«EXPO 2020» vadītājs Ansis Egle: Darba diena Dubaijā - svētdiena

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Viena no pirmajām lietām, kas mani pārsteidza Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), ir tas, kā iekārtota darba nedēļa. Senāk biju ievērojis, ka daži kalendāri sākas ar svētdienu kā pirmo nedēļas dienu. Esmu daudzkārt mēģinājis sevi uz to noskaņot, bet, esot Rīgā vai citur Eiropā, šo sajūtu ir bijis diezgan grūti panākt. Savukārt, esot AAE, sevi nav daudz jānomoka - pirmā nedēļas darba diena ir svētdiena!

Ko tas nozīmē praktiski? Tikai to, ka normālam komandējumā esošam eiropietim nākas strādāt piektdien, kas šajā debespusē ir brīvdiena, un tāpat arī svētdien - kas šeit ir darba diena. Nav ļaunuma bez labuma - vismaz nebūsi noslinkojis. Bet citādi - parasta darba diena ar visiem sastrēgumiem (kas parastā Dubaijas situācijā virzās uz priekšu 60-80 km/h), vizītēm dažādos birojos, ar tikšanos ar dažādiem cilvēkiem, ar dažām nokavētām sarunām orientēšanās sarežģījumu dēļ, utt. Nav laika garlaikoties. 

Latvijas vēstniecība Dubaijā
Latvijas vēstniecība Dubaijā

Pēc vizītes Latvijas vēstniecībā Abū Dabī (AD), lai apspriestu gatavošanos EXPO un pārrunātu aktuālos sadarbības jautājumus, nākamā pieturvieta ir NYUAD jeb Ņujorkas universitātes Abū Dabī filiāle. Iegriežos šeit tāpēc, ka no latviešu studentu vidus esmu iepazinis potenciālos papildspēkus darbam Latvijas paviljona izveidē, un mērķis ir turpināt sarunas par projekta attīstību. Satieku vairākus studentus, kas šeit nonākuši pamatīga konkursa rezultātā (parasti iestājas 4% no visiem, kas piesakās), un tas, ko redzēju studentu pilsētiņā, pilnībā pārspēja visas manas fantāzijas attiecībā uz mācību iestādēm.

"Bloomberg" termināls
"Bloomberg" termināls

Ēdnīca ar visa veida veselīgu uzturu, milzīga bibliotēka ar Mac un PC datoru darba stacijām, "Bloomberg" ziņu termināls, milzīgs daudzums sporta un rekreāciju iespējas - Olimpiskā standarta peldbaseins, tāda paša līmeņa futbola laukums, dažādas radošas, tehnoloģiskas darbnīcas, divas teātra auditorijas ar pilnu aprīkojumu, mākslas galerija, savs veikals un pat sava tūrisma aģentūra, un vēl un vēl un vēl.

Meditācijas stundas
Meditācijas stundas

Vēlreiz gribas iet uz skolu. 

Studentu tūrisma aģentūra
Studentu tūrisma aģentūra

Nākamā tikšanās pēc NYUAD ir EXPO birojā, kur 2 stundas apspriežot aktualitātes un dažādu izaicinājumu risinājumus, paiet nemanot. Lai gan ārā ir brīnišķīgs laiks, šīs nedēļas ietvaros no tā ir baudīts pavisam maz. Nevar teikt ka nemaz - pārvietojoties ar auto pa pilsētas ielām ar ātrumu no 80 līdz 120 km/h - šo un to var ievērot. Var pat iesauļoties nedaudz ceļā no auto līdz birojiem, kuros notiek tikšanās. Un tas viss zemē, kur kā bukleti rāda - vienmēr spīd saule. Šeit nu gan jāpiezīmē, ka pēdējā laikā AAE kļūst populāra “mākoņu sēšanas” metode, kuras pamata ideja ir “apstrādāt” mākoņus tā, lai veidojas lietus. Nav zināms cik veiksmīgi tas strādā, taču fakts ka dažu iepriekšējo un šī komandējuma laikā te ir vairāk lijis, kā spīdējusi saule - nav noliedzams.

Pēc sarunas EXPO birojā, mēģinot izdrukāt dažus dokumentus, ir skaidrs, ka arī printeriem ir pieķēries kāds fenomens, kas nekādi neļauj izdrukāt parastu PDF failu. Mēģinu gan šā, gan tā - taču fails nepadodas un neļauj drukāties. Kā rezultātā nākamās tikšanās sākums iekavējas, bet komplektā ar sastrēgumiem, "Google Maps" navigācijas brīnumiem, sen ekspluatācijā neizmantotu ceļu parādīšanos kartē un ceļu remontu,  tikšanās ir jāpārceļ uz šodienu. Kas arī ir labi - potenciālie partneri ir saprotoši un netur ļaunu prātu - īpaši ja pabrīdini par šīm likstām telefoniski. Vēl pāris greizu manevru un jau nemani, kā pēc 50 minūtēm sastrēgumos tuvojies viesnīcai skaisti rietošas saules staros. Gandrīz romantika.

Kad viesnīca sasniegta un auto nolikts, ir laiks arī kādam gastronomiskam fenomenam. Tas, ko esmu iecienījis šajā komandējumā - jemeniešu virtuve. Droši vien, ka man būtu grūti atšķirt virtuves smalkumus, ja man prasītu atšķirt afgāņu, kurdu, libāniešu vai irākiešu virtuves - pašlaik tas ir terra incognita tieši man. Bet tas, ka jemeniešu virtuve ir vienkārša un saprotama - pamanīju pirms pāris dienām, kad atradu kādu pavisam mazu iestādi ielas malā, kur iegriezos pusdienot. Ēdienkarte nebija liela, bet grillēta vista ar rīsiem, kam pievienots safrāns un kardamons mani pārliecināja. Arī cena bija patiesi saprātīga un pilnībā varēju iekļauties budžetā. Pēc šīs reizes nolēmu papētīt kādas vēl ir iespējas jemeniešu virtuvei. Un kā par brīnumu - tepat aiz stūra no viesnīcas ir kāda divstāvīga jemeniešu virtuve ar plašāku piedāvājumu, bagātīgāku izvēli un arī dažādiem neparastiem ēdiena baudījumiem. Piemēram - avokado sula vai arbūzu sula vai avokado un dateļu sula. Izvēlējos granātābolu sulu un tā bija patiesi laba - ne skāba. Šo visu spiež turpat uz vietas speciāls darbinieks speciālā darba vietā - sulu spiestuvē.

Citronu sula
Citronu sula

Ēdot aizdomājos - vai tiešām šādā veidā iespējams palīdzēt Jemenai - cilvēkiem, kas šobrīd pilsoņu karu? Nav noslēpums, ka daudzu valstu pilsoņi ierodas AAE, lai pelnītu un sūtītu naudu mājās palicējiem. Vai mana artava ko mainīs? Pirms pāris dienām biju iecerējis izmēģināt Ziemeļkorejas ēdienu kultūru, taču liels bija mans pārsteigums, kad atradu iestādes adresi "Google" kartē.

Ziemeļkorejas restorāns
Ziemeļkorejas restorāns

Braucot uz Abu Dhabi, iznāk braukt paralēli līča ūdeņiem, kas apskalo šo krastu. Jau vairākas reizes esmu domājis nopeldēties, bet ir bijis grūti atrast tādu piebraukšanas vietu, kur nebūtu dzeloņdrātis un kur būtu kāda vieta, kur var brīvi piebraukt. Vairāk kā 130 km garajā posmā nudien nemanu iespēju vienkārši bez hoteļa klātbūtnes pabaudīt baltās pludmales un zilzaļā ūdens burvību. Pēc sarunām ar zinātājiem saprotu, ka nokļūt mežonīgā, neapsargātā, nenorobežotā pludmalē nemaz nav tik vienkārši. Ikdienā var nākties maksāt AED 30 (parasti jādala ar 4, lai iegūtu pietuvinātu summu €), lai piekļūtu pludmalei. Protams, ka racionālais prāts saka, ka varbūt negribas maksāt par to, kas ir it kā ir pieejams katram. Tā nu drosmīgākie tumsas aizsegā dodas peldēties nemaksājot. Dažkārt pieķer. Bet vismaz svaigums un arī nedaudz adrenalīns.

Braucot turp un atpakaļ uz AD (savulaik dēvētu par visbīstamāko ceļa posmu Tuvajos Austrumos), ievēroju, ka iebraucot AD emirātā parādās zīmes par ātruma radaru darbību. Braucot novēroju, ka radari salikti ik pēc kilometra vai diviem. Dubaijas emirātā nosacījumi ir pielaidīgāki - tiekot pieļauts pat 20 km/h pārsniegums, kur pretī AD emirātā ir strikti noteikts ātruma ierobežojums un nav nekādas pielaides. Tāpēc man šķita dīvaini, ka visi - pat smalkie Porsche, Lamborghini un Ferrari (nemaz nerunājot par vienkāršākām Corvette vai Charger) rātni čunčina rindiņā ar 140 km/h un ne vienu iedaļu vairāk. Vienlīdzība.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ārpus ētera

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti