Ziņu analīze
Kopš masveida slepkavībām Kijivas priekšpilsētā Bučā drīz būs pagājis pusotrs gads. Taču Kremļa propaganda aizvien izdomā dažādus veidus, kā likt sabiedrībai noticēt, ka patiesībā tas ir pašu ukraiņu darbs
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ar ekspertu līdzdalību analizēja vairākus piemērus, kāda informācija saistībā ar koronavīrusu un slimību Covid-19 tiek izplatīta pasaulē lielākajā sociālajā tīklā “Facebook”. Raidījums vētīja robežšķirtni starp viltus ziņām, meliem un manipulāciju, un viedokļa paušanu, ko savukārt aizsargā Satversme.
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pārbaudījis Sandra Toča ierakstu “Facebook”, kurā apgalvots, ka koronoavīrusa dēļ būs piespiedu vakcinācija un cilvēkus čipošot kā suņus. Secinājums – atsevišķi fakti ir patiesi, bet no tiem veikli savirknētais Toča apgalvojums – bez pamatojuma. Tas ir viens no manipulāciju veidiem.
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” vētīja kustības “Vakcīnrealitāte Latvijā” pausto apgalvojumu, ka britu premjers Boriss Džonsons ar Covid-19 saslimis, jo bija vakcinējies pret gripu. Lai gan abi fakti ir patiesi, cēloņsakarību apgalvojuma autori pamatot nespēj. Kultūras ministra ieskatā pat esot jāvērtē ieraksta dzēšana.
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” vētīja Inta Miezubraļa pausto, ka Latvijas valsts izņēmumu Covid-19 krīzes pārvarēšanai būtu jāatdod tikai tiem uzņēmumiem, kas saņem atbalstu no šīs naudas. LTV uzrunātie eksperti norāda – tas ir viedoklis, kuram ir tiesības būt.
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pārbaudīja Roberta Raimo vēstījumu, ka krīzes aizsegā ir plāns iznīcināt mazo un vidējo biznesu. Eksperti to vērtē kā komentāru, kurā ietverts nepamatots fakts.
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pārbaudīja Jāņa Pļaviņa vēstījumu, ka vīruss ir radīts laboratorijā Uhaņā, sadarbojoties ķīniešiem un amerikāņiem. Lai arī fakti patiesi, taču to salikums ir manipulatīvs. Eksperti to vērtē kā ļoti meistarīgu dezinformācijas formu.
Apziņa, ka cilvēku izseko, parasti ir nepatīkama. Ja uzraudzība ir totāla — katrs solis uzskaitīts, katra darbība piefiksēta, katra saruna ierakstīta —, tas rada pamatotu apdraudētības un neuzticēšanās sajūtu. Taču šāda izsekošana jau sen vairs nav zinātniskajā fantastikā tik dažādos veidos apspēlēta antiutopija. Digitālajā vidē tā ir realitāte, un neredzamība tai liek izskatīties mazāk biedējošai. Dažkārt uzraudzība ļauj cīnīties pret ļaundariem vai palīdz ierobežot koronavīrusa izplatību, bet visbiežāk tā prasti cenšas sūkt peļņu no mūsu ikdienas dzīves gaitām vai ar mums manipulēt.
Infodēmija jeb infodemic ir vārds, ko izmanto, lai aprakstītu nepatiesas informācijas plūsmu, kas tiek izplatīta par vīrusu Covid-19. Šo jēdzienu lieto Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors, sakot: “Mēs cīnāmies ne tikai pret epidēmiju, mēs cīnāmies pret infodēmiju.”
Atšķirībā no Atmodas laika mūsdienās vairs nepastāv inteliģence, kurā ieklausās visa sabiedrība, tā intervijā Latvijas Radio stāsta neatkarīgā pētniece un uzņēmēja Olga Procevska. Šis ir laiks, kad par satura veidotāju var kļūt jebkurš. Sabiedrība ir sadalījusies ciltīs, un katrai no tām ir savas autoritātes. Mūsdienās autoritātēs klausās nevis tāpēc, lai iegūtu informāciju, bet lai atrastu kopīgu identitāti.
Tieslietu ministrija, Kultūras ministrija un Valsts policija aicina kritiski izvērtēt satura avotus, no kuriem tiek iegūta informācija par koronavīrusu jeb Covid- 19 un neizplatīt maldinošu informāciju, bet iegūt ziņas no drošiem informācijas avotiem.
