Ārpus ētera
Pirms kāda laika sociālos tīklos kāri uzņēma un izplatīja ziņu par to, ka Latvija ANO reģionālo valstu iedalījumā iekļauta Ziemeļeiropā. Lai gan tas ir patiesi, aplams bija paziņojums, ka tas noticis tikko.
Kā patērēt medijus un sociālo tīklu saturu ģimenē? No kā ir jāuzmanās vai kā būt pārliecinātam par savu izvēli, lai nekļūtu maldināts vai nedzīvotu informācijas vakuumā? Par to lsm.lv mākslinieces Lienes Rubanes komikss Latvijas Radio un lsm.lv rubrikā "Tīri fakti".
Pēc ilgāka pārtraukuma, divarpus gadiem bez vēlēšanām un referendumiem, Latvijā atkal ir sācies vēlēšanu laiks: trīs vēlēšanas trīs gados. Lai gan vēlēšanas asociējas ar lielu troksni un daudziem skandāliem, šo parādību pie mums netrūkst arī šķietamajos politiskā miera laikos.
Viltus ziņas viegli atpazīt tikai tad, ja kāds jau tās fiksējis. Ir vienkārši domāt, ka, atšifrējot nozagts.com un vēl dažus, viltus informācijas plūsma atmaskota. Dažas viltus ziņu pazīmes – slikts stils un maldinoši virsraksti - liek domāt, ka daļa no atbildības par nepatiesu informāciju Latvijā būtu jāuzņemas profesionāliem medijiem.
Latvijas Radio un Britu padome Latvijā sāk jaunu mediju pratības projektu "Tīri fakti", kura ietvaros būs gan jauns raidījums, gan informatīvi un skaidrojoši klipi, kā arī sociālajiem tīkliem un portālam lsm.lv veidots saturs.
Izdevuma "Domuzīmes" galvenās redaktores Rudītes Kalpiņas sociālajos tīklos izplatītais apgalvojums par Eiropas Savienības (ES) regulējumu, kas liedzot dalībvalstu skolās kā otru svešvalodu mācīt krievu valodu, izpelnījies daudzu, arī pazīstamu cilvēku atzinību, taču izrādās nepatiess, noskaidroja LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
„Tie, kas ļauj jums noticēt muļķībām, var likt jums pastrādāt zvērības,” – tā jau pirms trīssimt gadiem teicis franču rakstnieks un filozofs Voltērs, un arī šodien šī atziņa joprojām ir dzīva. Laikā, kad arī latviešu valodā arvien aktīvāk ienāk vārds „pēcpatiesība”, kas apzīmē ticēšanu nevis faktiem, bet paša pārliecībai, Latvijas Radio sāk projektu „Tīri fakti”.
Saeimā ceturtdien, 26. janvārī, vairāk nekā septiņarpus stundu garās debatēs par Latvijas ārpolitiku pēc ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Vienotība") ikgadējā ziņojuma sniegšanas gan kritizēja, gan slavēja ziņojumu, un arī aizrunājās par tēmām, ne visai tieši saistītām ar ārpolitiku.
