Ģimenes studija

Bērns dusmojas - kad ļaut emocijām vaļu, kad tomēr ierobežot

Ģimenes studija

Palīdzēt iekļauties skolā un bērnudārzā pēc reemigrācijas

Bērni un tehnoloģijas - sadzīvot ar bērniem sociālajos tīklos un digitālie zīdaiņi

Vecāki! Mazs bērns attīstās kustībā, ne internetā

Eiropas Komisijas pētījumā teikts, ka Latvija ir atpalikusi digitālajos procesos, mums ir labs internets, bet nav sagatavots labs saturs, īpaši mazākiem bērniem domātais. Vecāki viedierīces bieži izmanto kā aukles, bet bērnu ieguvums no darbošanās tīmeklī ir niecīgs.

Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par digitālajiem bērniem un vecāku medijpratību.

Vecāku klātbūtne sociālajos tīklos

Aktuāls teorētiski un praktiski interneta lietotājiem ir jēdziens “netiķete” (tīkls+ etiķete) par uzvedības normām tīmeklī.

Sociālajos tīklos jādzīvo kopā vairākām paaudzēm. “Tele2” pētījums rāda, ka 90% vecāku un bērnu ir sociālajos tīklos. Katrs ceturtais bērns ir satraucies, ka var piedzīvot nepatīkamus un neērtus brīžus no vecāku darbības sociālajos tīklos.

Pētījumā redzams, ka vecāki un bērni labprāt apgūst ko jaunu. Notiek apgrieztā pedagoģiskā pieredze – bērni māca vecākiem tīmekļa etiķeti. Sociālie tīkli var būt vēl viens veids, kā bērniem komunicēt ar vecākiem.

Neērtie brīži par vecāku rīcību sociālajos tīklos:

  • Vecāki dalās ar neīstām ziņām.
  • Kādas fotogrāfijas publicē.
  • Bērnu bildes liek, kas bērniem nepatīk.
  • Pusaudžu vecumā pārtrūkst emocionālais kontakts ar bērnu, tāpēc mēģina bērnu izsekot. Ieteikums būtu vecākiem nejaukties, bet saglabāt robežas.

Ja tehnoloģijās pavadītais laiks ir pārāk ilgs, ieteikums ievērot digitālo gavēni. To var īstenot,  nomainot darbības veidu, piemēram, lasīt grāmatas vai dozēt pie tehnoloģijām pavadīto laiku..

Digitālie zīdaiņi

Eiropas komisija veikusi kvalitatīvu pētījumu par bērnu līdz divu gadu vecumam pieredzi ar tehnoloģijām. Tehnoloģiju lietojums un mazuļi ir nokļuvuši TOP pētījumu vidū.

“Parādoties skārienjūtīgiem ekrāniem, notika pavērsiens, jo informācijai piekļūst jebkurš, kurš spēj kustināt pirkstus,” skaidro Latvijas Universitātes (LU) profesore Zanda Rubene.

Mazie lietotāji prot atbloķēt telefonu, noskatīties multfilmu, to rāda 2018. gada ziņojums par bērnu līdz divu gadu vecumam pieredzi tehnoloģiju lietošanā. Pētījums veikts 21 Eiropas valstī (pētīja no 2013.gada).

Latvijā šobrīd veikts centra “Dardedze” pētījums, tajā konstatēts, ka 50% bērnu līdz diviem gadiem izmanto internetu.

Mazs bērns prot noturēt planšeti, bet neprot lasīt, rakstīt, runāt.

Tehnoloģijas uzskata par auklēm. Vecāki uzskata, ka bērni ir par maziem, lai ar viņiem runātu par riskiem.

Sešgadnieki zina, ka tehnoloģijas ir dārgas, tās nedrīkst sabojāt, bet neko nezina par drošību virtuālā vidē.

Drošības vai personības deformācijas riski

“Vecāku iesaisti bērnu audzināšanas procesā neviens nav atcēlis. Līdz septiņiem gadiem bērns nedrīkst viens atrasties publiskā telpā, ja bērns internetā ir viens, vecāki pārkāpj likumu,” skaidro Zanda Rubene.

Mazs bērns attīstās fiziskā kustībā, tāpēc internetā zaudē laiku attīstībai.

Neirologi atzīst, ka bērniem līdz divu trīs gadu vecumam nevajadzētu lietot tehnoloģijas, jo saziņa ar cilvēku ir svarīgāka nekā svešvalodas apguve internetā.

Ja bērnam nav prasmju un pieredzes saziņā ar otru cilvēku, tad vēlāk var būt problēmas ar pasaules uztveri un reālo lietu izpratni.

Mazi bērni virtuālā vidē drīkst vecāku klātbūtnē pavadīt ne vairāk kā 2 x 15 minūtes dienā. Vecāku klātbūtne nepieciešama, lai likumsakarības starp virtuālajā vidē redzēto un reālo pasauli spētu saprast.

Eiropas Komisijas pētnieki aicina vecākus uzlabot savu medijpratību, nepamest bērnu vienu tehnoloģijās. Medijpratība nozīmē, ka cilvēks spēj piekļūt viņam domātai informācijai, izvērtēt un saprast to.

Vecāki ir attīstījuši paradumu jautāt – “kā gāja skolā?”  un “ko darīji pēc skolas?”, jābūt paradumam pajautāt “ko šodien darīji onlainā?”.

Ko bērnam nodara digitālā vide

Profesore Zanda Rubene uzskata, ka mazākiem bērniem nav nepieciešams darboties virtuālajā vidē. Ja bērns iet skolā, tur jau ir tehnoloģiju klātbūtne.

Bērns, kurš dienā 2 x 15 minūtes pavada internetā kopā ar vecākiem vai pedagogiem, būs ieguvējs, salīdzinot ar bērnu, kurš virtuālajā vidē bezjēdzīgi ir vadījis divas stundas.

Pieaugušajiem ir svarīgi saprast, kā pilnveidot bērnu vajadzību saprast pasauli tiešsaistes un bezsaistes pasaulē.

Eiropas Komisijas pētījumā teikts, ka Latvija ir digitālā procesa aizmugurē. Mums ir labs internets, bet nav zināšanu, ko ar to darīt.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti