Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā vakcīnu pret Covid-19 pirmdienas, 28.decembra, rītā jau saņēmuši pirmie mediķi, apliecināja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.
Autora ziņas
Iespējams, šos Ziemassvētkus Dzintra Bankova sagaida, tikai pateicoties mazmeitas ātrai reakcijai un diviem skābekļa baloniem ik dienu Latvijas Infektoloģijas centrā. Viņas saslimšana ar Covid-19 bija smaga. Dažas maņas, piemēram, garša un smarža, nav atgriezušās joprojām. Bankova aicina novērtēt mediķu pašaizliedzīgo darbu un darīt visu, lai jau tā pārpildītās slimnīcas netop pārvērstas tikai par Covid-19 slimnīcām.
Latvijā sestdien, 26.decembrī, piegādātas pirmās "Pfizer/BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 "Comirnaty". Vakcīnas nogādātas arī citviet Eiropas Savienībā.
Jelgavas novada Staļģenē vienīgajā ģimenes ārsta praksē ir atklāti 40 Covid-19 pacienti, daudzi no tiem – vietējā veco ļaužu aprūpes namā. Ārsts Ainis Dzalbs uzsver, cik svarīgi ir testi, kontaktpersonu apzināšana un piesardzībai, lai neinficētu citus ar Covid-19.
Sagatavotas paciņas, samāšanās pa logu vai videozvans telefonā – tikai šāda tagad ir saziņa ar tiem ģimenes locekļiem, kuri atrodas sociālās aprūpes centros. Lai iepriecinātu pansionātos mītošos, notika vēl nebijis pasākums – tiešsaistē iemītniekus sveica gan amatpersonas un pilsētu mēri, gan maestro Raimonds Pauls, gan citi iemīļoti mākslinieki.
Šajā laikā, kad sliktas ziņas dzirdamas ik dienu un pēc trim dienām gaidāmais Ziemassvētku vakars joprojām šķiet kas tāls un nereāls, LTV saka lielu un sirsnīgu paldies tiem, kuri paliek savā vietā un dara savu darbu – mediķiem. Pirmais “paldies!” ceļo uz Staļģenes doktorātu.
Pirmdienas rītā Latvijas televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” Stradiņa slimnīcas Covid-19 nodaļas virsārsts Kārlis Rācenis godīgi atzina, cik noguruši ir mediķi, dienu un nakti cīnoties par koronavīrusa pacientu veselību un dzīvību.
Pēc šīs intervijas zibenīgi reaģējusi Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolotāja Inese Bērziņa, kurai sažņaugusies sirds, redzot nogurumu un izmisumu ārsta acīs.
Pēc šīs intervijas zibenīgi reaģējusi Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolotāja Inese Bērziņa, kurai sažņaugusies sirds, redzot nogurumu un izmisumu ārsta acīs.
20. decembrī mūžībā devies viens no izcilākajiem Latvijas modernās medicīnas pamatlicējiem sirds ķirurgs, profesors Jānis Volkolākovs (1931–2020).
Viens ārsts no Covid-19 vīrusa izraisītām sekām ir miris, vēl vairāki smagā stāvoklī atrodas slimnīcā - tāda šobrīd ir arī Latvijas realitāte. Ārsti, kuri cīnās par katra pacienta dzīvību, piekrīt, ka tad, kad slimnīcā ieved kolēģi – mediķi, ir īpaši smagi.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātniskajā centrā “Kleisti” septembra vidū sāka darbu ar Latvijas koronavīrusa slimnieku analīžu paraugiem. Mikrobiologiem un virusologiem būtiski bija noskaidrot un atklāt vīrusa dzīvi cilvēkā. Lielākā pētījuma daļa ir noslēgusies, bet iegūtās atbildes noteikti nav nomierinošas. Tieši otrādi – šis vīruss ir neparedzams pretinieks. Mānīgs un mainīgs. Tieši tāpat arī atrastās antivielas.
Pirmajās 54 stundās, kopš sākusies labdarības akcijas pret vardarbību ģimenē “Dod pieci! 2020” tiešraide, kopā saziedoti 99 510 eiro. Elīna Baltskara, Magnuss Eriņš un Toms Grēviņš turpina atskaņot tikai ziedotāju izvēlētās dziesmas un stikla studijā sarunāties ar viesiem un ziedotājiem.
Ceturtdien, 17. decembrī, tieši dienas vidū Rīgā, Doma laukumā, darbu sāks labdarības maratons “Dod pieci!”. Darbojoties un dzīvojot stikla studijā līdz pat 23. decembrim, radio “pieci.lv” dīdžeji dienu un nakti atskaņos tikai klausītāju izvēlētas dziesmas. Katri ziedotie pieci eiro garantēs stundu drošībā tām ģimenēm, kuras bēg no vardarbības.
Dzirdot cilvēkus pretojamies masku likšanai, onkoloģiskie pacienti parasti klusē. Un nevis tāpēc, ka viņi piekristu masku nenēsātājiem, bet gan tādēļ, ka viņi iet cauri daudz smagākai cīņai un dažkārt vienkārši nav spēka iesaistīties diskusijās. Savukārt viņu ārsti uzskata – visi esam vienā laivā. Un jebkurā brīdī lomas var mainīties.
Katru dienu vairākās, bet šodien pat divdesmit piecās ģimenēs atskanēja zvans no slimnīcas, lai vēstītu par Covid-19 inficēta tuvinieka nāvi. Ārsti, kuri strādā šajās nodaļās, atzīst, ka tik bieži skatīt nāvi sejā ir ļoti grūti. It īpaši tāpēc, ka daļa mirušo varēja pat nesaslimt, ja būtu valkājuši masku, ievērojuši distanci un citus drošības pasākumus.
Viens no argumentiem, ko min cilvēki, kas iebilst pret sejas aizsargmasku valkāšanu, ir, ka to lietošana nopietni apdraud veselību. Vai tā ir? Latvijas Televīzija to devās skaidrot Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas (RAKUS) Toksikoloģijas un sepses klīnikā.
Visas Latvijas slimnīcas, kurās ārstē Covid-19 slimniekus, strādā paaugstinātas intensitātes apstākļos. Tajā pašā laikā, tiklīdz stāvoklis ļauj, saslimušo izraksta, lai dotu vietu nākamajam, kurš bez papildu skābekļa elpot vairs nespēj. Kā strādā lielākajā Covid-19 slimnīcā – Austrumu slimnīcā? Ko dara ar Covid-19 slimniekiem, kuriem ir vēl kāda cita neatliekama kaite?
Valsts policija šodien aizturējusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) feldšeri Marinu Kornatovsku un aktīvistu Valentīnu Jeremejevu saistībā ar viltus ziņām par Covid-19, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Latvijā pietiekami lielu Covid-19 testēto daļu veido tieši vēža pacienti, kuri veic ķīmijterapiju. Tests viņiem jāatkārto vismaz reizi mēnesī. Tas tiek darīts pašu drošības dēļ. Pasaules pieredze liecina, ka spēcīgās ārstēšanas laikā slimošana ar Covid-19 var beigties arī letāli. Latvijas Onkoloģijas centrā par šādu nāvi ziņu nav. Taču kādam pacientam neatpazīts Covid-19 beidzās ar stacionēšanu un smagu slimības gaitu.
Jau no pirmdienas arī bērniem sabiedriskajā transportā ir jālieto sejas maskas. Kā bērnam izskaidrot, kāpēc nepieciešama maska? Psihologi saka – viss atkarīgs tikai un vienīgi no vecāku attieksmes. Pat viena negatīva piezīme vai izsmiešana var maskas nēsāšanu padarīt grūtu.
Piektdienas rītā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) atvēra jau trešo karantīnas nodaļu. Tajā ievietoti Covid-19 slimnieki ar insultiem, infarktiem, plaušu karsoņiem un citām smagām slimībām. Visi tie, kuri par savu dzīvību cīnās arī jaunajā nodaļā, nav anonīmi cilvēki, viņi ir kāda tuvinieki. Tagad viņiem var palīdzēt tikai mediķi. Trešās karantīnas nodaļas virsārsts Kārlis Rācenis piekrita dalīties ar savām izjūtām par to, kādēļ pašlaik dažas pavisam vienkāršas lietas – ierobežot sociālos kontaktus, ievērot distanci, lietot maskas un vislabāk – vispār nedoties uz publiskām vietām – ir dzīvības cenā.
Viens no valdības plāniem Covid-19 samazināšanai ir analīžu jaudas palielināšana, sasniedzot 10 000 testu dienā. Tā ir izpildāma iecere, jo jau pagājušajā diennaktī veikts rekordliels testu skaits – 9000 testu. Tiesa, pieaugums kopš 6. novembrī izsludinātās ārkārtējās situācijas nav bijis pārāk straujš. Taču ir priekšnoteikumi, lai varētu ik dienu pārbaudīt tik daudz cilvēku, cik, piemēram, dzīvo Kuldīgā.
Šodien tiek iedegta pirmā svece Adventa vainagā un sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Taču Ropažos šis vakars ir negaidītas gaismas pieliets. Anonīms labdaris iededzis tūkstošiem gaismiņu vietējā baznīcā, tā radot gaismas dārzu.
Strausa politika, slēpjot galvu smiltīs brīdī, kad sācies Covid-19 uzliesmojums pilsētā, ir absolūti nepareiza, ir pārliecināta Kuldīga. Tā ir pirmā pašvaldība valstī, kurā pēc vīrusa uzliesmojuma vienā uzņēmumā veica siekalu testus ikvienam iedzīvotājam, kurš to vēlējās, lai atklātu pēc iespējas vairāk inficēto un viņu kontaktpersonas. Atklājot maksimāli daudz vīrusa nēsātāju, izdevās slimības pārnešanu apturēt. Tagad pilsēta pamazām atkopjas, bet bez maskas un distances dzīve pie Ventas rumbas vairs nav iedomājama.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Zinātniskajā institūtā tapuši vairāki rīki, kas būtiski atvieglos ārstu darbu un pacientu stāvokli Covid-19 infekcijas laikā. Ārsti un zinātnieki arī pie mums izstrādājuši gan ātrās reaģēšanas siekalu testu, gan uzlabojuši īpašu elpināšanas palīgaparātu.
Tieši pirms nedēļas zemes klēpī guldīja Emīliju un Ivaru Zvinguļus. Viņi abi laulībā bija nodzīvojuši 61 gadu, abi tika nogādāti slimnīcā ar Covid-19 un abi mira diennakts laikā. Dēls Aigars Zvingulis, kuram koronavīruss atņēma mammu un tēti, uzsver – tad, kad tas skar tevi un tavu ģimeni, jautājumu par vīrusa bīstamību vairs nav.
Ģimenes, kuru tuviniekiem nepieciešama profesionāla aprūpe pansionātos, Covid-19 dēļ nokļuvušas bezizejā. Ja tuviniekam atklāts koronavīruss, iestādes atsakās viņu uzņemt. Nelīdz ne epidemiologu teiktais, ka pēc 14. slimības dienas cilvēks pat ar pozitīvu testu vairs nav uzskatāms par infekciozu, ne Labklājības ministrijas vēstules.
Jautājums par slimnīcu iespēju palīdzēt visiem koronavīrusa skartajiem kļūst aizvien aktuālāks. Īpaši tāpēc, ka saslimušo skaits tupina pieaugt dienu no dienas. Šobrīd Latvijas slimnīcās kopā ārstējas 437 Covid-19 pacienti, 23 no viņiem stāvoklis ir smags. Kāda ir slimnīcu gatavība un no kā būs jāatsakās, ja tieši Covid-19 inficēto skaits strauji kāps?
Analizējot Latvijas koronavīrusa pacientu ģenētisko materiālu, laboratorijās redz ne vien to, vīruss ir vai tā nav, bet pat to, cik daudz šī vīrusa ir cilvēkā. Tas gan pacientam nosūtītajos izrakstos neparādās. Taču ļauj saprast, vai cilvēks akūti slimo, vai testu nodod jau pēc pārslimošanas.
Atšifrēt mūsu pacientu koronavīrusa genomu – tas ir viens no uzdevumiem Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (RAKUS) Nacionālajā mikrobioloģijas references laboratorijā. Redzot, no kurām valstīm vīruss ievests un atklājot mutācijas, arī epidemiologi un infektologi var pieņemt pareizākus lēmumus. Piektdien, 20. novembrī, laboratorija saņēma īpašu dāvinājumu, kas koronavīrusa genomu palīdzēs atklāt ar precīzām iekārtām.
Vairs nav tādas dienas, kad līdz ar inficēto simtiem netiktu ziņots arī par mirušajiem. Pēdējo nedēļu laikā šī melnā līkne ir augšupejoša un diennaktī no koronavīrusa mirst vidēji 4–6 cilvēki. Ārsti, kuri cīnās par viņu dzīvībām, skaidro, ka daudziem ir kāda blakus saslimšana – cukura diabēts, sirds vai plaušu slimības. Taču ir arī tādi, kuriem bez Covid-19 citu saslimšanu nav bijis. Mirstība pēc šā brīža datiem ir 2% līdz 4%.
Latvijā trešdien, 18. novembrī, tiek svinēta valsts proklamēšanas 102. gadadiena. Šoreiz svētkos Covid-19 izplatības dēļ nenotiek publiski pasākumi, tostarp militārā parāde un uguņošana 11. novembra krastmalā Rīgā. Taču svētkus var svinēt attālināti, tostarp skatoties svētku koncertus tiešsaistē.
Jau 19. gadu pēc kārtas jūrmalnieki iededz savu sveci Latvijai, tā kopā no Lielupes līdz Ķemeriem veidojot garāko gaismas ceļu Latvijā. Tajā piedalās liels un mazs, vecs un jauns, bet tiem, kas brauc cauri Jūrmalai ar auto, tas ir arī gaišāks ceļa posms un jaukas emocijas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
