku meklēja Liepājā pazudušo Ivanu un diemžēl neatrada viņu dzīvu. Lūk, emocijas, kas “Emociju atpazīšanas modeļa” pilotpētījumā konstatētas "Facebook" diskusijā pie ziņas, ka policija atradusi Ivanu mežā bez dzīvības pazīmēm. Vispirms tika salīdzinātas diskusijas tekstā (119 komentāri) atpazītās un ar emocijzīmēm atzīmētās emocijas.

Diskusiju emociju struktūra: 

Ar "Facebook" pieejamām emocijzīmēm izteiktās emocijas:

Šajā piemērā emocijzīmēs un diskusijā izteiktās emocijas lielā mērā sakrīt. Vērtējot diskusiju, redzams, ka cilvēki ir bēdīgi par meklēšanas rezultātu, daudzi ir dusmīgi par šādu iznākumu vai neapmierināti par policijas spējām atrast mazo zēnu. Citi priecājas, ka lieta atrisināta.

Vēl vairāk var izzināt, vērtējot cilvēku argumentus komentāros. Izteikumu struktūra diskusijā ir šāda:

  • mātes vainošana, aicinājumi viņu sodīt – 75%,
  • netiek vainots neviens,
  • novēlētas “vieglas smiltis” – 8%,
  • līdzjūtības izteikšana mātei vai zēna ģimenei – 5%,
  • policijas kritika – 4%,
  • atbalsts policijai – 3%,
  • pārmetumi sabiedrībai par tās vienaldzību – 3%,
  • citi – 2%.

Kvalitatīvā teksta analīze, vērtējot cilvēku attieksmi, parāda, ka emocijas un attieksme nav viens un tas pats. Ļoti daudzi komentētāji cenšas būt neitrāli, neizteikt savu vērtējumu, bet skumji analizē situāciju. Negatīvi noskaņotie kritizē zēna ģimenes locekļus, policiju un sabiedrības vienaldzību.

Diskusijā izteiktās attieksmes struktūra:

Citos analizētajos piemēros parādījās līdzīga aina – ļoti spilgtas emocijas, kas izteiktas ar emocijzīmēm, un neitrālāka, racionālāka attieksme komentāros. Pat naida runa pret migrantiem vienā no citiem piemēriem tika izteikta bez rupjiem vārdiem, bez emocijām. 

Gan komentāri pie ziņas par Ivanu, kas neapšaubāmi ir traģiska vēsts, gan reakcija uz citu pētījumā iekļauto ziņu, ka bēglis nespēj iztikt ar Latvijā pieejamo pabalstu, rāda vienveidīgu emociju dominēšanu. Ivana gadījumā tās ir skumjas, bēgļa ziņas gadījumā – naids, nicinājums, riebums. Arī komentāros izceļas līdzīgi viedokļi, parādot interneta diskusiju ierobežojumus. Tie, kas vēlas izvērtēt sabiedrības vienaldzību Ivana ziņas kontekstā, tiek apsaukti no “vieglu smilšu” vēlētāju un policijas vainotāju puses. Tie, kam kauns par rasistisku un necilvēcīgu attieksmi pret bēgli, tiek nolamāti un ātri pamet diskusiju. Protams, emocijzīmju spiedēji un komentāru rakstītāji nav vienmēr vieni un tie paši cilvēki.

Izmantojot mediju netiešo efektu teorijas atziņas, var teikt, ka emociju publiska izteikšana palīdz tās remdēt, mazināt. Tomēr spilgtas, “skaļi” paustas emocijas var skatīt arī kā sākumu rīcībai.

Tīmeklī mēs katrs varam vērot arī nopietnu cilvēku mobilizācijas potenciālu. Tas var izpausties kā spontāna kāda cilvēka vai parādības lamāšana un vienlaikus kā ietekmīgs sabiedrībai svarīgu pārmaiņu, piemēram, olšūnu donēšanas piketa rīkošanas, instruments. 

Sociālo mediju rīku iespējas emocijas izraisīt un tās deformēt ir vērtētas kritiski. Emocijzīmes un to lietojums ir ārkārtīgi vienkāršs, tik viegls! Tas rada procesu, kad emocijas tiek izteiktas automātiski, cilvēks, iespējams, tās nemaz neizjūt vai izjūt mazākā mērā, tomēr izsaka un rada iespaidu, ka tās pastāv. Vai jūs tiešām mīlat un vēlaties apskaut katru, kam sūtāt sirsniņu? Automātiskums rada paradumus, ka emocijas izsakām nedomājot, ritualizēti...

Braiens Otss uzskata, ka tīmeklī komentēšana ir “līdz smieklīgumam vienkārša”, tā neprasa temata izpratni, nekādu kompetenci. Šis autors, pētot Donalda Trampa komunikāciju un viņa atbalstītāju reakcijas, uzskata, ka tviteris ir perfekta vieta tā sauktajai melnajai triādei, kurā apvienots narcisms, makiavelisms un psihopātija.

Emocijas ir arī lipīgas, tīmeklī, vērojot un piedaloties, mēs tās pārņemam cits no cita, un veidojas kolektīvās emocijas.

Daudzu cilvēku vienlaicīgas emocionālas reakcijas veicina emocionālu uzbudinājumu, iedrošina citus izrādīt savas izjūtas. Tas nozīmē - arī drošāk lietot rupjus vārdus, uzbrukt kopā, naidīgi apsaukāties vai sajūsmināties un priecāties par vienu un to pašu,

nereti izjūtot nevis naidu, bet izmantojot rupjus vārdus kā retorisku paņēmienu, kas palīdz pievērst uzmanību.

Arī dezinformācijas izplatītāji ir meistarīgi emociju raisīšanas un to automātiskas vadīšanas jomā.  

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti