​​​​​​​Māris Rīmenis: Mūsu tenisisti pieticīgi pirms «French Open» Parīzē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Jau svētdien "Roland Garros" kompleksā Parīzē sāksies gada otrais "Grand Slam" tenisa turnīrs ”French Open”. Otrs senākais no lielajiem turnīriem, bet pats nozīmīgākais māla seguma laukumos. Pamatturnīru izloze vienspēlēs notika ceturtdien vakarā un savus pretiniekus uzzinājuši arī mūsējie. Smaga izloze Aļonai Ostapenko - viņai jātiekas ar baltkrievieti Viktoriju Azarenku un uzvarētājai, visticamāk, otrajā kārtā pret reitinga līderi Naomi Osaku. Anastasijai Sevastovai vajadzētu pārspēt taizemieti Luksiku Kumhumu, kamēr Ernesta Gulbja spēles iznākumu  pret jauno norvēģu talantu Kasperu Rūdu grūti paredzēt.

Iemesla īpašai eiforijai pirms šīgada galvenā turnīra māla laukumos nav. Reitingā savas pozīcijas zaudējuši visi trīs mūsu profesionāļi un vēl trakāk ir tieši šī kalendārā gada skatījumā.

Ja raugāmies šogad sasniegto, Anastasija Sevastova šonedēļ ir  29. labākā pasaulē, Aļona Ostapenko – 97., bet Ernests Gulbis tikai ap 150.pozīciju.

Šīs pozīcijas ir gana objektīvas, jo, lai nu kas, profesionālā tenisa reitings ir viens no pilnīgākajiem profesionālajā sportā, nejauši augstu nevar būt un tāpat – zemu (ja vien tas nav saistīts ar ilgstošu savainojumu).

Kā tad mūsu tenisistiem klājies šogad? Anastasija Sevastova kopējā WTA reitingā ir 12.vietā, bet labāko desmitnieks punktu ziņā visu laiku attālinās.

Nav spožu panākumu pat mūsu stabilākajai tenisistei. 

Labākais sasniegums viņai bija pirmajā lielajā gada ”Grand Slam” turnīrā Melburnā, kur izdevās uzvarēt trijās spēlēs pēc kārtas un sasniegt astotdaļfinālu, kur tikai trijos setos līdzīgā cīņā zaudēts japānietei Naomi Osakai. Pārējos turnīros vairāk par divām uzvarām pēc kārtas nav, ir bijuši arī vairāki zaudējumi jau pirmajā spēlē. Patiesībā nekā pārāk diža pēc lieliskā snieguma Federācijas kausa mačā februārī pret Slovākiju Rīgā. Sekoja atslābums, muguras savainojums, nespēlēšana Federācijas kausa play-off mačā pret Vāciju un neraksturīgi nestabils sniegums laukumā. Sevastova gan aprīlī Štutgartē savstarpējā spēlē pārspēja Ostapenko un izpelnījās pretinieces pārmetumus, atsveicinoties pēc spēles pie tīkla.

Māla laukumi nav tie parocīgākie Anastasijai, vēsturiski Parīzē viņa vistālāk, līdz trešajai kārtai, tikusi 2017. gadā. Visos pārējos mēģinājumos zaudējumi jau pirmajā vai otrajā spēlē. Jā, Sevastova māk variēt, viņa labi izpilda saīsinātos sitienus, bet māla segumā tomēr vajadzīga lielāka pacietība un izturība, ja pašai sitieni nav tik graujoši. Šogad profesionālajos turnīros vienspēlēs Sevastovai 24 uzvaras un 12 zaudējumi. Nav slikti, bet nav arī izcili.

Aļonas Ostapenko lielākais  trumpis ir labās atmiņas par čempiones titulu Parīzē 2017. gadā.

Reti kurš tenisa speciālists kaut ko tamlīdzīgu prognozēja, nebija nekādu spožo panākumu līdz tam, tomēr Ostapenko izdevās parādīt varenu sniegumu un raksturu. Tagad viņa ir tikpat jaudīga savos uzbrukuma sitienos kā toreiz, taču bieži vien nespēj saglabāt  koncentrēšanos visā spēlē. Ir arī tehniski brāķi sitienos, bet visa pamatā psiholoģija un nespēja koncentrēties visa mača garumā. Ir lieliski aizvadītas izspēles un ir gana daudz uzdāvinātu  punktu pretiniecēm.

Kopējā reitingā Ostapenko nu ir 40. vietā, vairs nav izlikto spēlētāju sarakstā ”Grand Slam” turnīros un šīgada bilance vienspēlēs WTA turnīros negatīva –  tikai sešas uzvaras un 14 zaudējumi. Protams, Ostapenko ir spējīga burtiski izšaut jebkurā brīdī, taču ziemā nedaudz traucēja rokas savainojums, nesen kā Romā sportiste pati saaukstējās, mājās pirms ”French Open” šī iemesla dēļ nesanāca pilnvērtīgi trenēties. Jācer, tas izdosies pēdējās dienās pirms turnīra sākuma, uz Parīzi tenisiste devās trešdien. Azarenkas kontā gan kopā karjerā daudz vairāk titulu, “Grand Slam” ieskaitot, taču “French Open”  viņa vēl nekad nav tikusi tālāk par pusfinālu.

Kārtējo reizi Aļona nu ir šķīrusies no sava iepriekšējā trenera, nu galvenā padomdevēja atkal ir māte un sparinga partneris Krišjānis Stabiņš.

Nesen kā Stabiņš pats savainoja potīti un nevarēja spēlēt, viņu vairākos turnīros aizstāja cits Latvijas tenisa audzēknis, tagad treneris Vācijā Artūrs Kazijevs, kas dažkārt sadarbojas arī ar brāļiem Zvereviem. Aļonai ir dažādi reklāmas līgumi, sava mobilā aplikācija, sociālajos tīklos katru dienu var redzēt  viņas aktivitātes ārpus laukuma, diemžēl īsti objektīvi nevaram spriest par sportisko formu. Iespējamo rezultātu amplitūda Parīzē ir ārkārtīga plaša. Aļona pieder spēlētājām, ko nesen diskusijā pirms Federācijas kausa ļoti trāpīgi raksturoja jaunais treneris Rihards Emuliņš. Proti, Aļona ir spēlētāja, kas var uzvarēt jebkuru, taču reti kurā duelī viņa pati ir izteikta favorīte. Pārāk neprognozējama.

Par Ernestu Gulbi un viņa iespējām  var spriest vēl mazāk, reitingā viņš ir 80.pozīcijā. Nesen kā piedzīvojis lielāko neveiksmju  sēriju savā karjerā – desmit zaudējumus pēc kārtas kopš februāra sākuma, Gulbis savu vienīgo panākumu pavasarī guva Ženēvā pret japāni  Jošihito Nišioku.

Zaudējumi gan ATP, gan ”Challenger” tūres līmenī, atklāti sakot, kaut ko tādu es nevienam citam pirmā simtnieka spēlētājam neatceros,

kaut varbūt tā arī kādam gadījies. Dažkārt zaudēts visai smagi, dažkārt  līdzīgā cīņā pret  spēcīgu pretinieku, tā bija Budapeštā  pret serbu Lāslo Djeri. Atspēlējis divas mačbumbas otrajā setā, Gulbis bija panācis 5–3 izšķirošajā, bet… Neprata nosargāt savu servi un līdzīgi bija arī taibreikā – no pārsvara pašā sākumā un vienas neuzmanības kļūdas sekoja sešas zaudētas izspēles pēc kārtas un fiasko arī šajā mačā. Nupat pēdējā  turnīrā Ženēvā parādīts raksturs pret japāni Nišioku. Pirmais sets uzvarēts, otrajā Gulbis atspēlējās no 0-4, seta galotnē gan pazaudēja  savu servi, taču tikai līdz taibreikam, tajā atspēlēja vienu setbumbu un beigās pats uzvarēja. Astotdaļfinālā pret Aleksandru Zverevu bija labs sniegums pašā sākumā, jau breiks par labu un 2–1, bet kopš tā brīža nekas vairs nesanāca, zaudējums 2-6 un 1-6.

Fiziski Gulbis izskatās laukumā tīri labi, nav nemaz tik daudz kļūdu sitienā no labās puses jeb forhendā, taču vairs neveicas ar servi. Zems trāpījumu procents pirmajās servēs un ar otro mūsdienu tenisā vairāk kā 50 procentos izspēļu spēj uzvarēt ja nu vienīgi Džokovičs, Nadals un vēl daži. Joprojām visai amizants paskats vizuāli uz Gulbja ietērpu – bez jebkādas firmas zīmēm, jebkurā parastā veikalā nopērkamu ražojumu. Līguma ar "adidas" vairs nav un Ernests jau nu nebūs tas, kas par velti centīsies reklamēt šo vai citu ražotāju. Neatkarīgs, ar savu pieeju daudzām lietām, bet kaut kas tāds profesionālajā tūrē sen nav redzēts. Var jau saprast lielos sporta ražotājus, tiem vajag zvaigznes un sasniegumus, augstu vietu reitingā un tā visa pašlaik mūsu tenisistam pietrūkst.

Zinu, daudzi līdzjutēji Gulbi jau kā profesionālu sportistu norakstījuši, taču viņš nav vēl nekāds vecis mūsdienu vīriešu tenisā un talants viņam tiešām ir.

Cita lieta, ka jāprot to izmantot, jābūt arī labiem padomdevējiem un vismaz pēdējā laikā var cerēt uz Ginteru Bresnīku atsevišķos turnīros, austrietis vairs ar Dominiku Tīmu nestrādā (viņa vietā čīlietis Nikolass Masū) un būs kopā ar Gulbi Parīzē. Lai  kā nebūtu, bet tieši Bresnīka vadībā Ernestam bija tie labākie sasniegumi, bet tas gan bija visai sen, kad pats bija tuvu elitei (vienubrīd pat desmitniekā), bet  pavisam jaunais Dominiks  Tīms  vēl tikai tēmēja uz pirmo simtnieku un Gulbim bija  ierastais sparinga partneris. Nu laiki mainījušies, sasniegumi šiem diviem tenisistiem diametrāli pretēji, turklāt Tīms jau ilgāku laik stabili ir  TOP 10, nevis uzplaiksnī tikai vienā vai divos turnīros gadā. Labā ziņa –

”Roland Garros” turnīrs ir pārliecinoši veiksmīgākais no visiem ”Grand Slam” Gulbja karjerā un kopējā uzvaru/zaudējumu statistika ir 17–12.

Pērn Gulbis pārvarēja trīs kārtas kvalifikācijā un arī pirmo pamatturnīrā. 2016.gadā tikai līdz astotdaļfinālam, 2014. – līdz pusfinālam, turnīrā uzvarot gan Rodžeru Federeru, gan Tomāšu Berdīhu un beigās četros setos zaudējot vien Novākam Džokovičam. Vēl jau bija 2008.gads, kad 19 gadu vecumā Gulbis sensacionāli tikai līdz ceturtdaļfinālam (zaudēts Džokovičam). Ir ko atcerēties, cita lieta, vai savu labāko sniegumu Ernests spēs parādīt arī tagad, viņam ļoti pietrūkst spēļu prakses. Tas ir kā apburtais loks – turnīrs, zaudējums pirmajā kārtā un atkal jābrauc uz citu vietu, jāpielāgojas jauniem apstākļiem un ja seko neveiksme, karuselis šādi turpina griezties un no tā izkļūt laukā grūti.

Ja runā par favorītiem kopumā, tad pat Rafaels Nadals vairs nevar būt tik drošs par kārtējo čempiona titulu. Rafa šopavasar buksē arī māla laukumos un  Montekarlo, Barselonā un Madridē Nadals līdz finālam netika, kaut pašā pēdējā turnīrā tomēr tika pie titula, finālā pieveicot Novāku Džokoviču. Serbs gan visiem  norādīja, ka Rafa tik un tā paliek galvenais pretendents uz uzvaru Parīzē, bet tik dzelžainas pārliecības tomēr daudziem vairs nav. Ir tas pats Džokovičs, ir Dominiks Tīms, ir Fābio Fonjīni, tāpat vēl kāds no jaunajiem. Ja ne visi ir spējīgi  vinnēt lielajā turnīrā, tad kāds varētu apstādināt Nadalu  jau līdz finālam.

Sievietēm viss vēl lielākā miglā tīts un daudz kas atkarīgs arī no pašu spēlētāju veselības (Naomi Osakai vai Angelikai Kerberei). Lieliski spēlē  Petra Kvitova, Kiki Bertensa, Simona Halepa, Belinda Benčica, Karolīna Pliškova un  jebkura no viņām vai vēl kāda cita spējīga uzvarēt Parīzē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti