Medijpratība
Eiropas Komisijas pētījumā teikts, ka Latvija ir atpalikusi digitālajos procesos, mums ir labs internets, bet nav sagatavots labs saturs, īpaši mazākiem bērniem domātais. Vecāki viedierīces bieži izmanto kā aukles, bet bērnu ieguvums no darbošanās tīmeklī ir niecīgs.
Kas ir viltus ziņa, kā atmaskot melus un neapjukt milzīgajā informācijas jūklī – šie ir tikai daži jautājumi, kas aktuāli ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu un jauniešu vidū. Lai arī skolēni spētu pilnvērtīgi orientēties mediju vidē, Izglītības attīstības centrs kopš pērnā gada īsteno ASV vēstniecības finansētu projektu “Atbalsts Latvijas jauniešu medijpratībai”. Šobrīd projekta materiālus valstī aprobē 16 lielākas un mazākas skolas, no tām septiņas atrodas Latgalē, tostarp arī Baltinavā.
Pērn iesāktā Supervaroņa kampaņa piedzīvo turpinājumu. Lai bērnus un pieaugušos informētu par iespējām un riskiem internetā, veicinātu bērnu medijpratību, ir sākta jauna kampaņa "Supervaroņi internetā". Kampaņas rīkotāji cer uz sabiedrības, vecāku un skolu palīdzību tās veiksmīgā norisē.
Medijpratības stiprināšana, cīņa ar melu ziņām un bezmaksas virszemes apraides paplašināšana, tostarp būvējot divus torņus Latvijas austrumu robežas tuvumā. Šie ir tikai daži no Informatīvās telpas drošības plāna pasākumiem, ko valdība šonedēļ apstiprināja aiz slēgtām durvīm. Turklāt nodrošināt zemes apraidē varētu nevis piecus, bet desmit kanālus.
Aktuālais gadījums ar viltus informāciju par ''Alfas'' vai ''Alffas'' it kā sabrukšanu, citi zemiski informācijas sagrozīšanas piemēri liek uzdot dažādus jautājumus. Viens no tiem – kā pret to cīnīties, kā atšķirt izteiksmes brīvību no muļķīgas kļūdas, ļaunprātības un nelikumībām?
Skolēniem grūtības nolasīt reklāmas vēstījumus un daļai trūkst atbildības internetā. Par to liecina 3. un 6. klašu diagnosticējošā darba rezultāti par drošību internetā un medijpratību. Darbu rakstīja nepilni 18 tūkstoši bērnu 420 Latvijas skolās. Kopumā Latvijas bērnu zināšanas par drošību internetā un medijpratību vērtē kā apmierinošas. Tomēr ir jautājumi, kuriem pastiprināti vajadzētu pievērst uzmanību.
Cik zinoši ir skolēni par interneta lietošanu, tā sniegtajām iespējām un riskiem, kas būtu jāmāca vairāk, kas mazāk? Piektdien, 27.aprīlī, Latvijas skolās beidzās diagnostikas darbi par drošību internetā un medijpratību, lai situāciju novērtētu. Un pēc rezultātiem redzams, ka ir vēl daudz jautājumu, par kuriem ar bērniem jārunā.
Saeimas deputātu vietās piektdien, 13.aprīlī, sēdās aktīvi jaunieši no visas Latvijas, lai piedalītos 8. Jauniešu Saeimas sēdē. Diskusijas raisījās gan par medijpratību un kritisko domāšanu, gan par latviskās identitātes stiprināšanu.
Vidusskolēnu mediju pratības konkursa “Pilna doma” uzvarētāji pārstāv dažādus Latvijas reģionus, un viņu izveidoto darbu tematika aptver atšķirīgas sfēras: gan lokālus jautājumus, gan aktualitātes, kas skar visus Latvijas iedzīvotājus.
No Eiropas valstīm visievainojamākās no viltus ziņām ir Balkānu valstis, bet visnoturīgākie pret dezinformāciju ir skandināvi, liecina jauns pētījums par medijpratību Eiropā.
