Tās video rullīšos izceltas galvenās viltus ziņu pazīmes, piemēram, skandalozi, šokējoši fakti bez atsaucēm uz konkrētiem avotiem.

"Eu, vecīt, es dzirdēju, ka mums beidzot maksās par mācībām, mums reāli būs piķis.

 Jā, un visas učenes aizvietos ar dziedātājām un reperiem, domā ar galvu, August!" skan kāds no kampaņas video rullīšiem.

"Kam vēl tu noticēsi?" Šādu jautājumu sabiedrībai uzdod pret viltus ziņu kampaņas veidotāji, aicinot aizdomāties, vai tiešām skandalozās un šokējošās ziņas, kas pēdējā laikā aplido internetu, varētu būt patiesas.

Viltus ziņas ir aktuāla problēma visos vecumos, piemēram, piemēram 40% jauniešu paši atzinuši, ka internetā dalās tālāk ar ziņām, iepriekš tās nepārbaudot, savukārt vairāk nekā puse senioru ir pārliecināti - ja kaut kas ir rakstīts avīzē, izskan radio vai televīzijā, tā noteikti ir patiesība.

Par savu spēju atšķirt īstas ziņas no meliem un safabricējumiem  pārliecināti tikai 40% no Kultūras ministrijas aptaujātajiem iedzīvotājiem. Arī no Latvijas Televīzijas uzrunātajiem rīdziniekiem vairāki norāda, ka ar viltus ziņām nekad nav saskārušies, tomēr ne visi.

"Ja tā racionāli pieiet, tad jau skaidrs, paskatoties kādu alternatīvu avotu," saka kāds uz ielas uzrunāts rīdzinieks.

To, ka par viltus ziņu izplatīšanu var sodīt, pierādīja vairāku melīgas informācijas izplatošo interneta vietņu uzturētāja Nika Endziņa aizturēšana šīs vasaras beigās.

Iekšlietu ministrijā gan uzsver - krimināllikums nevar būt vienīgais instruments cīņā pret viltus ziņu izplatību.

"Par katru viltus ziņu, ja nav sabiedriskās kārtības un miera traucējums, mēs nevarēsim cilvēku saukt pie kriminālatbildības, ir vajadzīgs vēl kaut kāds vidus siets, un tas pietrūkst, ne viss būs kriminālatbildība un ne viss būs legāls," skaidro Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.

Regulējums, kas ļautu ierobežot viltus ziņu izplatību, esot viena no Kultūras ministrijas prioritātēm. Lai tādu izveidotu, tiek apkopota citu Eiropas valstu pieredze, kas gan arī pagaidām ir nepilnīga

"Kad es uzdodu jautājumu, vai viņiem ir kāds tiesisks regulējums, kas juridiski to definē un skaidro, kas ir dezinformācija un kādas sekas iestājas, ja cilvēki izplata dezinformējošu materiālu, kam ir ietekme uz sabiedrību, faktiski visi šobrīd ir tādā darba procesā," norāda kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).

Tādēļ īpaši svarīga ir sabiedrības aktivitāte, ziņojot par safabricējot un signalizējot draugiem, kam gadījies uzķerties uz viltus ziņu āķa.