To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt.
Pildīt testu
Viltus ziņu panākumus sekmē sasniegumu uzskatīšana par pašsaprotamiem

„Tie, kas ļauj jums noticēt muļķībām, var likt jums pastrādāt zvērības,” – tā jau pirms trīssimt gadiem teicis franču rakstnieks un filozofs Voltērs, un arī šodien šī atziņa joprojām ir dzīva. Laikā, kad arī latviešu valodā arvien aktīvāk ienāk vārds „pēcpatiesība”, kas apzīmē ticēšanu nevis faktiem, bet paša pārliecībai, Latvijas Radio sāk projektu „Tīri fakti”. 

Solvita Denisa: Multenes un hibrīdkarš. Maša, Lācis un citi

Par Latviju un par Latgali pēdējā laikā daudz ticis rakstīts ārzemju presē. Saistībā ar Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā (un viņa attieksmi pret NATO) ārzemju žurnālisti no jauna sākuši interesēties par Latvijas pierobežu: “Kā tad tur ir ar to hibrīdkaru NATO teritorijā”? (Foreign Policy. How World War III Could Begin in Latvia, arī ''Bloomberg. Fear of Putin and a Baltic War Intensifies with Trump's Victory.) Problēmā iedziļinājās Dr.sc.comm. Solvita Denisa.

Guntars Meluškāns: Laiks satīrīt politisko šmuci medijos

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu ievēlēšana ir politisks pasākums, kaut vai tāpēc, ka kandidātus vētī un par viņiem balso politiķi. NEPLP kandidātu retorikā visbiežāk dzirdamie vārdi ir - stiprināt un veicināt. Es gribētu dzirdēt vēl vienu - satīrīt.

Anda Rožukalne: Mediju pratība – reālistisks skolotāju skats

Komercializētas informācijas izpratnes līmenis – viduvējs, spēja atpazīt mediju mērķus un satura kvalitāti – diezgan vāja, tāds īsumā ir nesen aptaujāto Rīgas skolu skolotāju vērtējums par daļas savu audzēkņu mediju lietotprasmi. Bet datos rodamas ir arī labas ziņas par skolēnu kritiskās domāšanas līmeni.

Jaunajā mācību saturā daudz nozīmīgāku lomu sola mediju pratībai

Skolēnu mediju lietotprasme ir kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) drošības jautājumu. Pirmdien, 30.maijā, Briselē notiks ES Izglītības, kultūras un sporta ministru padomes tikšanās, kur viens no mērķiem ir vienoties par mediju pratības mācīšanu skolās. Šim aicinājumam pievienojusies arī Latvija. Valsts izglītības satura centrs (VISC) šobrīd izstrādā jaunu mācību standartu, kur mediju pratībai būs daudz nozīmīgāka loma nekā līdz šim.