Sadaļas Sadaļas
To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt.
Pildīt testu
LSM komikss: hroniska informatīva saindēšanās
Kā patērēt medijus un sociālo tīklu saturu ģimenē? No kā ir jāuzmanās vai kā būt pārliecinātam par savu izvēli, lai nekļūtu maldināts vai nedzīvotu informācijas vakuumā? Par to lsm.lv mākslinieces Lienes Rubanes komikss Latvijas Radio un lsm.lv rubrikā "Tīri fakti"
Iveta Kažoka: Kad korupcijas skandāls nav korupcijas skandāls

Pēc ilgāka pārtraukuma, divarpus gadiem bez vēlēšanām un referendumiem, Latvijā atkal ir sācies vēlēšanu laiks: trīs vēlēšanas trīs gados. Lai gan vēlēšanas asociējas ar lielu troksni un daudziem skandāliem, šo parādību pie mums netrūkst arī šķietamajos politiskā miera laikos.
 

Eksperti par informatīvo karu: Par prāta higiēnu ikvienam jārūpējas pašam

Informatīvais karš un propaganda arvien vairāk ielaužas mūsu ikdienā. Milzīgas gan patiesas, gan melīgas informācijas straumes caur visdažādākajiem kanāliem arvien spēcīgāk ieplūst mūsu kultūras un apziņas telpā. Tās veido un vada ticību mūsu valstij. Vai tiešām vārti un Latvijas cilvēku prātiem stāv plaši atvērti un ikviens tur var ienest, ko vien vēlas, mēģina noskaidrot Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks", bet eksperti norāda, ka par prāta higiēnu ikvienam ir jārūpējas pašam.

Anda Rožukalne: Mūķeņu un bēgļu sekss, slikts stils un maldinoši virsraksti

Viltus ziņas viegli atpazīt tikai tad, ja kāds jau tās fiksējis. Ir vienkārši domāt, ka, atšifrējot nozagts.com un vēl dažus, viltus informācijas plūsma atmaskota. Dažas viltus ziņu pazīmes – slikts stils un maldinoši virsraksti - liek domāt, ka daļa no atbildības par nepatiesu informāciju Latvijā būtu jāuzņemas profesionāliem medijiem.

Rudīte Kalpiņa pauž nepatiesību par ES liegumu mācīt skolās krievu valodu

Izdevuma "Domuzīmes" galvenās redaktores Rudītes Kalpiņas sociālajos tīklos izplatītais apgalvojums par Eiropas Savienības (ES) regulējumu, kas liedzot dalībvalstu skolās kā otru svešvalodu mācīt krievu valodu, izpelnījies daudzu, arī pazīstamu cilvēku atzinību, taču izrādās nepatiess, noskaidroja LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.

Viltus ziņu panākumus sekmē sasniegumu uzskatīšana par pašsaprotamiem

„Tie, kas ļauj jums noticēt muļķībām, var likt jums pastrādāt zvērības,” – tā jau pirms trīssimt gadiem teicis franču rakstnieks un filozofs Voltērs, un arī šodien šī atziņa joprojām ir dzīva. Laikā, kad arī latviešu valodā arvien aktīvāk ienāk vārds „pēcpatiesība”, kas apzīmē ticēšanu nevis faktiem, bet paša pārliecībai, Latvijas Radio sāk projektu „Tīri fakti”. 

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt