Ārpus ētera
Pagājušā gada sākumā pēc ilgiem strīdiem ar nozares arodbiedrību valdība beidzot apstiprināja skolotāju algu pieauguma grafiku. Nekā kosmiska tajā nav - līdz 2022. gadam zemāko darba algu par vienu likmi paredzēts pakāpeniski pacelt līdz 900 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Salīdzinājumam: Igaunijā, kas skolēnu zināšanu līmenī mums tālu priekšā, jau šogad pedagogu minimālais atalgojums ir 1250 eiro jeb gandrīz divreiz lielāks nekā Latvijā.
Saistībā ar Eiropas parlamenta (EP) maijā gaidāmajām vēlēšanām biežāk dzirdēsim apgalvojumu, ka Eiropas Savienības (ES) tēmas Latvijai ir nevis ārpolitiski, bet iekšpolitiski jautājumi. Citiem vārdiem sakot, kaut kas mūs tieši skarošs un attiecīgi nozīmīgs. Visvairāk šo apgalvojumu lietos EP deputātu amata kandidāti, šādi cenšoties gan pamatot savu kandidēšanu, gan cenšoties palielināt vēlētāju aktivitāti. Tomēr, neatkarīgi no šiem polittehnoloģiskajiem paņēmieniem, apgalvojums vienalga ir aktuāls un interesants. Tātad ES notiekošais ir Latvijas iekšpolitika?
Nedēļas nogalē liels notikums sieviešu tenisā ”Arēnā Rīga” – Federācijas kausa izcīņas pasaules otrās grupas spēle Latvija–Slovākija. Latvijas abas līderes sen nav spēlējušas savā dzimtenē, kur nu vēl abas kopā vienā turnīrā. Lieliska iespēja līdzjutējiem redzēt darbībā pašu mājās gan Anastasiju Sevastovu, gan Aļonu Ostapenko, tāpat visai meistarīgās Slovākijas tenisistes. Jā, viešņām nevarēs palīdzēt viņu līdere Dominika Cibulkova, bet Slovākija tāpat ir gana stipra. Abas izlases jau gatavojas un iemēģina laukuma segumu, debija valstsvienības kapteiņa lomā šonedēļ Adrianam Žgunam.
Pasaules izstādes EXPO sagatavošana arī Latvijā rit pilnā sparā. Pēc dinamiskās gada nogales, kad vienā elpas vilcienā bija jāpaveic teju neiespējamais - jāsagatavo metu konkursa iepirkums, jāskaidro laika grafika izaicinājumi, žūrijai rūpīgi strādājot jāizvēlas īstenojamais mets un jāgatavojas projekta realizācijai, beidzot bija pienācis laiks doties uz Dubaiju uz tikšanos ar EXPO izstādes organizatoriem.
Aizvadītā nakts Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) pagāja ļoti karsti, jo viena no līgas spožākajām jaunajām zvaigznēm Kristaps Porziņģis tika aizmainīts uz Dalasas "Mavericks”. Vēl tikai pirms pāris nedēļām veidoju ziņu sižetu, kurā teicu, ka Porziņģis vēl daudzus gadus spēlēs Ņujorkā. Un janvāra vidū tiešām nekas neliecināja, ka latviešu basketbolists kaut kur varētu pārcelties. Bet kas mainījies šajā laikā?
Janvārī un februārī dažkārt laiks ir tik auksts, ka skolēni drīkst neiet uz skolu. Tā vien šķiet, ka tas laiks ir pienācis. Prognozes rāda ļoti aukstu pirmdienas rītu. Un nevar jau arī jauniešiem pārmest, jo kurš gan negribētu brīvdienu pirmdienā? Tiem, kam gremdējoties atmiņās par saviem skolas laikiem ataust atmiņā, ka -30 grādu salā nācās doties uz skolu, interesanta varētu šķist statistika. Datu arhīvs rāda, ka liela daļa šī brīža pusmūža cilvēku patiesībā nekad nav gājuši uz skolu -30 grādos.
Lai cīnītos ar nabadzību, ir vajadzīga ne tikai nauda, bet arī politiskā griba. Proti, apjēgsme, ka nabadzība nav tikai konkrēto cilvēku netikums un nevēlēšanās kaut ko darīt, lai uzlabotu savu dzīvi, bet daudz komplicētāka un sarežģītāka problēma, kuras risināšana ir būtisks arī mūsu valsts drošības jautājums. Diemžēl Latvijā no teju diviem miljoniem iedzīvotāju nepilns pusmiljons dzīvo uz nabadzības riska robežas. Vissmagāk nabadzība skar tieši vecos cilvēkus.
Trešdien notiek Saeimas sēde, kurā plānots balsot par apvienības „Jaunā Vienotība” Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa vadīto valdību. Kariņš rēķinās ar 61 Saeimas deputāta balsi.
Oskars Ķibermanis gandrīz vienīgais spēj cīnīties ar vāciešiem, Martins Dukurs beidzot gūst uzvaru, Lelde Priedulēna atgriežas trasē, bet atkal aiziet pēc Eiropas čempionāta. Tieši tāds varētu būt ziņu virsrakstu kopsavilkums pēc sezonas pirmās puses bobslejā un skeletonā.
Daudzviet Eiropā un Tuvajos Austrumos plosās ziemas stihijas. Kontrolētas un nekontrolētas lavīnas un sniegs tālu dienvidos. Arī mums vēl tiks gana aukstuma. Bet kad būs pavasaris? Prognozē, komentējot portāla LSM Facebook lapā!
Liela daļa Eiropas, turklāt īpaši skarbi dienvidu valstis, jau piedzīvo šīs ziemas bardzību. Alpos, Balkānos un Vidusjūras reģionā sen nepieredzēts aukstums, bet jo sevišķi sniegs. Šo ziemu var droši saukt par bargo kundzi, no kuras negantuma neizbēgsim arī mēs. Vairāk skaties video:
Nākamais – 2019.gads – Eiropas Savienībā ir vēlēšanu un amatpersonu nomaiņas gads. Tā noslēgumā vairumā nozīmīgāko savienības posteņu mēs redzēsim jaunas personālijas. Par to šeit īss pārskats.
Janvāris un februāris ir biežākais ziemas stihiju laiks - puteņi un vētras. Arī putenis šīs nedēļas vidū atgādināja - jābūt gataviem, ka braukt ar auto var būt ļoti bīstami. Vairāk skaties video:
Kopš 2018. gada marta Latvijas Radio 1 ēterā skan „Divas puslodes” – iknedēļas pasaules politikas procesu analīzei veltīts raidījums. Noslēdzot pirmo nepilno darbības gadu, viens no raidījuma veidotājiem, komentētājs Eduards Liniņš piedāvā savas „Eiropas marginālijas” – piezīmes „uz lappušu malām” par nozīmīgākajām Eiropas Savienības (ES) aktualitātēm aizvadāmajā gadā. Par tematisko orientieri kalpojusi raidījumu virkne, kas gada laikā tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā.
Robežšķirtne starp aizvadīto un jauno gadu vairumā gadījumu ir relatīva, proti, jaunajā gadā turpinās iepriekšējā aizsākušies procesi. Viens no tādiem būs apziņa, ka mūs Latvijā ļoti tieši ietekmē ārējais konteksts. Daži piemēri.
Pārvietojoties pa Eiropas Parlamenta gaiteņiem Strasbūrā vai Briselē, ļoti iespējams, auss uztvers šo spilgti vācisko salikteni. Mazāk nekā pusgads atlicis līdz nākamajām Eiroparlamenta vēlēšanām, kas nu jau pārdesmit gadus ir sinhronizētas ar jauna Eiropas Savienības (ES) Komisijas sastāva iecelšanu. "Spitzenkandidat", literāri latviskojams kā "vadošais" jeb "galvenais kandidāts", ir attiecīgās Eiroparlamenta frakcijas jau priekšvēlēšanu procesā izvirzīts pretendents Komisijas vadītāja amatam. Gluži kā premjera amata kandidāts nacionālā līmeņa parlamenta vēlēšanās. Tomēr politiskais process Eiropas Savienībā ne tuvu nav identificējams ar līdzīgiem procesiem nacionālā valstī kaut vai tāpēc, ka ES kā politiska struktūra joprojām ir dinamiskā un visnotaļ radošā veidošanās procesā, kurā atšķirībā no nacionālo valstu līmeņa daudz mazāk gatavu darbības modeļu, daudz vairāk eksperimentu. Un "Spitzenkandidat" ir viens šāds gadījums – joprojām neformalizēts un aprobējams.
Kopš 2018. gada marta Latvijas Radio 1 ēterā skan „Divas puslodes” – iknedēļas pasaules politikas procesu analīzei veltīts raidījums. Noslēdzot pirmo nepilno darbības gadu, viens no raidījuma veidotājiem, komentētājs Eduards Liniņš piedāvā savas „Eiropas marginālijas” – piezīmes „uz lappušu malām” par nozīmīgākajām Eiropas Savienības (ES) aktualitātēm aizvadāmajā gadā. Par tematisko orientieri kalpojusi raidījumu virkne, kas gada laikā tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā.
Kopš 2018. gada marta Latvijas Radio 1 ēterā skan „Divas puslodes” – iknedēļas pasaules politikas procesu analīzei veltīts raidījums. Noslēdzot pirmo nepilno darbības gadu, viens no raidījuma veidotājiem, komentētājs Eduards Liniņš piedāvā savas „Eiropas marginālijas” – piezīmes „uz lappušu malām” par nozīmīgākajām Eiropas Savienības (ES) aktualitātēm aizvadāmajā gadā. Par tematisko orientieri kalpojusi raidījumu virkne, kas gada laikā tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā.
Vienā ziņā "Brexit" efekts jau ir neapstrīdams: domājams, nekad agrāk vēsturē ļaudis kontinentālajā Eiropā nav bijuši tik informēti par Lielbritānijas iekšpolitikas niansēm. Tagad nepieredzēts skaits eiropiešu zina, piemēram, to, ka britu valdošās partijas Parlamenta frakcija var izteikt neuzticību pašas premjeram ne biežāk kā reizi gadā. 12. decembrī, tā vietā, lai turpinātu intensīvas sarunas Strasbūrā, premjere Terēza Meja metās uz Londonu, lai izturētu šo uzticības balsojumu, un politikā ieinteresētā publika visā pārējā Eiropā sekoja šai norisei kā kādam kriketa mačam.
Aleksis Vilciņš grasās nodzīvot līdz 113 gadu vecumam, lai pieredzētu 100 krāsainas sirdis Medicīnas vēstures muzeja pagalmā par godu 100 Latvijas labākajiem ārstiem. Bet līdz tam viņš pēta, cik veseli esam un kā savu veselību svinam? Pēdējā video bloga "Ko svinam?" epizode - 14. - "Valsts veselība".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
