Atzīšos, ka man ir pilnīgi vienalga, vai Nils Ušakovs un viņa komanda kādreiz nonāks aiz restēm. Ja tā notiks, tad man būs svarīgi, ka tas ir noticis uz neapgāžamu pierādījumu pamata, nevis tāpēc, ka mēs visi to jau sen bijām pelnījuši.
Cietums ir aizvēsturiska, lai arī joprojām neaizstājama iestāde, kurā pēc būtības vajadzētu atrasties tikai tiem, kuru atrašanās brīvībā ir reāls apdraudējums sabiedrībai.
Korumpētus politiķus un ierēdņus varētu sodīt ar ilggadīgiem darbiem sabiedrības labā. Slimnīcās trūkst sanitāru, nav cilvēku, kas apkoptu smagi slimos - darba roku trūkst daudzās jomās.
Mani uztrauc, vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kura vadītājs iecelšanas brīdī solīja iztikt bez teātra izrādēm, strādā zinot, ko dara un ka tam būs rezultāts. Manā izpratnē rezultāts ir nevis pilnāki cietumi, bet gan no blēžiem tīrāka pilsēta.
Tomēr visvairāk mani visā šajā jezgā nomāc sajūta, ka tas, ko mums rāda, nav tas, ko mēs redzam. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ministra Pūces personā no krēsla izceļ mēru Ušakovu un runā par Rīgas domes atlaišanu, tieslietu ministrs Bordāns sastāda karātavu sarakstus, lai oligarhu aizvējā iebrāztos ar bezkompromisu tiesiskuma vētru un gluži kā dziesmā (skat. video zemāk) - no metāla zārka, kurā dusēja tiesiskums, izkāptu taisnība un sacirstu gabalos no sākuma netaisnos augus, bet pēc tam arī žēlastību ar līdzcietību.
Pēc tam varēs atkal dusēt mierā, jo pareizajās vietās augs pareizie augi. Citiem vārdiem - ieliksim savējos viņējo vietās un darbiņš padarīts, lai gan pēc būtības nekas nemainīsies, jo sistēma nemainās. Mums rāda cīņu ar korupciju, bet patiesībā tā ir visparastākā rokāde.
Korupcijas un dažādu shēmu apjoms, kas atklājas Rīgā, ir iespaidīgs. Tā ir gadiem ilgi būvēta ekosistēma, par kuras eksistenci, mēs, protams, nojautām, lai gan šaubos, ka kādam bija tik bagātīga fantāzija, lai iedomātos šādus apmērus.
Tas viss notika mūsu visu - arī KNAB, arī prokuratūras, arī valdības un Saeimas acu priekšā. Tas pats, tikai proporcionāli mazākos apmēros notiek arī daudzās citās pašvaldībās. Kā var ilgstoši neredzēt acīmredzamo? Tikai tad, ja sistēmu piesedz visi, jo visi tajā ir vairāk vai mazāk iesaistīti. Korupcija un shēmošana nav "Saskaņas" izgudrojums. Nomainās vara, nomainās sejas, un tie, kas paēduši, laiž pie bļodas izsalkušos. Jauniņie labi zinot, ka nekas nav mūžīgs, vienkārši turpina un paplašina iesākto, bet uz veco nedarbiem piever acis. Tā tas varētu turpināties mūžīgi. Tomēr
kaut kas nogāja greizi – poļi sāka kaut ko izmeklēt, vienlaikus notika varas pārdale, un rezultātā tiem, kas šobrīd pie siles, nākas pieciest sīkas neērtības.
Šaubos, ka vairumam no viņiem draud kas vairāk par diskomfortu, ko sagādā KNAB kratīšanas un žurnālistu uzmācība.
Sistēma, kas šo visu pieļāva, kas nodrošināja korupcijas pēctecību un neizbēgamību, pastāv ārpus vēlēšanu rezultātiem un amatpersonu uzvārdiem. Tas, ka neviens nerunā par cēloņiem, bet skaļi uzsver cīņu ar sekām, nozīmē tikai to, ka vienas spēles ietvaros notiek kārtējā sastāva jeb paaudžu maiņa, bet rezultātā visas kazas būs dzīvas un visi vilki paēduši. Galu galā tas, ka šodien tu esi kaza, nenozīmē, ka rīt nebūsi vilks, un otrādi.
