Latvijā
Šī pasaka bērniem palīdzēs labāk saprast mediju pasauli, ļaus izprast ziņu publicēšanas ceļu, mācīs kritiski vērtēt izlasīto, būs iespēja izzināt jaunus vārdus un jēdzienus. Mēs iesakām izmantot iespēju lasīt grāmatu kopā ar bērnu, jo viņam var būt nepieciešami pieaugušo paskaidrojumi.
Šī pasaka bērniem palīdzēs labāk saprast mediju pasauli, ļaus izprast ziņu publicēšanas ceļu, mācīs kritiski vērtēt izlasīto, būs iespēja izzināt jaunus vārdus un jēdzienus. Mēs iesakām izmantot iespēju lasīt grāmatu kopā ar bērnu, jo viņam var būt nepieciešami pieaugušo paskaidrojumi.
Šī pasaka bērniem palīdzēs labāk saprast mediju pasauli, ļaus izprast ziņu publicēšanas ceļu, mācīs kritiski vērtēt izlasīto, būs iespēja izzināt jaunus vārdus un jēdzienus. Mēs iesakām izmantot iespēju lasīt grāmatu kopā ar bērnu, jo viņam var būt nepieciešami pieaugušo paskaidrojumi.
Šī pasaka bērniem palīdzēs labāk saprast mediju pasauli, ļaus izprast ziņu publicēšanas ceļu, mācīs kritiski vērtēt izlasīto, būs iespēja izzināt jaunus vārdus un jēdzienus. Mēs iesakām izmantot iespēju lasīt grāmatu kopā ar bērnu, jo viņam var būt nepieciešami pieaugušo paskaidrojumi.
Grāmata "CAPS UN CIET jeb Vilks manipulators" deviņus līdz 11 gadus veciem bērniem stāsta par viltus informācijas rašanos, kā arī viltus ziņu jeb dezinformācijas sekām. Tas ir īpaši noderīgi, jo pētījumi rāda, ka bērni internetu sāk lietot arvien agrāk, bet informācijas kvalitāti nav spējīgi kritiski vērtēt.
Zirgu pastā ar teatralizētu uzvedumu tiks prezentēta grāmata „CAPS UN CIET jeb Vilks manipulators”. Medijpratības pasaku bērniem radījusi Vidzemes Augstskolas docente Dr. sc. comm. Solvita Denisa-Liepniece, izdevumu rotā un papildina atjautīgas Marinas Heniņas ilustrācijas.
Distopiskās nākotnēs vīzijās bieži tiek rādītas pasaules, kurās cilvēki viens otram neuzticas. Valdība vai kopienas līderis kultivē savstarpējo neuzticību, vienlaikus pieprasot aklu uzticību valsts vadītājam. Šādi režīmi pieredzēti arī pasaules vēsturē. Cilvēki ir pieļāvuši neskaitāmas kļūdas, izvēloties, kam uzticēties. Arī katra individuālā ikdiena ir piepildīta ar lēmumiem par uzticību – jāizraugās, par ko balsot, kuru mediju lasīt, kuram ārstam prasīt padomu. Problēma gan, ka kļūdas gandrīz vienmēr ir ieraugāmas tikai pēc kāda laika. Nākotnē, kurā turpināsim runāt par tehnoloģiju attīstību, mūsu pašu spējas izvērtēt, kam uzticēties, tiks arvien pārbaudītas.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību tam, ka medijos, īpaši, interneta vidē, mēdz cirkulēt arī safabricēta un melīga informācija, Valsts kanceleja sākusi izglītojošu kampaņu "Medijs nav komēdijs".
Eiropas Komisijas pētījumā teikts, ka Latvija ir atpalikusi digitālajos procesos, mums ir labs internets, bet nav sagatavots labs saturs, īpaši mazākiem bērniem domātais. Vecāki viedierīces bieži izmanto kā aukles, bet bērnu ieguvums no darbošanās tīmeklī ir niecīgs.
Kas ir viltus ziņa, kā atmaskot melus un neapjukt milzīgajā informācijas jūklī – šie ir tikai daži jautājumi, kas aktuāli ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu un jauniešu vidū. Lai arī skolēni spētu pilnvērtīgi orientēties mediju vidē, Izglītības attīstības centrs kopš pērnā gada īsteno ASV vēstniecības finansētu projektu “Atbalsts Latvijas jauniešu medijpratībai”. Šobrīd projekta materiālus valstī aprobē 16 lielākas un mazākas skolas, no tām septiņas atrodas Latgalē, tostarp arī Baltinavā.
