Ārpus ētera
Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija piedāvā raidījuma “Kultūrdeva” podkāstu jeb raidierakstu. To vada “Kultūrdevas” kultūras randiņu vadītāja un raidījuma producente Kristīne Komarovska. Podkāsts iznāks divreiz mēnesī un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju, Kristīne sarunāsies par aktuālajiem kultūras tematiem. Būs iespējams ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.
“Kāpēc bez maskas?” pajautāja kaimiņš no blakus dzīvokļa, kad jaunā gada otrajā dienā satikāmies pie lifta.
Viņi ir savādāki – izaicinošāki, intuitīvāki, konfrontējošāki, jūtīgāki, inteliģentāki, garīgāki nekā iepriekšējās paaudzēs. Viņiem nepatīk mācības skolā, viņi nepakļaujas pavēlēm, ir aktīvi, izaicinoši, bet ar augstu intelektu, necieš melus, stāsta par kārtību Visumā – tāds, manuprāt, ir indigo un kristāliskā bērna portrets. "Jaunā laikmeta’’ bērnus mūsu sabiedrībā neievērot vairs nav iespējams.
Marta Dziļuma 2020. gada rudenī pirmajā Covid-19 dienasgrāmatā rakstīja par to, kā vīrs Gundars uzstājās kā mūziķis 17. oktobra koncertā Cēsīs. Nākamajā rītā vīram parādījās pirmie simptomi, un tests uzrādīja, ka Gundars ir Covid-19 pozitīvs. Visticamāk, aplipināts ar to jau iepriekš. Arī Martai pēc dažām dienām parādījās slimības simptomi, un pēc testa veikšanas viņa uzzināja, ka arī ir slima. Martai sākumā šķiet, ka atveseļošanās ir strauja, tomēr atveseļošanās notiek viļņaini. Arī tagad, kad jau slimība formāli pārslimota, sekas jūtamas arvien. Covid-19 dienasgrāmatas noslēgums.
Lāsma piedzīvojusi varmācību abās laulībās. Savu stāstu viņa stāstījusi, uzrunājot sievietes, kuras nespēj saraut varmācīgu attiecību saites. Lāsma saka – tu to vari, ja gribi! Atkarība varmācīgās attiecībās vēršas uz labo pusi, kad sāc sevi mīlēt, cienīt un kad bailes kļūdīties atkāpjas vismaz drošā attālumā; patiesība dara brīvu.
Ideja, ka stāsts par "Nāc līdzās!" kopienu ir jāatdod pasaulei, man radās pakāpeniski, tomēr piedzima pēkšņi. “Nāc līdzās” kopienu es satieku jau vairākus gadus – decembrī televīzija ieraksta “Nāc līdzās Ziemassvētkos!” labdarības koncertus, kurus allaž pārraida ēterā 25. decembrī. Koncertā festivāla laureāti – jaunieši un bērni ar īpašām vajadzībām – uzstājas kopā ar Latvijas profesionāliem mūziķiem un dziedātājiem.
Šķiet, ka aizejot no vardarbīga vīra, dzīve mainīsies un iegūs mierīgu plūdumu. Nē, ar to Lāsmas dzīvē nekas nebeidzas, vardarbībai ir dažādas sejas, tā turpinās – cīņā par tiesībām audzināt meitu uzvar vardarbīgais vīrs. Lāsma strādā, maksā vīram alimentus, ar meitu vīrs liedz tikties, meitu Lāsma var redzēt slepus, pie skolas.
Tēvs psiholoģiski terorizē māti. Meita, aizstāvot mammu, tiek pazemota no tēva ģimenes puses. Radiniece ārste, ar kuru ģimene dala mitekli, meiteni dzen smagā stresā un izmisumā. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā meitene cietusi šajā, it kā labi situētajā ģimenē. Piedzīvotā emocionālā vardarbība likusi viņai vēl bērna vecumā apsvērt pašnāvības iespējas. Tagad kad pieaugusi, sieviete anonīmi nolēma pastāstīt šīs savas vissāpīgākās atmiņas, lai kāds varbūt ieklausītos un ar citu bērnu tā nenotiktu. Stāsta septītā daļa.
Tēvs psiholoģiski terorizē māti. Meita, aizstāvot mammu, tiek pazemota no tēva ģimenes puses. Radiniece ārste, ar kuru ģimene dala mitekli, meiteni dzen smagā stresā un izmisumā. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā meitene cietusi šajā, it kā labi situētajā ģimenē. Piedzīvotā emocionālā vardarbība likusi viņai vēl bērna vecumā apsvērt pašnāvības iespējas. Tagad kad pieaugusi, sieviete anonīmi nolēma pastāstīt šīs savas vissāpīgākās atmiņas, lai kāds varbūt ieklausītos un ar citu bērnu tā nenotiktu. Stāsta sestā daļa.
Tēvs psiholoģiski terorizē māti. Meita, aizstāvot mammu, tiek pazemota no tēva ģimenes puses. Radiniece ārste, ar kuru ģimene dala mitekli, meiteni dzen smagā stresā un izmisumā. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā meitene cietusi šajā, it kā labi situētajā ģimenē. Piedzīvotā emocionālā vardarbība likusi viņai vēl bērna vecumā apsvērt pašnāvības iespējas. Tagad kad pieaugusi, sieviete anonīmi nolēma pastāstīt šīs savas vissāpīgākās atmiņas, lai kāds varbūt ieklausītos un ar citu bērnu tā nenotiktu. Stāsta piektā daļa.
11. decembrī Ventspils koncertzālē “Latvija” tika ierakstīts labdarības koncerts “Nāc līdzās Ziemassvētkos!”. Koncertu Pirmajos Ziemassvētkos plkst. 18.20 raidīs LTV1 un Otrajos Ziemassvētkos plkst. 15.00 atskaņos Latvijas radio 1.
