Baltinavas vidusskolas foajē novietots vecs televizors, jauns portatīvais dators, vairāki radio un dažādi preses izdevumi – tas viss ar mērķi mudināt skolēnus un pedagogus kritiski vērtēt informāciju jeb būt medijpratīgiem. Šajā dienā starpnovadu seminārā tiekas arī Baltinavas, Balvu, Gulbenes, Rugāju un Viļakas novadu skolotāji, kas jau otro gadu iesaistīti Izglītības attīstības centra projektā “Atbalsts Latvijas jauniešu medijpratībai”. Ar projekta palīdzību iecerēts medijpratību integrēt teju katrā mācību priekšmetā.

Izglītības attīstības centra vadītāja Iveta Vērse paskaidroja, ka matemātikas vai valodas stundā tagad nebūs jārunā par medijpratību. "Tā tas nebūs, gudrs profesionālis un pedagogs to jau būs ieviesis savā stundas plānā," teica Vērse.

Šobrīd projektā piedalās 16 lielas un mazas lauku skolas, un to pedagogi semināros apgūst dažādas neierastas mācību metodes. Baltinavas vidusskolā vairākas no tām jau ir aprobētas arī mācību stundu norisē.

Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns paskaidro, ka ir metode kādā aktuālā problēmjautājumā sadalīt bērnus grupās, kur vieniem jāaizstāv viedoklis, kas otrai grupai jāapstrīd. Trešie ir tiesneši, kuriem jācenšas būt maksimāli objektīviem.

Veikti arī dažādi valsts mēroga pētījumi, noskaidrojot, ka lielākoties jaunieši lasa ziņas internetā un viņus visvairāk interesē norises sportā un slavenību ikdienā. Viens no projekta mērķiem ir pierādīt, ka arī cita veida informācija var būt saistoša. Baltinavas skolēni atzīst, ka medijpratību labprāt apgūtu skolā.

Baltinavas vidusskolas 12. klases skolniece Māra Laganovska uzskata, ka tas jo īpaši ir svarīgi mazākajiem, kam varbūt ne tik ļoti ir izpratne par internetā notiekošo. "Viņiem tas ir tiešām svarīgi saprast, ka ne viss, kas ir internetā, ir patiesība," piebilst Māra.

No 16 projekta pilotskolām septiņas ir Latgales vidusskolas. Līdztekus Baltinavai medijpratību aprobē arī Līvāni, Riebiņi, Rugāji un trīs skolas Daugavpilī.

Izglītības attīstības centra vadītāja Iveta Vērse pieļauj, ka cilvēki tik daudz ziņu saturā neiedziļinās. Taču ziņa var būt arī vienpusēji atspoguļota, ja to nav veidojuši Latvijas centrālie mediji. 

Baltinavas vidusskolas direktors Slišāns uzsver, ka tas ir aktuāli visā Latvijā un pierobeža īpaši neatšķiras. "Piemēram, mums ir ļoti latvisks novads, 85% latviešu, un reizēm tie ir stereotipi, ka pierobežā visiem antenas pagrieztas uz austrumiem un visi skatās Putinu – tie arī ir stereotipi," sacīja Slišāns. "Un arī medijpratība palīdz novērst stereotipus."

Ar medijpratīgāku cilvēku vairs nevar tā manipulēt, un tas ir svarīgs valsts drošības jautājums. 

Projekta “Atbalsts Latvijas jauniešu medijpratībai” noslēgums gaidāms nākamā gada februārī, kad notiks arī izstrādāto mācību materiālu publicēšana, dodot iespēju medijpratību integrēt skolās visā Latvijā.