Medijpratība
Vidusskolēnu mediju pratības konkursa “Pilna doma” uzvarētāji pārstāv dažādus Latvijas reģionus, un viņu izveidoto darbu tematika aptver atšķirīgas sfēras: gan lokālus jautājumus, gan aktualitātes, kas skar visus Latvijas iedzīvotājus.
Latvijas krievvalodīgajai auditorijai paredzētajos medijos pieredzes ir dažādas, tomēr kopīgais secinājums ir viens - krievvalodīgajai auditorijai vietējie mediji interesē un ir vajadzīgi
Daudz izmaiņu nebūs. Bet žurnālistikas kvalitāte pieaugs. Auditorijas piesaiste prasīs arvien lielākus spēkus. Darba tirgus mediju jomā joprojām būs nedrošs, valodas līmenis portālos nekļūs labāks. Viltus ziņas arvien būs populāras (sevišķi veselības jomā un politikā), mediju pratības prasības reti tiks attiecinātas uz sevi pašu.
Ar medijiem un žurnālistiku saistīto 2017.gada notikumu vidū atlasīti tie, kuri iezīmēja kādu pavērsienu, iesāka tendenci, kura varētu turpināties arī nākamajā gadā.
Informācijas ir ļoti maz – tikai "Letas" sameklēti fragmenti no CV un daži vārdi par iepriekšējo darbību. Iespējams, tāpēc diskusijas pēc piektdienas pievakares ziņas par Sanitas Dikas-Bokmelderes iecelšanu Latvijas Radio (LR) valdes locekles programmu attīstības jautājumos pārvērtušās strīdos sociālajos medijos.
Mediju pratības iniciatīva “Pilna doma” atkal aicina vidusskolēnus iegūt zināšanas par plašsaziņas līdzekļiem, piedaloties konkursā un radot žurnālistikas darbus par kādu sabiedrībā aktuālu tematu, vēsta Baltijas Mediju izcilības centrs. Mediju prasmes vidusskolēni varēs apgūt kopā ar Latvijas labākajiem žurnālistiem.
Viltus ziņu jēdziens plaši atpazīstams ir kļuvis arī pie mums. Daļēji tas tā noticis, pateicoties vietējiem biznesmeņiem, kas pēc ārvalstu kolēģu parauga cenšas pelnīt interneta reklāmas naudu uz cilvēku lētticības rēķina. Taču viltus ziņu biežā pieminēšana ir skaidrojama arī ar to, ka medijiem pašiem tas vienkārši ir ērti. Metot vienā katlā dažāda līmeņa nepatiesas informācijas izpausmes, žurnālisti no turienes var makšķerēt bieži vien acīmredzamas blēņas un, tās aprakstot, uzdoties par sabiedriski nozīmīgas funkcijas pildītājiem. Tanī pašā laikā vajadzīgo uzmanību negūst tēmas, kas ir krietni svarīgākas.
Gandrīz pusmiljonu eiro vērtais Kultūrkapitāla fonda (KKF) projektu konkurss mediju satura atbalstam, kas nesen noslēdzās, ir bijis liels eksperiments. Tas ir eksperiments Kultūras ministrijai, kuras paspārnē ideja par atbalstu mediju satura veidošanai tapa un kurai no tā jāizdara secinājumi. Taču secinājumus eksperiments ļauj izdarīt arī par plašāku Latvijas mediju vidi — tai skaitā par nozares sašķeltību.
Kremlis Latvijā cenšas graut mediju lietotprasmes kampaņas, kas mudina sabiedrību kritiski vērtēt mediju saturu, atsaucoties uz Eiropas Politikas analīzes centra pētnieku Mārtiņu Kaprānu, raksta eng.lsm.lv.
Viltus eksperti, viltus ziņas, rāmējums, maskēta un slēpta reklāma - lietas, kas raksturo nekvalitatīvu un pat melīgu informāciju. "Pieci.lv" uzskaita pazīmes, kas raksturo nepatiesas ziņas.
