«Ušakova ēra» beidzas - Rīgas dome lemj par nākamo pilsētas mēru

Rīgas dome ceturtdienas, 30.maija, sēdē lemj par nākamo pilsētas vadītāju. Valdošā koalīcija – “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” (GKR) - mēra amatam izvirzīja GKR pārstāvi, līdzšinējo domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītāju Daini Turlo.

Turlais līdz šim domē vadījis korupcijas novēršanas komiteju. Un tieši šis aspekts ir galvenais opozīcijas iebilžu arguments, jo Rīga patlaban piedzīvo lielākos korupcijas skandālus. Nebijušu politisku un finanšu krīzi domē atzīst arī pati koalīcija.

Dainis Turlais

Dzimis 1950.gada 24.novembrī Madonā
Precējies - otrā sieva Nadežda Turlā 
Bērni - dēls Gints (dzimis 1975.g.), meita Daina (dzimusi 1993.g.)

Izglītība
1973- beidzis Ļeņingradas Augstāko vispārējo karaspēku virsnieku skolu
1985- beidzis M.Frunzes Kara akadēmiju, komandējošā un operatīvo štābu dienests
1992- beidzis Ģenerālštāba akadēmiju, komandējošā un stratēģisko štābu dienests

Karjera

1969-1991 dienējis PSRS armijā
1985- saņēmis norīkojumu uz Magdeburgu (VDR) armijas štābā par operatīvās daļas virsnieku, nodienējis tur ļoti īsu laiku
1985-1989 dienējis Afganistānā 40.armijas sastāvā (sācis dienestu kā operatīvās daļas vecākais oficieris, beidzis kā armijas operatīvās daļas priekšnieks un 40.armijas štāba priekšnieka vietnieks)
1989.2.- Afganistānu atstājis ar ģenerāļa Gromova 40.armijas pēdējo kolonu
PSRS armijas pulkvedis, saņēmis trīs Sarkanās Zvaigznes ordeņus
pēc Afganistānas dienējis Karpatos

1991-1992 stažējies Bruņoto spēku ģenerālštāba Kara akadēmijā Maskavā
1991- iepazinies ar LR vēstnieku Krievijā J.Peteru, kas piedāvājis atgriezties Latvijā
LR valdība piešķīrusi dienesta dzīvokli un Turlais atgriezies Latvijā

1992-1994 stažējies ASV, Francijā, Anglijā krīžu pārvarēšanas, aizsardzības un drošības problēmu kursos
1992-1994.10.- LR Latvijas Aizsardzības spēku komandieris
1994.10.- Valsts prezidenta padomnieks aizsardzības un stratēģiskās plānošanas jautājumos
1995.12.- iekšlietu ministrs A.Šķēles valdībā
1997.2.- apstiprināts par iekšlietu ministru A.Šķēles sastādītajā MK
1997.6.- demisionējis no Iekšlietu ministra amata pēc Talsos ugunsdzēsēju svētkos notikušās traģēdijas, kurā gājuši bojā 8 bērni. Atgriezies Saeimā kā deputāts.   2002.10.- ievēlēts 8.Saeimā
2009.6.- ievēlēts Rīgas domē no partijas LPP/LC saraksta
2013.6. - kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no "Saskaņas centrs"/"Gods kalpot Rīgai" saraksta; ievēlēts
2017.6. - kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no "Saskaņa"/"Gods kalpot Rīgai" sarakstā; ievēlēts

Politiskā darbība

1999.12.- uzņemts par savienības "Latvijas ceļš" biedru
2000.9.- izstājies no savienības "Latvijas ceļš"
2001.1.- partijas dibināšanas kongresā ievēlēts par "Mūsu Latvija" priekšsēdētāju, taču nespējis savākt 200 domubiedru, kas būtu gatavi kļūt par partijas dibinātājiem
2002.6.- iestājies Tautas saskaņas partijā
2002.10.- kandidējis 8.Saeimas vēlēšanās no apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" saraksta
2004.2.- izstājies no TSP Saeimas frakcijas un iestājies Latvijas Pirmās partijas frakcijā, kļuvis par Latvijas Pirmās partijas biedru
2006.10.- kandidējis 9. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienības saraksta
2009.6.- kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no partijas LPP/LC saraksta
2017.4. - Partija "Gods kalpot Rīgai", valdes loceklis.

Turlais atzīst – cīņā ar korupciju nav izdarīts viss iespējamais

Turlais uzrunā domniekiem solīja, ka viņš plāno strādāt atklāti un nevienu lietu netaisās “risināt pagrīdes ceļā”. “Būšu atklāts un ne tik tīkams, bet runāsim par visām lietām atklāti, to es jums visiem solu,” sacīja Turlais.

Viņš arī novēlēja līdzšinējam mēram, Eiropas Parlamentā ievēlētajam Nilam Ušakovam “panākumus viņa jaunajā karjerā no sirds, es domāju, ka pieredze, kas uzkrāta šajos gados ir gana liela, lai arī Eiropā ar to dalītos”.

Savukārt atbildot uz opozīcijas jautājumiem par to, kas ir izdarīts cīņā ar korupciju, Turlais sacīja, ka viņam kā komitejas vadītājam ir “jāuzņemas arī zināma atbildība par politikas rezultātiem, un es to apzinos”, un ja teiktu, ka ir izdarīts viss iespējamais un tagad var garantēt, ka nekādi likumpārkāpumi Rīgas domē vairs nav iespējami, “tad es ļoti stipri melotu”.

“Bet kas ir komiteja un pašvaldības politiskā vara? Iedzīvotāju gribas realizēšana, tā nav tiesībsargājošā institūcija, kas var iet kādu pratināt, kratīt, izsekot, bet mūsu uzdevums ir mazināt korupcijas riskus,” norādīja Turlais.

Krīzi atzina arī vicemērs Oļegs Burovs (GKR), norādot, ka “šobrīd vajadzētu atzīt, ka Rīga ir politiska un ekonomiska krīze, nevajadzētu to slēpt, šobrīd nepieciešams strādāt kā krīzes menedžerim”.

Opozīcija: Tā ir ņirgāšanās un spļāviens rīdziniekiem sejā  

Opozīcija Turlo mēra amatā neatbalsta. Lielākās – “Jaunās konservatīvās partijas” frakcijas – līderis Jānis Ozols pauda, ka Turlais nebūs “īstais mērs, īstais mērs sēdēs fonā”.

Ar asām opozīcijas iebildēm rit Rīgas domes sēde, kurā par mēru vēlē līdzšinējo korupcijas novēršanas komitejas vadītāju TurloEdgars Kupčs

    Savukārt Turlais uztur esošās tradīcijas un vērtības, un “kaut kur pazudis tas cilvēks, kas uzņēmās politisko atbildību un atkāpās” no iekšlietu ministra amata pēc Talsu traģēdijas.

     Arī “Vienotība” balsos pret Turlo. Frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis viņa virzīšanu amatam nosauca par “kārtējo spļāvienu rīdzinieku sejā”, jo Turlais vadījis pretkorupcijas komisiju, kad Rīgas galvenā problēma ir korupcija.

    Arī “Latvijas attīstībai” frakcijas līderis Viesturs Zeps nesolīja atbalstu Turlajam, lai gan pavīdējusi partijas vēlme sabloķēties ar “Gods kalpot Rīgai”, opozīcijā atstājot “Saskaņu”.

    Pēc Zepa teiktā, Turlais būs tikai izkārtne, turklāt Rīgai būs mērs un divi vicemēri, kuri neviens nerunā angļu valodā, “tā ir ņirgāšanās par rīdziniekiem augstākajā pakāpē”.

    Savukārt komentējot runas par “sabloķēšanos”,  Zeps atzina, ka visa domes opozīcija “sūtīja signālus, ka pastāv iespēja patriekt Ušakovu un [GKR līderi Andri] Ameriku no domes, bet viņi nav gatavi mainīties”.

    KONTEKSTS:

    Jauns mērs galvaspilsētai bija jāizraugās, jo pēc desmit gadu vadīšanas trīs domes sasaukumu laikā amatu atstāja “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs.

    Aprīlī par dažādiem pārkāpumiem no amata atstādinātais Nils Ušakovs 25. maijā notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas tika ievēlēts par EP deputātu un 29. maijā oficiāli paziņoja par amata atstāšanu.

    Pēc viņa atstādināšanas no amata mēra pienākumus uzņēmās vicemērs Oļegs Burovs, kurš arī tika minēts kā ticamākais mēra amata kandidāts, jo iepriekšējā koalīcijas partiju vienošanās paredzēja, ka Ušakova ievēlēšanas gadījumā mēra amatu ieņems GKR pārstāvis.

    Taču GKR Rīgas domes frakcija nolēma mēra amatam virzīt Turlo. Partijas valdē par to nebija vienprātības, un tai pat neizdevās uzreiz pieņemt lēmumu, taču beigās domes priekšsēdētāja amatam tomēr izvirzīts Turlais.

    Pirms tam arī izskanējis, ka domes priekšsēdētāja izvēle var saasināt abu ilggadējo Rīgas valdošas koalīcijas partneru attiecību, jo daļa “saskaņiešu” nevēloties nodot Rīgas atslēgas GKR pārstāvja rokās, savukārt GKR līderis, bijušais vicemērs un nu jau EP ievēlētais Andris Ameriks paziņoja, ka GKR neatbalstīs “Saskaņas” kandidātu mēra amatam.

    Tomēr pēc paziņojuma par atkāpšanos Ušakovs informēja, ka “Saskaņa” balsos par GKR izraudzīto mēra amata kandidātu.

    Lai gan opozīcija uzreiz paziņoja, ka Turlo neatbalstīs, viņš pats pirms ievēlēšanas sacīja, ka viena no viņa prioritātēm domes priekšsēdētāja amatā būšot tieši sākt sarunas ar opozīciju, lai uzlabotu attiecības.

    Par galveno darbu viņš sacīja, ka to jau noteikuši Valsts kontroles un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumi un darbības. Pēdējā gada laikā tiesībsargājošās iestādes veikušas virkni kratīšanu un aizturēšanu Rīgas domes struktūrās, korupcijas skandālos sākti vairāki kriminālprocesi.

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti