Ārpus ētera
30. maijā notika Rīgas domes mēra vēlēšanas, un sabiedriskajos medijos vispirms parādījās “ziņa” par Nila Ušakova aizbildniecībā pieņemtajiem domes kaķiem un to likteni domes paspārnē. Jau stipri pēc “Panorāmas” laika mēs uzzinājām par jaunā mēra ievēlēšanu.
Rīgai jauns mērs. Mediji to sauc par Ušakova ēras beigām. Gan jau, ka ar laiku mēs labāk apjautīsim, ko vēl bez viņa atrašanās Rīgas domes vadītāja amatā nozīmē šī ēra. Daudzi teiks, ka tā bija korupcijas un visatļautības ēra, un viņiem būs taisnība, tomēr nenoliedzami, ka tā sākās pirms Ušakova un turpināsies arī pēc viņa. Iespējams, ka tieši viņa laikā tika sasniegts augstākais nekaunības un visatļautības līmenis, bet, iespējams, ka mēs vienkārši pārāk maz zinām par to, kas bijis pirms tam. Cilvēki mainās, bet sistēma turpinās.
Latvijas ekonomika ir maza, un pat mūsu lielie uzņēmumi Eiropā pārsvarā ierindojas mazo un vidējo grupā. Taču mūsu ekonomika ir ļoti elastīga un spēj ātri pielāgoties negaidītām situācijām un ātri atgūstas pat pēc smagām krīzēm. Lai ekonomika kļūtu varenāka, mums ir nepieciešams vairāk lielu uzņēmumu, kas nodarbina pat vairākus simtus cilvēku, rada gudrus produktus un tos dārgi pārdod citās valstīs. Taču tikpat svarīga ekonomiskas sastāvdaļa ir mazi uzņēmumi vai vienkārši aktīvi cilvēki, kuri spēj no sava īpašuma vai zināšanām un prasmēm gūt ienākumus.
Laikam pirmo reizi šajās vēlēšanās uzmanības fokuss novirzījās no vēlēšanu politiskā piedāvājuma uz procesu kā tādu. Sākumā sabiedrības sašutumu izraisīja adresātus nesasniegušie paziņojumi par vēlēšanu iecirkņiem, tad strīdus izraisīja paziņojumu izsūtīšana, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Neveiksmju ķēdi turpināja ķibeles ar iepriekšējo balsošanu. Proti, te strādāja, te nestrādāja datu apmaiņas sistēma un te varēja, te nevarēja nobalsot citā, ne savā vēlēšanu iecirknī.
Jau svētdien "Roland Garros" kompleksā Parīzē sāksies gada otrais "Grand Slam" tenisa turnīrs ”French Open”. Otrs senākais no lielajiem turnīriem, bet pats nozīmīgākais māla seguma laukumos. Pamatturnīru izloze vienspēlēs notika ceturtdien vakarā un savus pretiniekus uzzinājuši arī mūsējie. Smaga izloze Aļonai Ostapenko - viņai jātiekas ar baltkrievieti Viktoriju Azarenku un uzvarētājai, visticamāk, otrajā kārtā pret reitinga līderi Naomi Osaku. Anastasijai Sevastovai vajadzētu pārspēt taizemieti Luksiku Kumhumu, kamēr Ernesta Gulbja spēles iznākumu pret jauno norvēģu talantu Kasperu Rūdu grūti paredzēt.
Šodien ir pirmā diena, kad ir atvērti Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņi un katrs no mums jau šodien no plkst. 17.00 līdz 20.00 var nobalsot par sev piemērotāko sarakstu. Kopā šajās vēlēšanās startē 16 saraksti ar 246 kandidātiem.
Latvijas hokeja izlases kārtējais pavasara skrējiens īsajā pasaules čempionāta distancē jau pārsniedzis apakšgrupu turnīra ekvatoru. Galvenais treneris Bobs Hārtlijs joprojām apliecina, ka ar viņu pie vienības stūres obligāti uzvaramie pretinieki tiek pārspēti, bet ar lielajiem milžiem un sava izmēra pretiniekiem gadās visādi. Lai iekļūtu ceturtdaļfinālā otro gadu pēc kārtas, būs „jāsadod pa aci” arī kādam Lutausim - Krievijai vai Zviedrijai. Vislabāk jau abiem.
Liela daļa sabiedrības uzskata, ka tiesiskums ir ierocis taisnīguma rokās. Taisnīgums nozīmē, ka sliktie saņem pēc nopelniem, jo tas taču ir taisnīgi, bet, ja tiesiskums stājas ceļā ātrai taisnīguma uzvarai, tad tas ir slikts tiesiskums. Gluži tāpat šis taisnīgums pieļauj, ka labos tiesiskums saudzē, jo taisnīgi ir, ja sliktie sēž cietumā, bet labie labos amatos. KNAB rosību Rīgas domes un pašvaldības uzņēmumu gaiteņos tauta uztver ar ovācijām – visus aiz restēm!
Dubaijā dalību pieteikušas 192 valstis. Jā - tas ir jaunākais "EXPO 2020" panākums, tādējādi nodrošinot, ka šī ir iekļaujošākā jebkad organizētā EXPO izstāde. Un Dubaijas vadītāji var pamatoti justies lepni.
Neatkarīgi no tā, cik rūpīgi mēs sekojam politiskajiem procesiem un t.s. topa tēmām konkrētajā brīdī informatīvajā telpā, vairumam ir pazīstama sajūta, ka politiķi un komentētāji nodarbojas ar muļķībām. Vai – ja izsakāmies saudzīgāk – tērē daudz laika un enerģijas jautājumiem, kas nav tā vērti. Piemēram, Saeima aizvadītajā nedēļā (25. aprīlī) ilgi un kaismīgi strīdējās par to, cik stundas drīkst strādāt ārzemju studenti Latvijā. Vai atcerēsimies, kādus vārdu plūdus vairākkārtīgi ir izraisījuši dažādi ar medībām saistīti jautājumi.
Vēl februārī, izmetuši no Finanšu sektora attīstības plāna norādi par Latviju kā finanšu pakalpojumu centru, politiķi, šķiet, pasmaidīja, jo bija it kā izdarījuši vēl vienu darbu, lai atjaunotu sašmucētās banku nozares reputāciju. Pagāja nedēļa, un premjers stingri pateica – nozarē būs „kapitālais remonts”. Valstsvīri un ierēdņi nu stumda un maina likumu pantus, raksta atskaites un skaita, cik daudz svešas naudas pamet Latvijas banku kontus. Tikt vaļā no „netīrās naudas” mazgātājas slavas nav viegli. Papīru daudz un darba arī. Taču - kas notiks ar komercbankām, kādas ir to nākotnes perspektīvas?
Nesamazinās lielais ielaisto vēžu gadījumu skaits. Aparatūra ir novecojusi. Ne visiem ārstiem ir zināšanas. Neviens īsti nesaprot, kādi ir vēža ārstēšanas algoritmi. Ir jāsakārto onkoloģisko pacientu aprūpe visos etapos: diagnostika, ārstēšana, rehabilitācija. Šie ir tikai daži no secinājumiem šogad publicētājā Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas pētījumā, kurā analizēta "zaļā koridora" ieviešana onkoloģijā kopš 2017. gada un kurš nopietni vēsta – pret vēzi aizvien pavirši izturas gan paši pacienti, gan ārsti, gan arī Latvijas veselības aprūpes kopējā sistēma.
Kad šī gada februārī un martā ar kolēģiem organizējām sarunas par Eiropu veikalu tīkla “Maxima” reģionālajos lielveikalos, viens no mūsu mērķiem bija saprast, kādēļ Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ir tik zema vēlētāju līdzdalība. Tikai 30% Latvijas pilsoņu ieradās uz iepriekšējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Nedēļas beigās “Arēnā Rīga” vēl nebijis teniss sievietēm – Federācijas kausa play-off mačs par iekļūšanu pasaules labāko astoņniekā Latvija pret Vāciju. Tiesa, ne absolūti labākajos sastāvos – jau pirmdien tika paziņots par Anastasijas Sevastovas savainojumu un dienu vēlāk arī par Vācijas līderes Angelikas Kerberes slimību. Kopējā mača kontekstā gan lielāks zaudējums ir Latvijai, jo pašlaik mums ir tikai divas patiesi elites klases tenisistes, kamēr vācietēm labāko simtniekā ir vairākas spēlētājas. Labā ziņa ir tā, ka jau nākamsezon elites grupā, visticamāk, būs 16 komandas.
Es apsolīju neklusēt. Kad sēdēju viņai līdzās mazajā palātā, turot viņas trauslo, karsto rociņu, klausoties viņas saraustītajā elpā, cieši apsolījos neklusēt par to ceļu, pa kuru bija jāiziet viņai - manai māsai. Nosolījos nepieņemt kā normu milzīgās sāpes, izmisumu un ciešanas. Klusi raudot, solīju darīt visu, lai pārcirstu to mezglu, kas žņaudz ikvienu, kurš tiek ierauts šīs necilvēcīgās sistēmas valgos. Sistēmas, kur bezspēcīgs katrs tajā esošais – pacients, tuvinieks, sanitārs, medmāsa, ārsts... Sistēmas, kuru radījuši esam mēs paši, cilvēki. Nedomājot par cilvēkiem tajā.
Viena no pirmajām lietām, kas mani pārsteidza Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), ir tas, kā iekārtota darba nedēļa. Senāk biju ievērojis, ka daži kalendāri sākas ar svētdienu kā pirmo nedēļas dienu. Esmu daudzkārt mēģinājis sevi uz to noskaņot, bet, esot Rīgā vai citur Eiropā, šo sajūtu ir bijis diezgan grūti panākt. Savukārt, esot AAE, sevi nav daudz jānomoka - pirmā nedēļas darba diena ir svētdiena!
Pagājušajā nedēļā Igaunijas Ārlietu ministrija aizliedza Krievijas četrmastu mācību buriniekam “SEDOV” ieiet tās teritoriālajos ūdeņos. Kā galvenais iemesls tiek minēts fakts, ka uz kuģa klāja atrodas kadeti no Krievijas anektētajā Krimā esošās Kerčas Jūras tehnoloģiju akadēmijas. Neatļaujot šāda kuģa ieceļošanu valsts teritoriālajos ūdeņos Igaunijas puse uzsver, ka tā joprojām neatzīst Krimas aneksiju. Īpašu uzmanību šis gadījums izpelnījies tāpēc, ka jau 18. aprīlī vizītē uz Krieviju dosies Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, lai Maskavā atklātu jauno Igaunijas vēstniecības ēku.
Šī pārdomu tēma un piezīme ārpus ētera rubrikai nenāk tik viegli un raiti, kā biju domājis iesākumā. Šajā nedēļā “Tele 2 Latvija” izziņoja savu jauno iniciatīvu – rosināt telekomunikāciju patērētājus lietot internetu atbildīgi – lietot mazāk tehnoloģiju, bet vairāk pievērsties saskarei dzīvē.
Daudz vai maz? Ja ņem vērā, ka iepriekš līdzīgos projektos ir bijis vēl mazāk laika, tad šis šķiet labs laika nogrieznis. Lai gan - nākotnē - lai visu lieliski izplānotu un paveiktu bez nevajadzīga stresa un satraukuma, būtu jāgatavojas projektam 5 gadu cikla ietvaros - kā to ierasti cenšas darīt OECD valstu grupā un kas arī atbilst paša projekta ciklam. Taču, kā mēdz teikt - mūžu dzīvo, mūžu mācies un pielāgojies apstākļiem.
Stenlija kausa izcīņa – hokeja sezonas galvenā daļa un kulminācija. Spēles, kurām pastiprinātu uzmanību pievērš ne tikai hokeja līdzjutēji visā pasaulē, bet arī izlašu menedžeri, kuri steidz iegūt vēl kādu pastiprinājumu savas valstsvienības sastāvam pasaules čempionātā. Oktobra sākumā skrējienu pēc kausa sāka 31 komanda, 15 no tām sezonu jau ir noslēgušas, bet 16 klubi agrā ceturtdienas rītā sāks cīņu par hokeja pasaules galveno balvu. Divus no šiem klubiem pārstāv arī latviešu hokejisti.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