Tēvs psiholoģiski terorizē māti. Meita, aizstāvot mammu, tiek pazemota no tēva ģimenes puses. Radiniece ārste, ar kuru ģimene dala mitekli, meiteni dzen smagā stresā un izmisumā. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā meitene cietusi šajā it kā labi situētajā ģimenē. Piedzīvotā emocionālā vardarbība likusi viņai vēl bērna vecumā apsvērt pašnāvības iespējas. Tagad, kad pieaugusi, sieviete anonīmi nolēma pastāstīt šīs savas vissāpīgākās atmiņas, lai kāds varbūt ieklausītos un ar citu bērnu tā nenotiktu. Stāsta ceturtā daļa.
Turpinām Lāsmas stāstu par divās neveiksmīgās laulībās piedzīvoto fizisko un emocionālo vardarbību. Šobrīd sāpīgais laiks ir aiz muguras, Lāsma ir spējusi no šī zaņķa izkāpt, tagad, 46 gadu vecumā, ir studente, iegūst savu pirmo augstāko izglītību.
Esmu Beāte Zara, projekta “Mācītspēks” dalībniece un kopš šī gada 1. septembra esmu angļu valodas skolotāja V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 1.–3. klasēm. Skolotāja profesija uzrunāja jau vidusskolā, kad sastapos ar savu iedvesmojošo franču valodas skolotāju.
Tēvs psiholoģiski terorizē māti. Meita, aizstāvot mammu, tiek pazemota no tēva ģimenes puses. Radiniece ārste, ar kuru ģimene dala mitekli, meiteni dzen smagā stresā un izmisumā. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā meitene cietusi šajā it kā labi situētajā ģimenē. Piedzīvotā emocionālā vardarbība likusi viņai vēl bērna vecumā apsvērt pašnāvības iespējas. Tagad, kad pieaugusi, sieviete anonīmi nolēma pastāstīt šīs savas vissāpīgākās atmiņas, lai kāds varbūt ieklausītos un ar citu bērnu tā nenotiktu. Stāsta trešā daļa.
Tēvs psiholoģiski terorizē māti. Meita, aizstāvot mammu, tiek pazemota no tēva ģimenes puses. Radiniece ārste, ar kuru ģimene dala mitekli, meiteni dzen smagā stresā un izmisumā. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā meitene cietusi šajā it kā labi situētajā ģimenē. Piedzīvotā emocionālā vardarbība likusi viņai vēl bērna vecumā apsvērt pašnāvības iespējas. Tagad, kad pieaugusi, sieviete anonīmi nolēma pastāstīt šīs savas vissāpīgākās atmiņas, lai kāds varbūt ieklausītos un ar citu bērnu tā nenotiktu. Stāsta otrā daļa.
Tēvs psiholoģiski terorizē māti. Meita, aizstāvot mammu, tiek pazemota no tēva ģimenes puses. Radiniece ārste, ar kuru ģimene dala mitekli, meiteni dzen smagā stresā un izmisumā. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā meitene cietusi šajā it kā labi situētajā ģimenē. Piedzīvotā emocionālā vardarbība likusi viņai vēl bērna vecumā apsvērt pašnāvības iespējas. Tagad, kad pieaugusi, sieviete anonīmi nolēma pastāstīt šīs savas vissāpīgākās atmiņas, lai kāds varbūt ieklausītos un ar citu bērnu tā nenotiktu. Pirmā stāsta daļa.
Lāsma ir piedzīvojusi divas neveiksmīgas laulības, kurās bija gan fiziska, gan emocionāla vardarbība. Šobrīd sāpīgais laiks ir aiz muguras, Lāsma ir spējusi no šī zaņķa izkāpt, tagad, 46 gadu vecumā, ir studente, iegūst savu pirmo augstāko izglītību. Ar šo atklāto stāstu viņa vēlas dalīties pieredzē, "lai kāda lasītāja, iespējams, saskatītu sevi starp mana stāsta rindām un spētu rast spēku sevi nepakļaut ilgstošai vardarbībai attiecībās".
Šopavasar, kad koronavīrusa dēļ mācības Latvijas skolās sāka organizēt attālināti, man "Facebook" (FB) uzrakstīja kāda angļu valodas skolotāja. Viņa un kolēģi no citām skolām speciālā FB lapā dalījās ar noderīgiem mācību materiāliem angļu valodā. Vienā no ierakstiem konkrētā skolotāja bija ieteikusi bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas runu, kā dēļ viņa izpelnījās asus uzbrukumus no kādas grupas dalībnieces. Konkrētā sieviete virtuāli uzbruka angļu valodas skolotājai par liberālo vērtību izplatīšanu. Rakstīja agresīvus komentārus arī skolotājas privātajā FB profilā un pārpublicēja ģimenes fotogrāfijas. Šokēta par negaidīto reakciju, skolotāja savu personīgo FB profilu padarīja pieejamu tikai draugiem un izlēma, ka turpmāk ar potenciāliem mācību materiāliem nedalīsies. “Vismaz neko tādu, kas attiecas uz politiku,” rakstīja skolotāja.
Pasākumu organizatore un sociālā uzņēmēja Dace Indrika pērn nokļuva Starptautiskajā vadošo speciālistu pieredzes apmaiņas programmā ASV. Lai gan sociālā uzņēmējdarbība ir gana zināms jēdziens pasaulē, tomēr Latvijā par to vēl cilvēkiem jāskaidro. Laikā, kad nevar ceļot, viņa iepazīstina ar sociālo uzņēmējdarbību otrpus okeānam. 3.daļa.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
