Sadaļas Sadaļas
To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt.
Pildīt testu
Solvita Denisa: Multenes un hibrīdkarš. Maša, Lācis un citi

Par Latviju un par Latgali pēdējā laikā daudz ticis rakstīts ārzemju presē. Saistībā ar Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā (un viņa attieksmi pret NATO) ārzemju žurnālisti no jauna sākuši interesēties par Latvijas pierobežu: “Kā tad tur ir ar to hibrīdkaru NATO teritorijā”? (Foreign Policy. How World War III Could Begin in Latvia, arī ''Bloomberg. Fear of Putin and a Baltic War Intensifies with Trump's Victory.) Problēmā iedziļinājās Dr.sc.comm. Solvita Denisa.

Guntars Meluškāns: Laiks satīrīt politisko šmuci medijos

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu ievēlēšana ir politisks pasākums, kaut vai tāpēc, ka kandidātus vētī un par viņiem balso politiķi. NEPLP kandidātu retorikā visbiežāk dzirdamie vārdi ir - stiprināt un veicināt. Es gribētu dzirdēt vēl vienu - satīrīt.

Anda Rožukalne: Mediju pratība – reālistisks skolotāju skats

Komercializētas informācijas izpratnes līmenis – viduvējs, spēja atpazīt mediju mērķus un satura kvalitāti – diezgan vāja, tāds īsumā ir nesen aptaujāto Rīgas skolu skolotāju vērtējums par daļas savu audzēkņu mediju lietotprasmi. Bet datos rodamas ir arī labas ziņas par skolēnu kritiskās domāšanas līmeni.

Jaunajā mācību saturā daudz nozīmīgāku lomu sola mediju pratībai

Skolēnu mediju lietotprasme ir kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) drošības jautājumu. Pirmdien, 30.maijā, Briselē notiks ES Izglītības, kultūras un sporta ministru padomes tikšanās, kur viens no mērķiem ir vienoties par mediju pratības mācīšanu skolās. Šim aicinājumam pievienojusies arī Latvija. Valsts izglītības satura centrs (VISC) šobrīd izstrādā jaunu mācību standartu, kur mediju pratībai būs daudz nozīmīgāka loma nekā līdz šim.

Mediju eksperts: Pārlieku negatīvas ziņas, tāpat kā pārmērīgs pozitīvisms, kropļo skatu uz pasauli

Pastiprināta koncentrēšanās medijos tikai uz slikto, kas notiek pasaulē, tāpat kā pārspīlēti pozitīvas ziņas, kropļo skatu uz pasauli, intervijā Latvijas Radio saka Dānijas sabiedriskās raidorganizācijas vadītājs Ulriks Hāgerups. Ja sabiedrība pēc medijos redzētā pasauli redz sliktāk, nekā tā ir patiesībā, tad tā kļūst par problēmu. Viņš iesaka pārdomāt kritikas nozīmi medijos, atsakoties no tās kā pašmērķa, un pieņemt žurnālistiku kā līdzekli, kurā tiek meklēti risinājumi, rosinātas diskusijas un uzklausīti arī lasītāji, klausītāji un skatītāji.

Eksperts: «Daīš» interneta vervētāju mērķauditorija ir pusaudži

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs jau gadu padziļināti pēta, kā darbojas “Islāma valsts” jeb “Daīš”. Jau vasarā nācies secināt, ka organizācijas interneta vervētāju mērķauditorija ir jaunieši. “Daīš” globālajā tīmeklī paustie vēstījumi un problēmu loks piemērots jauniešu uzrunāšanai, turklāt tiek izmantots tas, ka mūsdienu jaunietis priekšstatu par pasauli lielākoties gūst tieši virtuālajā pasaulē, Latvijas Televīzijas raidījumā “Patiesības stunda” sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt