Medijpratība
Pilna domaMedijpratība
"Īstenības izteiksme"Medijpratība
Otrdien, 18.jūlijā, Kultūras ministrija (KM) prezentēja Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījuma rezultātus. Tie fiksē situāciju 2017.gada jūnijā un liecina, ka aptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst izpratnes par to, kā pareizi jāizvērtē mediju sniegtā informācija, vēsta KM Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Lai arī šobrīd viens no galvenajiem informācijas avotiem ir internets, laukos arvien cieņā arī drukātā prese, tostarp pat skolu avīzes. Lai pilnveidotu to veidotāju - skolēnu - zināšanas žurnālistikā, Madonas novada Lazdonas pamatskolā aizritējušas mācības. Tajās plašāku ieskatu par žurnālistikā iesaistīto profesiju specifiku guva arī kaimiņu novadu Cesvaines un Lubānas skolu avīžu izdevēji.
Ir pamats domāt, ka viltus ziņām ir diezgan liela ietekme uz sabiedrību, liecina SKDS aptauja, kas veikta pēc Valsts prezidenta kancelejas pasūtījuma. Vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka viltus ziņām ir ļoti liela vai drīzāk liela ietekme uz sabiedrību, turklāt lielākā daļa aptaujāto ir saskārušies ar viltus ziņām.
Jau ilgāku laiku arī Latvijā spriež par mediju pratību un ir sākts darbs, lai sekmētu iedzīvotāju prasmi lietot medijus, kritiski izvērtēt to saturu, meklēt un analizēt informāciju. Taču aizvien vēl Latvijā nav veikts visaptverošs pētījums par to, kāds tad ir cilvēku medijpratības līmenis. Kultūras ministrija nupat izsludināja konkursu pētījumam par Latvijas iedzīvotāju medijpratību 2017. gadā.
LSM.lv radītās komiksu sērijas “Tīri fakti” karikatūru ģimenīte pieļāvusi, šķiet, visas iespējamās un neiespējamās kļūdas, kādas vien var pieļaut izklaides un informācijas plūsmā. Bet labam seriālām jābūt ar laimīgām beigām. Kādas tās varētu būt, ieskicēja māksliniece Liene Rubane.
Arvien paātrinoties informācijas plūsmai un pieaugot konkurencei par patērētāju uzmanību, ainas, kas kādreiz uzskatītas par piedauzīgām vai nepieņemami cietsirdīgām, pašlaik brīvi pieejamas masu patēriņam paredzētā saturā. Šī iemesla dēļ sabiedrībā izplūst robežas par to, kas ir pieļaujams un kas ne. Tas savukārt iespaido cilvēku ikdienas uzvedību. Par to arī jaunākais LSM.lv mākslinieces Lienes Rubanes zīmētais komikss.
Viltus eksperti, viltus ziņas, rāmējums, maskēta un slēpta reklāma - lietas, kas raksturo nekvalitatīvu un pat melīgu informāciju. "Pieci.lv" uzskaita pazīmes, kas raksturo nepatiesas ziņas.
Populisma uzliesmojumi liecina ne tik daudz par trūkumiem politiskajā kultūrā vai izglītībā, bet gan par sabiedrības ekonomiskajām un sociālajām problēmām. Jo tās pamanāmākas, jo augstāks ir solījumu kalns, pa kuru politiķi rāpjas uz politisko Olimpu. Kāpēc vēlētājs “mīl ar ausīm”, kāpēc it kā saprātīgi cilvēki aizmirst par racionālo pieeju, kad dzird to, ko grib dzirdēt? Kāpēc politiķi sola, ļoti labi apzinoties, ka solījumi nav reāli. Šim tematam veltīts jaunākais Lsm.lv mākslinieces Lienes Rubanes zīmētais komikss.
Medijos bieži runā par viltus vai pseidoziņām. Pat tā sauktie tradicionālie mediji var neviļus izplatīt nelabticīgi rakstītas ziņas. Par šādām ziņām arī LSM.lv mākslinieces Lienes Rubanes zīmētais komikss.
