To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt.
Pildīt testu
«Aizliegtais paņēmiens» vēta piecas sazvērestības par Covid-19 krīzi
«Aizliegtais paņēmiens» vēta piecas sazvērestības par Covid-19 krīzi
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ar ekspertu līdzdalību analizēja vairākus piemērus, kāda informācija saistībā ar koronavīrusu un slimību Covid-19 tiek izplatīta pasaulē lielākajā sociālajā tīklā “Facebook”. Raidījums vētīja robežšķirtni starp viltus ziņām, meliem un manipulāciju, un viedokļa paušanu, ko savukārt aizsargā Satversme.
Piespiedu vakcīna un cilvēku čipošana? «Aizliegtais paņēmiens» pārbauda apgalvojumu
Piespiedu vakcīna un cilvēku čipošana? «Aizliegtais paņēmiens» pārbauda apgalvojumu
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pārbaudījis Sandra Toča ierakstu “Facebook”, kurā apgalvots, ka koronoavīrusa dēļ būs piespiedu vakcinācija un cilvēkus čipošot kā suņus. Secinājums – atsevišķi fakti ir patiesi, bet no tiem veikli savirknētais Toča apgalvojums – bez pamatojuma. Tas ir viens no manipulāciju veidiem.
Covid-19 radīts laboratorijā? «Aizliegtais paņēmiens» vēta apgalvojumu
Covid-19 radīts laboratorijā? «Aizliegtais paņēmiens» vēta apgalvojumu
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pārbaudīja Jāņa Pļaviņa vēstījumu, ka vīruss ir radīts laboratorijā Uhaņā, sadarbojoties ķīniešiem un amerikāņiem. Lai arī fakti patiesi, taču to salikums ir manipulatīvs. Eksperti to vērtē kā ļoti meistarīgu dezinformācijas formu.
Jānis Buholcs: Privātums sairst mūsu acu priekšā
Jānis Buholcs: Privātums sairst mūsu acu priekšā
Apziņa, ka cilvēku izseko, parasti ir nepatīkama. Ja uzraudzība ir totāla — katrs solis uzskaitīts, katra darbība piefiksēta, katra saruna ierakstīta —, tas rada pamatotu apdraudētības un neuzticēšanās sajūtu. Taču šāda izsekošana jau sen vairs nav zinātniskajā fantastikā tik dažādos veidos apspēlēta antiutopija. Digitālajā vidē tā ir realitāte, un neredzamība tai liek izskatīties mazāk biedējošai. Dažkārt uzraudzība ļauj cīnīties pret ļaundariem vai palīdz ierobežot koronavīrusa izplatību, bet visbiežāk tā prasti cenšas sūkt peļņu no mūsu ikdienas dzīves gaitām vai ar mums manipulēt.
Sabiedrībā vajadzība pēc kopīgas identitātes ir daudz augstāka nekā pēc informācijas. Saruna ar pētn...
Sabiedrībā vajadzība pēc kopīgas identitātes ir daudz augstāka nekā pēc informācijas. Saruna ar pētnieci par mūsdienu inteliģenci
Atšķirībā no Atmodas laika mūsdienās vairs nepastāv inteliģence, kurā ieklausās visa sabiedrība, tā intervijā Latvijas Radio stāsta neatkarīgā pētniece un uzņēmēja Olga Procevska. Šis ir laiks, kad par satura veidotāju var kļūt jebkurš. Sabiedrība ir sadalījusies ciltīs, un katrai no tām ir savas autoritātes. Mūsdienās autoritātēs klausās nevis tāpēc, lai iegūtu informāciju, bet lai atrastu kopīgu identitāti.