Aculiecinieks

Aculiecinieks. Neparastā sēņošana

Aculiecinieks

Aculiecinieks. Restaurators

Aculiecinieks. "Latviešu" Covid-19

Pētnieki Latvijā: Covid-19 izraisošais vīruss – negants un neparedzams pretinieks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātniskajā centrā “Kleisti” septembra vidū sāka darbu ar Latvijas koronavīrusa slimnieku analīžu paraugiem. Mikrobiologiem un virusologiem būtiski bija noskaidrot un atklāt vīrusa dzīvi cilvēkā. Lielākā pētījuma daļa ir noslēgusies, bet iegūtās atbildes noteikti nav nomierinošas. Tieši otrādi – šis vīruss ir neparedzams pretinieks. Mānīgs un mainīgs. Tieši tāpat arī atrastās antivielas.

ĪSUMĀ:

  • Noturīgas antivielas pēc Covid-19 izslimošanas organismā nesaglabājas
  • Vīruss var aktivēties pēc kāda laikaposma tāpat kā tā līdzinieki
  • Negatīvas uztriepju analīzes nav garantija, ka organisms brīvs no vīrusa
  • Atkārtota inficēšanās ir ar smagāku slimības norisi
  • Pētnieki par situāciju ziemā nav noskaņoti optimistiski

Pētījumā 100 slimniekiem atkārtoti ņēma paraugus – asinis, urīnu, fēces un uztriepes, jo tikai tā bija iespējams izsekot, cik ilgi saglabājas antivielas, cik tās ir noturīgas un vai pēc pārslimošanas būs ilga imunitāte.

Pētījumā izvērtēja trīs dažādas antivielas, pastāstīja RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece Zaiga Nora-Krūkle. Pirmās antivielas IGM – nedēļu pēc inficēšanās, nākamās (IGA) – divas nedēļas pēc inficēšanās un tad pēdējās (IGG), kurām būtu jāsaglabājas visilgāko laiku. Jo ilgāk organismā ir antivielas, jo lielākas cerības, ka tās vairāk pasargās.

Zaiga Nora-Krūkle
Zaiga Nora-Krūkle

Nora-Krūkle atzīst, ka Covid-19 izraisošais vīruss ir negants daudz un dažādos veidos. Ne tikai tāpēc, ka var viegli inficēties, bet arī tādēļ, ka

noturīgas antivielas organismā nesaglabājas.

Antivielām ir tendence mazināties pēc diviem mēnešiem, un tas nozīmē, ka var inficēties atkārtoti.

Atkārtotu inficēšanos Latvijā pētnieki atklāja veiktajā pētījumā. Atkārtoti ņemtā paraugā tika konstatētas agrīnās antivielas, kas liecina, ka persona inficējusies vēlreiz. Starp analīžu paraugu ņemšanu bija tikai divi mēneši, un atkārtota inficēšanās notika.

Nevar arī izslēgt iespēju, ka vīruss ir saglabājies no pirmās infekcijas un vēlāk aktivējies, kā to labvēlīgos apstākļos dara herpes vai citi vīrusi, pastāstīja RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktore Modra Murovska. Arī tiem, kas ir veseli, bet bijuši inficēti, var izpausties ilgtermiņa sekas, piemēram, hronisks nogurums. 

Nora-Krūkle uzsver, ka apmēram 10 procentiem slimojušo antivielas neizstrādājas vispār, tātad atkārtotā inficēšanās ir iespējama. Turklāt,

atkārtoti inficējoties, slimība izpaužas smagāk. Tas ir dīvains fenomens, raksturīgs tieši šim vīrusam. 

Murovska aicina uzticēties vakcīnām un rosina vakcinēties tos, kuriem tas ir nepieciešams un veselība ļauj. Potēties nevarēs alerģiski cilvēki, kā arī jārēķinās, ka 95 procentu efektivitāte nav garantija visiem. Vecāka gadagājuma pacientiem efektivitāte būs mazāka. 

Ir pacienti, kuri Sars-CoV-2 vīrusu izslimojuši salīdzinoši ātri, bet pētījumā piedalās arī cilvēki, kuri slimnīcā vien ārstējušies mēnesi. Tāpat iegūti pierādījumi, ka no aizdegunes vīruss pazūd ātri, bet citur organismā atrodams vēl ilgi.

Maksims Čistjakovs
Maksims Čistjakovs

RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieks Maksims Čistjakovs pastāstīja, ka vīrusu var atrast visur – gan nazofaringālās uztriepēs, gan urīnā, fēcēs un asinsparaugos.

"Mēs arī skatām vīrusa slodzes un varam salīdzināt, kur ir vairāk, kur mazāk," teica Čistjakovs. "Piemēram, fēcēs ļoti daudz, un tas nozīmē, ka jūs varat nedetektēt šo vīrusu nazofaringeāli, domāt, ka nav inficēts, nav bīstams, bet fēcēs vēl ir ļoti liela vīrusa slodze. Fēces ir orālais ceļš inficēšanai."

Murovska uzsver, ka ir ļoti daudz pacientu, kas ir inficēti bez jebkādām klīniskām izmaiņām un var inficēt līdzcilvēkus. Viņa lēš, ka

kādi 10% inficēto varētu būt izslimojuši bez simptomiem.

Tāpat pētnieki uzsver to, ka šis vīruss atstāj paliekošas sekas. Cilvēka dzīve izmainās pat tik tālu, ka pēc Covid-19 izslimošanas seko nākamā diagnoze.

Nora-Krūkle paskaidroja, ka Covid-19 gadījumā nekas nebeidzas ar to, ka vairs neatrod vīrusa RNS fēcēs vai asinīs, jo vīrusa ietekme ļoti daudzos gadījumos ir ļoti ilglaicīga. Tas var rezultēties hroniskā nogurumā, kas saglabājas ļoti ilgi, pat vairākus mēnešus. Ietekme uz organismu ir pamatīga.

Pētnieces secinājušas, ka

vīriešiem statistiski ticami biežāk nekā sievietēm neizstrādājas antivielas. 

Hospitalizētie vīrieši vidēji ir jaunāki nekā sievietes. 

Murovska aicina ikvienu uzmanīties un cienīt līdzcilvēku veselību, ja pašam savas nav žēl. Viņas prognozes nav optimistiskas, jo nāk Ziemassvētki un daudzi nav gatavi pieņemt Covid-19 situāciju. Tādēļ tam būs sekas. 

Pavasara iepriecinošā un salīdzinoši mazā saslimušo statistika ir pagātne. Nav mums īpaša gēna, kas aizsargātu no šī vīrusa. Ir tikai iespēja maksimāli sargāt pašam sevi un tādējādi izglābt no nāves kādu, kura imūnā sistēma nav tik stipra, cik vajadzētu.

Gan Murovska, gan Nora-Krūkle ir vienisprātis, ka nav tāds tipisks Latvijas, Igaunijas vai Lietuvas Covid, jo visur ir Sars-CoV-2 vīruss. Pēc pētnieku aplēsēm, martā vai aprīlī mēs tiksim līdz antivielu līmenim, kas varētu apstādināt epidēmiju, bet ne vīrusu. Lai sevi pasargātu, netiek prasīts daudz. Vienkāršu noteikumu ievērošana ļautu izvairīties no situācijas, kad slimnīcā ir gultasvietas, bet nav cilvēku, kas var palīdzēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti