Latvijā svin valsts proklamēšanas 102. gadadienu

Latvijā trešdien, 18. novembrī, tiek svinēta valsts proklamēšanas 102. gadadiena. Šoreiz svētkos Covid-19 izplatības dēļ nenotiek publiski pasākumi, tostarp militārā parāde un uguņošana 11. novembra krastmalā Rīgā. Taču svētkus var svinēt attālināti, tostarp skatoties svētku koncertus tiešsaistē.

Kas jāzina par Latvijas valsts proklamēšanu

Par to, kas un kāpēc jāzina par Latvijas valsts proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī, lasi šeit.

Lai gan šajā dienā daudzas norises atceltas, kāds pasākums klātienē šajā dienā tomēr notika. Rīgā kopš rīta Brīvības pieminekļa pakājē nolikti ziedi un sveces par godu valsts proklamēšanas 102. gadadienai.

Valsts prezidents, Saeimas prezidija locekļi, ministri un bijušie prezidenti, valkājot sejas maskas, nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Šoreiz gan šo svinīgo brīdi vēroja nevis simti, bet daži desmiti cilvēku. Pie Brīvības pieminekļa uzrunātie ļaudis atzina – šogad jāsvin piesardzīgi.

 

"Mierīgi, pa gabalu, pa gabalu un ar masku. Svētkos jāatnāk pie Brīvības pieminekļa, kāds ziediņš jānoliek.

Tā mums ir liela diena! Vakarā ēdīsim torti, aizdegsim svecītes. Kādreiz, 1944. gadā, izbraucām no Latvijas kā bēgļi, bet tagad esam priecīgi un laimīgi būt atpakaļ Latvijā," sacīja viena no svētku svinētājām.

Iedzīvotāji: Valsts svētki jāatzīmē par spīti ierobežojumiemJānis Kincis

 

"Esmu no Francijas, studēju tūrismu, apgūstu dažādas valodas un esmu pirmo reizi Latvijā. Bija ļoti skaista ziedu nolikšanas ceremonija ar mūziku, vakarā vērošu apgaismotos objektus. Televīziju gan neskatīšos, bet centīšos sajust, kā šogad par spīti visam cilvēki atzīmē neatkarības dienu," sacīja kāds Francijas pilsonis.

"Svētku sajūta, pirmkārt, ir sirdī, bet šī ir valsts dzimšanas diena, to gribas atzīmēt, izejot no mājas.

Lai arī pulcēšanās nav atļauta, tomēr cilvēki var iet pa vienam, pa diviem nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Šobrīd te gandrīz nav cilvēku, distancēties ir viegli. Ir svinīgā goda sardzes maiņa, ļoti jauks mirklis. Vēlāk mājās varbūt kādu svētku maltīti ēdīsim, jāsvin tā vienkārši, sirsnīgi un silti," teica vēl viena valsts svētku svinētāja. 

Šogad līdz ar saules mūža vēlējumiem izskan arī cerība, ka Covid-19 beidzot tiks savaldīts.

Citi publiski pasākumi šajā valsts svētku reizē nenotiek. Uz virtuālo vidi pārcelts arī ikgadējais lāpu gājiens Rīgā. Pēdējā brīdī laika apstākļu dēļ atcēla plānotos Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku un Valsts robežsardzes gaisa kuģu pārlidojumus virs Rīgas un citām pilsētām.

Tomēr no AB dambja, kā ik gadu 18. novembrī, arī šoreiz skanīgi nogranda 21 lielgabala zalve.

Kopš pēcpusdienas un vakarā valsts svētku svinības bagātināmas ar dažādās mediju platformās pieejamo kultūras programmu – koncertu no Rīgas pils, Valsts akadēmiskā kora "Latvija" koncertu "Dziesma dzimtenei", Rīgas kultūras iestāžu sagādātajiem tiešsaistes koncertiem un citām kultūras izpausmēm.

Arhibīskaps Vanags aicina katru tiekties pēc izcilības

Plkst. 9 Rīgas Domā notika svētku dievkalpojums, kurā aicināti piedalīties tikai baznīcu vadītāji. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags Latvijas proklamēšanas 102. gadadienai veltītajā ekumēniskajā dievkalpojumā sacīja, ka atram būtu jācenšas tiekties pēc izcilības tajā jomā, kurā var vislabāk kalpot savai tautai.

Arhibīskaps savā uzrunā atzīmēja daudzu profesiju pārstāvjus, kuru darbs šogad liecina par izcilību, piemēram, mediķus, pedagogus un citus. Vienlaikus Vanags atgādināja, ka tiekšanās pēc izcilības vienmēr nozīmē arī kaut kā upurēšanu. 

Tāpat Vanags uzsvēra, ka noteicošais resurss tautai ir savstarpējā uzticēšanās.

"Ja nācija izveido sabiedrību, kurā ir savstarpējā uzticēšanās, tā kļūst veiksmīga un bagāta," sacīja Vanags. 

Saeimas spīkere: Sargāsim cits citu

Par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienai Saeima plkst.12 daļēji attālināti sanāca uz svinīgo sēdi.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) intervijā Latvijas Radio svētku rītā sacīja, ka šogad ir ļoti svarīgi atrast spēku, lai spētu izturēt Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus un nosargātu cits citu.

Arī uzrunā svinīgajā Saeimas sēdē Mūrniece uzsvēra to, cik nozīmīgi ir ievērot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus – šoreiz palīdzēt savai tautai ir daudz vieglāk, nekā tas bijis iepriekš vēsturē. Viņa arī uzsvēra to, cik toksisks ir dezinformācijas kokteilis, kas par Covid-19 tiek vieglā valodā pasniegts iedzīvotājiem. Pēc Mūrnieces teiktā, būvēt uz tā politisko kapitālu var salīdzināt ar marodierismu.

Pēc Mūrnieces teiktā,

lai arī svētki šogad ir jāsvin neierastos apstākļos, esam iemācījušies likt lietā izdomu, plānot svinību norisi citādi un, iespējams, emocionāli svētkus izjust dziļāk sevī.

Viņa pauda īpašu pateicību medicīnas personālam un citu profesiju pārstāvjiem, kuri šajā laikā ir pirmajās frontes līnijās, taču visiem kopā jāatceras par distancēšanos, masku valkāšanu un citiem nosacījumiem.

"Lai kā mēs to dēvētu – par karu pret vīrusu vai cīņu par dzīvību – mēs esam nonākuši ārkārtējā situācijā. Ko mēs katrs esam gatavi darīt, lai palīdzētu cits citam, lai palīdzētu sabiedrībai tikt galā ar Covid-19 vīrusu?"

 

Valsts prezidents: Jāiztur pašlaik esošie ierobežojumi

Valsts prezidenta Egila Levita svētku uzruna no Rīgas pils mudināja rūpēties vienam par otru un būt cilvēcīgiem. Prezidents aicināja apzināties, ka šī brīža grūtības ir pārejošas un pārvaramas.

LTV raidījumā "Rīta panorāma" Levits sacīja, ka nākamajā gadā Latvijas tauta būs stiprāka nekā pagājušajā gadā – mūsu situācija būs labāka, nekā ieejot Covid-19 izraisītajā krīzē.

Prezidents uzsvēra, ka esam sīksta tauta, kura spēj izturēt dažādas grūtības. Katrai paaudzei tās ir savas, un mūsu paaudzei jāiztur pašlaik esošie ierobežojumi.

Premjers: Pārvarēsim pandēmiju ar katra atbildību un rīcību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") video apsveikumā valsts svētkos atzīmēja, ka atbildīga rīcība, savstarpēja cieņa un atbalsts ir labākā dāvana mūsu Latvijai šogad.

“Paaudzei pirms 102 gadiem izaicinājums bija fiziski izcīnīt Latvijas neatkarību, ko viņi panāca. Pirms 30 gadiem mums bija jāatgūst mūsu valsts neatkarība, un mēs to panācām.

Šodienas paaudzes izaicinājums ir Covid-19 pandēmija, kuru pārvarēsim – ar katra iedzīvotāja atbildību un rīcību, jo tajā ir spēks.

Mēs to pārvarēsim, lai tālāk būvētu mūsu kopīgo nākotni. Būsim atbildīgi, būsim tālredzīgi, strādāsim Latvijai!” aicināja Kariņš.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt