Ko darīt tālāk? Pētījums paredz vairākus un pat daudzus punktus, kā situāciju uzlabot, risināt, un tas ir labi, bet mana žurnālistiskā pieredze saka, ka būtiski nekas nemainīsies, kamēr mēs – sabiedrība – šīs problēmas neuzrādīsim tuvplānā, kamēr aiz abstraktiem skaitļiem būs tikai abstrakti cilvēki un kamēr vēzis, liekas, ir kaut kur tālu.  

Bet diemžēl nekā abstrakta tajā nav, vēzis ir tepat, un tas posta daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīves – gan pašu onkoloģijas pacientu, gan arī viņu radinieku, draugu, bērnu un vecāku. Un ļaunākais, ar ko Latvijā bieži ir jāsaskaras, ir bezspēcība un neziņa šīs slimības priekšā, un

izmisums noteikti nav tas, ar ko var uzveikt vēzi. Tāpat kā vēža uzvarēšana nepieļauj paviršību. 

Tāpēc es un mēs, Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta žurnālisti, aicinām: pastāsti mums savu stāstu, un mēs vēlamies dzirdēt, kāda ir Tava, Tavu draugu un radinieku pieredze šīs slimības diagnosticēšanā un ārstēšanā Latvijā! Stāsti gan par labo pieredzi, gan dalies arī savās emocijās par trūkumiem un ieteikumos, kas būtu jāuzlabo. Tas noteikti palīdzēs lietas mainīt!

No vienas puses, vēzis diemžēl aizvien ir līdz galam neatbildēta slimība, vēža šūnas rodas cilvēkos pašos, tā nav infekcija, un tas vienmēr liek uzdot jautājumu – kāpēc es, kāpēc man? No otras puses – zinātnieki un modernā medicīna daudzas atbildes tomēr zina, saprot un vēzi var uzveikt, un mēs ar šo – savu žurnālista darbu – gribam panākt, ka mums Latvijā ir pārliecība, ka ar vēzi mēs varam cīnīties visaugstākajā iespējamajā līmenī un ka neviens pacients ar to netiks pamests viens pats.    

Zvaniet 20553333 vai rakstiet [email protected]. 

Uzklausīsim, iedziļināsimies, un mūsu pētījuma secinājumus publicēsim šogad rudenī.