To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt.
Pildīt testu
«Tīri Fakti»: Kā atpazīt kļūdas un maldināšanu datu vizualizācijā
Skaitliskiem faktiem ir īpašs statuss – tiem piemīt objektivitātes un patiesības aura. Līdz ar to informācijas avots, kas izmanto skaitļus, šķiet uzticamāks. Pieci.lv medijpratības projektā “Tīri Fakti” piedāvā dažus padomus, kā atpazīt muļķīgas kļūdas un maldināšanu diagrammās, grafikos un citās datu vizualizācijās.
«Tīri fakti»: Kas no tā, ko redzam «Instagram», ir reklāma?
Pazīstami cilvēki savos “Instagram” fotoattēlos rāda arī vingrošanas paklājus, zobubirstes, pulksteņus, kosmētiku, dzērienus u.c. preces un pakalpojumus. Viedokļa līderus - personas, kuras spēj ietekmēt lielu cilvēku skaitu, uzrunā uzņēmumi un par produkta reklamēšanu ne vienmēr atlīdzina naudā – uzņēmums cilvēkam iedod "dāvanu" un grib, lai to izmanto un atrāda sociālajos tīklos.
Daļa bērnu un jauniešu nav zinoši par privātumu sociālajos portālos
Daļai bērnu un pusaudžu ir nepietiekamas zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas lietpratīgai un drošai dažāda veida informācijas patērēšanai, radīšanai un kopīgošanai. Tā secinājusi Kultūras ministrija (KM) pētījumā par deviņu līdz 16 gadus vecu skolēnu medijpratību. Turklāt vairāk nekā puse no jauniešiem internetu lieto ne mazāk par trim stundām dienā. Tomēr ir bērni un jaunieši, kas nezina, kā padarīt, piemēram, savas fotogrāfijas redzamas tikai draugiem vai cilvēkiem, kuriem paši atļāvuši.
Reportāža no trīs skolām: Jaunieši stundām sēž sociālajos tīklos, bet mediju prasmes - atšķirīgas
Mūsdienās jau no agra vecuma īpaši aktuāla ir prasme analizēt informācijas avotus, vēstījumus. Šobrīd topošajā jaunajā mācību saturā medijpratībai atvēlēta salīdzinoši neliela loma, kas gan jau ir vairāk nekā līdz šim. Latvijas Radio uzrunātie jaunieši trijās Latvijā skolās – Rīgā, Cēsīs un Rēzeknē – stāsta, ka ļoti daudz laika pavada sociālajos tīklos, arī informāciju nereti iegūst tur, jaunieši patērē ziņas arī ārzemju portālos, savukārt skolotāju prasmes orientēties modernajās tehnoloģijās un internetā nereti novērtē kritiski.
Anda Rožukalne: Kāds mediju jomā un žurnālistikā būs 2018.gads?
Daudz izmaiņu nebūs. Bet žurnālistikas kvalitāte pieaugs. Auditorijas piesaiste prasīs arvien lielākus spēkus. Darba tirgus mediju jomā joprojām būs nedrošs, valodas līmenis portālos nekļūs labāks. Viltus ziņas arvien būs populāras (sevišķi veselības jomā un politikā), mediju pratības prasības reti tiks attiecinātas uz sevi pašu.
Drošības pētnieks: Viltus ziņu iedarbības atslēga – tās nedaudz pārsniedz cilvēku zināšanu robežu
Cīņā ar viltus ziņām ir svarīgi nodrošināt noteiktu vispārēju zināšanu pamatu, lai cilvēki paši aizdomātos par saņemtās informācijas patiesumu. Taču, no otras puses, ir jāņem vērā, ka daļa viltus ziņu nav pilnībā neticamas, bet nedaudz pārsniedz personas zināšanu robežu, intervijā LTV raidījumam “Pasaules panorāma” norādīja Prāgas Eiropas Drošības centra koordinators, starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks Marks Galeoti.