To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt.
Pildīt testu
Kā neļaut sev skalot smadzenes? Slavenības, to izteikumi un patiesība
Cilvēki mēdz kļūdīties. Dažreiz maldina apzināti - kaut ko pārspīlē, izrauj no konteksta, noklusē kādu svarīgu detaļu. Un pat samelo, lai panāktu savu vai parādītu sevi labākā gaismā. Tas nav patīkami, bet, ja to dara cilvēki, kuru vārdiem un darbiem ir ietekme - vai tas būtu ar lēmumu pieņemšanu saistīts amats, vai tūkstošiem sekotāju sociālajos tīklos -, šādai rīcībai var būt nopietnas sekas. Ar dažiem piemēriem parādīsim, kā viegli pamanīt maldināšanu un neļauties tikt izmuļķotam. 
«Aizliegtais paņēmiens» vēta piecas sazvērestības par Covid-19 krīzi
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ar ekspertu līdzdalību analizēja vairākus piemērus, kāda informācija saistībā ar koronavīrusu un slimību Covid-19 tiek izplatīta pasaulē lielākajā sociālajā tīklā “Facebook”. Raidījums vētīja robežšķirtni starp viltus ziņām, meliem un manipulāciju, un viedokļa paušanu, ko savukārt aizsargā Satversme.
Jānis Buholcs: Privātums sairst mūsu acu priekšā
Apziņa, ka cilvēku izseko, parasti ir nepatīkama. Ja uzraudzība ir totāla — katrs solis uzskaitīts, katra darbība piefiksēta, katra saruna ierakstīta —, tas rada pamatotu apdraudētības un neuzticēšanās sajūtu. Taču šāda izsekošana jau sen vairs nav zinātniskajā fantastikā tik dažādos veidos apspēlēta antiutopija. Digitālajā vidē tā ir realitāte, un neredzamība tai liek izskatīties mazāk biedējošai. Dažkārt uzraudzība ļauj cīnīties pret ļaundariem vai palīdz ierobežot koronavīrusa izplatību, bet visbiežāk tā prasti cenšas sūkt peļņu no mūsu ikdienas dzīves gaitām vai ar mums manipulēt.