Guntars Meluškāns: Kazas un vilki jeb visparastākā rokāde

Rīgai jauns mērs. Mediji to sauc par Ušakova ēras beigām. Gan jau, ka ar laiku mēs labāk apjautīsim, ko vēl bez viņa atrašanās Rīgas domes vadītāja amatā nozīmē šī ēra. Daudzi teiks, ka tā bija korupcijas un visatļautības ēra, un viņiem būs taisnība, tomēr nenoliedzami, ka tā sākās pirms Ušakova un turpināsies arī pēc viņa. Iespējams, ka tieši viņa laikā tika sasniegts augstākais nekaunības un visatļautības līmenis, bet, iespējams, ka mēs vienkārši pārāk maz zinām par to, kas bijis pirms tam. Cilvēki mainās, bet sistēma turpinās.

Atzīšos, ka man ir pilnīgi vienalga, vai Nils Ušakovs un viņa komanda kādreiz nonāks aiz restēm. Ja tā notiks, tad man būs svarīgi, ka tas ir noticis uz neapgāžamu pierādījumu pamata, nevis tāpēc, ka mēs visi to jau sen bijām pelnījuši.

Cietums ir aizvēsturiska, lai arī joprojām neaizstājama iestāde, kurā pēc būtības vajadzētu atrasties tikai tiem, kuru atrašanās brīvībā ir reāls apdraudējums sabiedrībai.

Korumpētus politiķus un ierēdņus varētu sodīt ar ilggadīgiem darbiem sabiedrības labā. Slimnīcās trūkst sanitāru, nav cilvēku, kas apkoptu smagi slimos - darba roku trūkst daudzās jomās.

Mani uztrauc, vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kura vadītājs iecelšanas brīdī solīja iztikt bez teātra izrādēm, strādā zinot, ko dara un ka tam būs rezultāts. Manā izpratnē rezultāts ir nevis pilnāki cietumi, bet gan no blēžiem tīrāka pilsēta.

Tomēr visvairāk mani visā šajā jezgā nomāc sajūta, ka tas, ko mums rāda, nav tas, ko mēs redzam. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ministra Pūces personā no krēsla izceļ mēru Ušakovu un runā par Rīgas domes atlaišanu, tieslietu ministrs Bordāns sastāda karātavu sarakstus, lai oligarhu aizvējā iebrāztos ar bezkompromisu tiesiskuma vētru un gluži kā dziesmā (skat. video zemāk) - no metāla zārka, kurā dusēja tiesiskums, izkāptu taisnība un sacirstu gabalos no sākuma netaisnos augus, bet pēc tam arī žēlastību ar līdzcietību.

Pēc tam varēs atkal dusēt mierā, jo pareizajās vietās augs pareizie augi. Citiem vārdiem - ieliksim savējos viņējo vietās un darbiņš padarīts, lai gan pēc būtības nekas nemainīsies, jo sistēma nemainās. Mums rāda cīņu ar korupciju, bet patiesībā tā ir visparastākā rokāde.

Korupcijas un dažādu shēmu apjoms, kas atklājas Rīgā, ir iespaidīgs. Tā ir gadiem ilgi būvēta ekosistēma, par kuras eksistenci, mēs, protams, nojautām, lai gan šaubos, ka kādam bija tik bagātīga fantāzija, lai iedomātos šādus apmērus.

Tas viss notika mūsu visu - arī KNAB, arī prokuratūras, arī valdības un Saeimas acu priekšā. Tas pats, tikai proporcionāli mazākos apmēros notiek arī daudzās citās pašvaldībās. Kā var ilgstoši neredzēt acīmredzamo? Tikai tad, ja sistēmu piesedz visi, jo visi tajā ir vairāk vai mazāk iesaistīti. Korupcija un shēmošana nav "Saskaņas" izgudrojums. Nomainās vara, nomainās sejas, un tie, kas paēduši, laiž pie bļodas izsalkušos. Jauniņie labi zinot, ka nekas nav mūžīgs, vienkārši turpina un paplašina iesākto, bet uz veco nedarbiem piever acis. Tā tas varētu turpināties mūžīgi. Tomēr

kaut kas nogāja greizi – poļi sāka kaut ko izmeklēt, vienlaikus notika varas pārdale,  un rezultātā tiem, kas šobrīd pie siles, nākas pieciest sīkas neērtības.

Šaubos, ka vairumam no viņiem draud kas vairāk par diskomfortu, ko sagādā KNAB kratīšanas un žurnālistu uzmācība.

Sistēma, kas šo visu pieļāva, kas nodrošināja korupcijas pēctecību un neizbēgamību, pastāv ārpus vēlēšanu rezultātiem un amatpersonu uzvārdiem. Tas, ka neviens nerunā par cēloņiem, bet skaļi uzsver cīņu ar sekām, nozīmē tikai to, ka vienas spēles ietvaros notiek kārtējā sastāva jeb paaudžu maiņa, bet rezultātā visas kazas būs dzīvas un visi vilki paēduši. Galu galā tas, ka šodien tu esi kaza, nenozīmē, ka rīt nebūsi vilks, un otrādi.

 

2 komentāri
Marcis Kulis
Man kā Rīgas domes deputātam (JKP), kurš pārstāv opozīciju un ideàlistu flangu ir pienākums atbildēt. Šī raksta autors G.Meluškāns pamato savu redzējumu ar pieņēmumu, ka visi ir vienādi sabojāti un tādēļ "rokādei" nav nekādas kvalitatīvas jēgas. Atļaujiet nepiekrist un apšaubīt šo aksiomu ar sekojošiem kontrargumentiem: 1) ASV Čikāgā savulaik valdija Alkapone( gangsteris), kura ietekme likās sniedzas visos varas gaiteņos un nekas nespēs lietas mainīt uz citu pusi. Bet tā nenotika un sabiedrības vidū atradās drosmīgi un bezbailīgi pilsoņi, gan izmeklētāji, gan tiesneši, kuriem pietika drosme un kuru vērtības nebija nopērkamas. Vai viņi izjuta apmaksātu spiedienu no mafijas "draugiem"? Jā, pat vairāk. Viņus iebaidija, nogalināja un izmeta no darba, bet galu galā nāca jauni ideālisti un , kā zināms, Alkapone nonāca cietumā, bet viņa neuzvaramais grupējums tika sagrauts. Ir jādara. 2) Jūs apgalvojiet, ka Latvijā visas politiskās partijas tīko tikai tikt pie siles un grābt? Tas ir apgalv
Boney Mcbrain
Kārtējais tukšais ""dvēseles kliedziens". Autors sāk ar tostu "Uz veselību!", bet beidz ar "Vieglas smiltis." Lai ieliktu ušakovu aiz restēm, ir jābūt stingriem pierādījumiem! Pareizi gan, kā lai nepiekrīt. Bet lai apgalvotu, ka "Mums rāda cīņu ar korupciju, bet patiesībā tā ir visparastākā rokāde." nekādus pierādījumus nevajag, pietiek ar autora dusmām un neticību. "Neviens nerunā par cēloņiem!!!" kliedz autors taisnās dusmās, bet neko vairāk par Pietuka Krustiņa cienīgu izrunāšanos par kaut kādu "sistēmu" pats gan arī nav spējīgs atmaskot. Tukšs, bezjēdzīgs raksts, un zemē nosviests laiks, lai to izlasītu.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti