Sadaļas Sadaļas
To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt.
Pildīt testu
Jānis Buholcs: Īstā problēma ar viltus ziņām

Viltus ziņu jēdziens plaši atpazīstams ir kļuvis arī pie mums. Daļēji tas tā noticis, pateicoties vietējiem biznesmeņiem, kas pēc ārvalstu kolēģu parauga cenšas pelnīt interneta reklāmas naudu uz cilvēku lētticības rēķina. Taču viltus ziņu biežā pieminēšana ir skaidrojama arī ar to, ka medijiem pašiem tas vienkārši ir ērti. Metot vienā katlā dažāda līmeņa nepatiesas informācijas izpausmes, žurnālisti no turienes var makšķerēt bieži vien acīmredzamas blēņas un, tās aprakstot, uzdoties par sabiedriski nozīmīgas funkcijas pildītājiem. Tanī pašā laikā vajadzīgo uzmanību negūst tēmas, kas ir krietni svarīgākas.

Vecrīgā atklās jauniešu mediju centru «Young Media House»

Vecrīgā ceturtdien, 12. oktobrī, tiks atvērts jauniešu mediju centrs "Young Media House" – vieta, kur jauniešiem tikties un izglītoties mediju jomā, informē jauniešu izglītojošās kustības "Young Media Sharks" Avantis pārstāve Ilona Bičevska.

Lazdonā skolu avīžu autori apgūst žurnālistikas pamatus

Lai arī šobrīd viens no galvenajiem informācijas avotiem ir internets, laukos arvien cieņā arī drukātā prese, tostarp pat skolu avīzes. Lai pilnveidotu to veidotāju - skolēnu - zināšanas žurnālistikā, Madonas novada Lazdonas pamatskolā aizritējušas mācības. Tajās plašāku ieskatu par žurnālistikā iesaistīto profesiju specifiku guva arī kaimiņu novadu Cesvaines un Lubānas skolu avīžu izdevēji.  

Aptauja: 80% ir saskārušies ar viltus ziņām

Ir pamats domāt, ka viltus ziņām ir diezgan liela ietekme uz sabiedrību, liecina SKDS aptauja, kas veikta pēc Valsts prezidenta kancelejas pasūtījuma. Vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka viltus ziņām ir ļoti liela vai drīzāk liela ietekme uz sabiedrību, turklāt lielākā daļa aptaujāto ir saskārušies ar viltus ziņām. 

Latvijā pirmo reizi pētīs iedzīvotāju medijpratību

Jau ilgāku laiku arī Latvijā spriež par mediju pratību un ir sākts darbs, lai sekmētu iedzīvotāju prasmi lietot medijus, kritiski izvērtēt to saturu, meklēt un analizēt informāciju. Taču aizvien vēl Latvijā nav veikts visaptverošs pētījums par to, kāds tad ir cilvēku medijpratības līmenis. Kultūras ministrija nupat izsludināja konkursu pētījumam par Latvijas iedzīvotāju medijpratību 2017. gadā.

LSM komikss: Laimīgās beigas
LSM.lv radītās komiksu sērijas “Tīri fakti” karikatūru ģimenīte pieļāvusi, šķiet, visas iespējamās un neiespējamās kļūdas, kādas vien var pieļaut izklaides un informācijas plūsmā. Bet labam seriālām jābūt ar laimīgām beigām. Kādas tās varētu būt, ieskicēja māksliniece Liene Rubane.
LSM komikss: Sekss un vardarbība
Arvien paātrinoties informācijas plūsmai un pieaugot konkurencei par patērētāju uzmanību, ainas, kas kādreiz uzskatītas par piedauzīgām vai nepieņemami cietsirdīgām, pašlaik brīvi pieejamas masu patēriņam paredzētā saturā. Šī iemesla dēļ sabiedrībā izplūst robežas par to, kas ir pieļaujams un kas ne. Tas savukārt iespaido cilvēku ikdienas uzvedību. Par to arī jaunākais LSM.lv mākslinieces Lienes Rubanes zīmētais komikss.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt