Kas ir viltus ziņa, kā atmaskot melus un neapjukt milzīgajā informācijas jūklī – šie ir tikai daži jautājumi, kas aktuāli ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu un jauniešu vidū. Lai arī skolēni spētu pilnvērtīgi orientēties mediju vidē, Izglītības attīstības centrs kopš pērnā gada īsteno ASV vēstniecības finansētu projektu “Atbalsts Latvijas jauniešu medijpratībai”. Šobrīd projekta materiālus valstī aprobē 16 lielākas un mazākas skolas, no tām septiņas atrodas Latgalē, tostarp arī Baltinavā.
Medijpratības stiprināšana, cīņa ar melu ziņām un bezmaksas virszemes apraides paplašināšana, tostarp būvējot divus torņus Latvijas austrumu robežas tuvumā. Šie ir tikai daži no Informatīvās telpas drošības plāna pasākumiem, ko valdība šonedēļ apstiprināja aiz slēgtām durvīm. Turklāt nodrošināt zemes apraidē varētu nevis piecus, bet desmit kanālus.
Aktuālais gadījums ar viltus informāciju par ''Alfas'' vai ''Alffas'' it kā sabrukšanu, citi zemiski informācijas sagrozīšanas piemēri liek uzdot dažādus jautājumus. Viens no tiem – kā pret to cīnīties, kā atšķirt izteiksmes brīvību no muļķīgas kļūdas, ļaunprātības un nelikumībām?
Skolēniem grūtības nolasīt reklāmas vēstījumus un daļai trūkst atbildības internetā. Par to liecina 3. un 6. klašu diagnosticējošā darba rezultāti par drošību internetā un medijpratību. Darbu rakstīja nepilni 18 tūkstoši bērnu 420 Latvijas skolās. Kopumā Latvijas bērnu zināšanas par drošību internetā un medijpratību vērtē kā apmierinošas. Tomēr ir jautājumi, kuriem pastiprināti vajadzētu pievērst uzmanību.
Cik zinoši ir skolēni par interneta lietošanu, tā sniegtajām iespējām un riskiem, kas būtu jāmāca vairāk, kas mazāk? Piektdien, 27.aprīlī, Latvijas skolās beidzās diagnostikas darbi par drošību internetā un medijpratību, lai situāciju novērtētu. Un pēc rezultātiem redzams, ka ir vēl daudz jautājumu, par kuriem ar bērniem jārunā.