"Statistiskie tautieši"Ziņu analīze
Katra individuālā ikdiena ir piepildīta ar lēmumiem par uzticību – jāizraugās, par ko balsot, kuru mediju lasīt, kuram ārstam prasīt padomu.
„Tie, kas ļauj jums noticēt muļķībām, var likt jums pastrādāt zvērības,” – tā jau pirms trīssimt gadiem teicis franču rakstnieks un filozofs Voltērs, un arī šodien šī atziņa joprojām ir dzīva. Laikā, kad arī latviešu valodā arvien aktīvāk ienāk vārds „pēcpatiesība”, kas apzīmē ticēšanu nevis faktiem, bet paša pārliecībai, Latvijas Radio sāk projektu „Tīri fakti”.
Mēs īsti nezinām, bet uztraucamies, jo nepatiesas informācijas ir ļoti daudz - būtu godīgākā atbilde uz jautājumu par viltus ziņu ietekmi.
Saeimā ceturtdien, 26. janvārī, vairāk nekā septiņarpus stundu garās debatēs par Latvijas ārpolitiku pēc ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Vienotība") ikgadējā ziņojuma sniegšanas gan kritizēja, gan slavēja ziņojumu, un arī aizrunājās par tēmām, ne visai tieši saistītām ar ārpolitiku.
Par Latviju un par Latgali pēdējā laikā daudz ticis rakstīts ārzemju presē. Saistībā ar Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā (un viņa attieksmi pret NATO) ārzemju žurnālisti no jauna sākuši interesēties par Latvijas pierobežu: “Kā tad tur ir ar to hibrīdkaru NATO teritorijā”? (Foreign Policy. How World War III Could Begin in Latvia, arī ''Bloomberg. Fear of Putin and a Baltic War Intensifies with Trump's Victory.) Problēmā iedziļinājās Dr.sc.comm. Solvita Denisa.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu ievēlēšana ir politisks pasākums, kaut vai tāpēc, ka kandidātus vētī un par viņiem balso politiķi. NEPLP kandidātu retorikā visbiežāk dzirdamie vārdi ir - stiprināt un veicināt. Es gribētu dzirdēt vēl vienu - satīrīt.
2017.gadā būs vairāki notikumi, kas nopietni ietekmēs mediju vidi. Lūk, dažas versijas par to, kas varētu un kas nevarētu mainīties.
PSRS okupācijas režīms no Latvijas un pārējām Baltijas valstīm ir saņēmis vairāk, nekā tajās ieguldījis. Šādi secinājumi izriet no vēsturnieka un Vidzemes Augstskolas rektora Gata Krūmiņa aprēķiniem, kas veikti, balstoties uz arhīvos atrastiem dokumentiem.
Lai atrastu jaunus talantus mediju jomā, ceturto gadu tika rīkota starptautiskā mediju vasaras nometne. Par tās vietu izraudzīts Kuldīgas novada Pelču pagasts. Nedēļu kopā ar dažādu mediju jomu speciālistiem aizvadīja 50 dalībnieki no piecām valstīm.
Komercializētas informācijas izpratnes līmenis – viduvējs, spēja atpazīt mediju mērķus un satura kvalitāti – diezgan vāja, tāds īsumā ir nesen aptaujāto Rīgas skolu skolotāju vērtējums par daļas savu audzēkņu mediju lietotprasmi. Bet datos rodamas ir arī labas ziņas par skolēnu kritiskās domāšanas līmeni.
Skolēnu mediju lietotprasme ir kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) drošības jautājumu. Pirmdien, 30.maijā, Briselē notiks ES Izglītības, kultūras un sporta ministru padomes tikšanās, kur viens no mērķiem ir vienoties par mediju pratības mācīšanu skolās. Šim aicinājumam pievienojusies arī Latvija. Valsts izglītības satura centrs (VISC) šobrīd izstrādā jaunu mācību standartu, kur mediju pratībai būs daudz nozīmīgāka loma nekā līdz šim.