Iveta Kažoka: Par ko balsot EP vēlēšanās? Partiju šķirotavas secinājumi

Šodien ir pirmā diena, kad ir atvērti Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņi un katrs no mums jau šodien no plkst. 17.00 līdz 20.00 var nobalsot par sev piemērotāko sarakstu. Kopā šajās vēlēšanās startē 16 saraksti ar 246 kandidātiem.

Vēlēšanu izvēle ir paša vēlētāja ziņā, vēlēšanu izvēli var nedaudz atvieglot ''Partiju šķirotava'' – partiju salīdzināšanas anketa, kuru uz EP vēlēšanām piedāvā Latvijas Radio Ziņu dienests kopā ar LSM.lv.

"Partiju šķirotava"

Atrodi “savus” deputātu kandidātus, ar kuriem tev visvairāk sakrīt viedokļi par prioritātēm un rīcību 16 dažādās situācijās Eiropas Parlamenta darbā.

Aizpildi anketu un uzzini! 

Aizpildot šo anketu, jebkurš portāla LSM.lv lasītājs var salīdzināt savu politisko redzējumu gan ar partijām, gan ar konkrētiem EP vēlēšanu kandidātiem. Kandidātu aizpildīto anketu skaits katru dienu mainās; šajā rakstā piedāvāšu ieskatu secinājumos, kuri izriet no pagājušās nedēļas datiem. Tobrīd anketu bija aizpildījuši 134 kandidāti, pārstāvot 12 vēlēšanu sarakstus. Šodien, 22. maijā, Partiju šķirotavu ir aizpildījuši jau 15 sarakstu kandidāti.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu attieksme pret Eiropu

Šī gada EP vēlēšanās nav veicies pārliecināti eiroskeptiskajiem vēlētājiem: tādiem, kuri vēlētos, lai Eiropas Savienība (ES) vairs nepastāvētu vai lai Latvija no ES izstātos. Viņiem piemērotas izvēles starp 12 analīzē aptvertajiem sarakstiem vienkārši nav.

Mēreni eiroskeptiska ir partija “Atmoda”, tāpat daži izteikti eiroskeptiķi atrodami partijas “Latviešu nacionālisti” rindās. Šīs partijas rindas gan ir raibas – iekļaujot ne tikai izteiktus eiroskeptiķus, bet arī eirooptimistus – kandidātus, kuri vēlētos redzēt daudz spēcīgāku ES un daudz ciešāku Latvijas integrāciju Eiropā.

Pirmo reizi izvēle tiek piedāvāta pārliecināti eirooptimistiskajiem vēlētājiem – pilsoņiem, kuri vēlētos būtiski palielināt Eiropas Savienības nozīmi. Par šādu vēlētāju balsīm šogad sacenšas “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie”.  Mērenāks, piesardzīgāks eirooptimisms ir raksturīgs “Jaunās Vienotības”, “KPV LV”, Latvijas Reģionu apvienības un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) kandidātiem.

Vairāku partiju kandidātiem ir bijis grūti nodefinēt savu attieksmi pret Eiropas Savienību, - pateikt, vai nākotnē ES nozīmei būtu drīzāk jāpalielinās vai jāsamazinās. Šīs partijas ir Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība, “Saskaņa” un Centra partija.

Partiju iekšējā (ne)viendabība

Tas, ka partijas biedru viedoklis atšķiras no partijas “oficiālās līnijas” vai partijas pozīcija nemaz nav nodefinēta, ir normāli. Viedokļu atšķirības apliecina, ka partija ir dzīva, iekšēji demokrātiska un spēj mainīties līdzi laikam.

Vienlaikus saprātīgām viedokļu atšķirībām ir robežas - ja partijas biedru viedoklis ir izteikti atšķirīgs daudzos svarīgos jautājumos, tad vietā būtu jautājums, kas šiem vienā partijā esošajiem cilvēkiem ir kopīgs un par ko tad šī partija galu galā iestājas?

Spriežot pēc Partiju šķirotavas atbildēm, šis jautājums būtu jāadresē diviem EP vēlēšanu sarakstiem: “Saskaņai” (kandidātiem lielas viedokļu atšķirības 9 no 13 jautājumiem), kā arī “KPV LV” (kandidātiem lielas viedokļu atšķirības 6 no 13 jautājumiem).  “KPV LV” ir arī viena no tām partijām, kurā ir gan daudz eirooptimistisku kandidātu, gan arī daudz eiroskeptisku kandidātu.

Salīdzinoši iekšēji vislīdzīgākie EP vēlēšanu kandidāti ir Nacionālajai apvienībai. Lai gan par vairākiem jautājumiem viens vai divi kandidāti domā atšķirīgi no vairākuma, tomēr izteiktas viedokļu atšķirības šajā partijā starp kandidātiem ir tikai par diviem jautājumiem: par EP deputāta darba prioritātēm un lobēšanas ētiskajiem principiem.

Neparastu rīcības modeli izvēlējusies Jaunā konservatīvā partija – visi 16 kandidāti iesnieguši identiskas atbildes uz anketas jautājumiem. Tā kā tik pilnīga viedokļu sakritība starp 16 kandidātiem ir ļoti maz ticama, tad par šīs partijas kandidātu skatījumu iekšējo viendabību vai neviendabību nav iespējams spriest.

Atšķirībā no daudzu citu valstu vēlētājiem Latvijas pilsoņiem ir iespēja viņiem piedāvātos sarakstus mainīt: liekot plusus vai nevēlamos kandidātus svītrojot. Partiju šķirotava rāda, ka daudzos jautājumos atbalsts konkrētiem kandidātiem var būt tikpat svarīgs kā atbalsts partijai. Piemēram, daļa “Jaunās Vienotības” kandidātu atbalsta viendzimuma partnerattiecību atzīšanu, daļa - neatbalsta. Vairāki “Progresīvo” kandidāti vēlētos atteikties no ES dalībvalstu tiesībām uzlikt veto ārlietu jautājumos, vairāki citi - nevēlētos. “Attīstībai/Par!” kandidātiem izteikti atšķiras viedokļi par ES attīstības prioritātēm: vai vairāk tās vērst uz izcilības veicināšanu vai dalībvalstu atšķirību samazināšanu.

Latvijas Reģionu apvienības un Nacionālās apvienības kandidātiem iekšēji atšķiras redzējumi par to, cik svarīgs ir lobēšanas atklātības regulējums. 

Par kādiem jautājumiem (ne)vienprātība?

No 13 Partiju šķirotavā uzdotajiem pamatjautājumiem seši izrādījās tādi, kur 134 EP vēlēšanu kandidātiem redzējumi ir izteikti polarizējoši.

Vismazāk vienisprātis šie kandidāti ir par to, vai viņi atbalstītu jaunās prioritātes ES daudzgadu budžetā, kur lielāks uzsvars likts uz inovāciju un drošības jautājumiem, mazāks – uz dalībvalstu atšķirību izlīdzināšanu.

Tāpat deputāti nav vienisprātis par EP deputāta darba filozofisko jēgu - proti, vai deputātam EP būtu jāstrādā ar jautājumiem, kuros viņam ir vislabākās zināšanas un vislielākā ietekme, vai jautājumiem, kuri tobrīd rūp Latvijas sabiedrībai. Abos šajos jautājumos EP vēlēšanu kandidātu nostājas sadalās gandrīz precīzi puse uz pusi.

Paralēli viedokļu atšķirībām dažos sabiedriski strīdīgos jautājumos kandidāti atbildējuši izteikti viendabīgi. Starp anketas aizpildītājiem nav arī daudz kandidātu, kuri apšauba sankciju pret Krieviju pamatotību (izņemot Centra partiju un “Atmodu”), vai nevēlētos atbalstīt kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai (daži kandidāti Centra partijā, “Atmodā”, “Latviešu nacionālistos” un “Saskaņā”).  

Maz ir arī tādu kandidātu (atsevišķi kandidāti LRA un “KPV LV”), kas tad, ja saskarsies ar sabiedrības protestiem, rīkosies atbilstoši sabiedrības gaidām, nevis atbilstoši paša pārliecībai.

Reti sastopami arī tādi kandidāti, kuri uzskata, ka ES būtu vairāk jātiecas uz izcilības veicināšanu zinātnē, izglītībā, uzņēmējdarbībā, mazāk - uz dalībvalstu savstarpējo atšķirību izlīdzināšanu. Ja vēlētājam tiekšanās uz izcilību šķiet pareiza izvēle, tad būtu īpaši jāmeklē daži kandidāti  “Attīstībai/Par!”, “Jaunās Vienotības” vai “KPV LV” rindās (nevienai no šīm partijām gan šī pozīcija nav kandidātu vairākuma nostāja).

 Eiropas politiskās ģimenes - kā tajās iekļausies Latvijas partijas?

EP vēlēšanu kandidāti tika lūgti norādīt, kurās EP politiskajās grupās viņi vēlētos strādāt. Lūk, saņemtās atbildes:

  • Centriski labējā Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa - JKP, “Jaunās Vienotības”, “KPV LV” kandidātu vairākums, kā arī daļa ZZS un “Atmodas” kandidātu.
  • Centriski kreisā Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa – “Progresīvo” kandidāti un daļa “Saskaņas”.
  • Konservatīvā, mēreni eiroskeptiskā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa - Nacionālās apvienības kandidāti, kā arī daži Centra partijas kandidāti.
  • Liberālā Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa  - “Attīstībai/Par!” kandidāti.
  • Vides un reģionālās vērtības pārstāvošā Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa – “Progresīvo” kandidāti un daļa ZZS kandidātu.
  • Kreisās, sociālistiskās vērtības pārstāvošās Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa - atsevišķi kandidāti dažādās partijās.
  • Eiroskeptiskā „Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa” - atsevišķi kandidāti dažādās partijās.
  • Galēji labējā (nacionālistiskā) un eiroskeptiskā Nāciju un brīvības Eiropas grupa – “Latviešu nacionālisti”.
  • Uzskata, ka līdzšinējā Eiropas Parlamentā man nozīmīgas vērtības nav tikušas pārstāvētas  vai ka jāveido pavisam jauna Eiropas Parlamenta grupa -  Latvijas Reģionu apvienība, Centra partija, kā arī vairāki deputāti no “Atmodas”.

Pieprasītās un nepopulārās EP komitejas

Kā redzams grafikā, ne visas EP tematiskās komitejas ir vienlīdz populāras. Latvijas EP vēlēšanu kandidāti visbiežāk izvēlētos strādāt ar reģionālās attīstības, kā arī vides un pārtikas drošības jautājumiem, visretāk - ar EP pienākošajiem lūgumrakstiem, zivsaimniecības tēmām vai arī konstitucionālas dabas jautājumiem.

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti