Ārpus ētera
Par Latviju un par Latgali pēdējā laikā daudz ticis rakstīts ārzemju presē. Saistībā ar Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā (un viņa attieksmi pret NATO) ārzemju žurnālisti no jauna sākuši interesēties par Latvijas pierobežu: “Kā tad tur ir ar to hibrīdkaru NATO teritorijā”? (Foreign Policy. How World War III Could Begin in Latvia, arī ''Bloomberg. Fear of Putin and a Baltic War Intensifies with Trump's Victory.) Problēmā iedziļinājās Dr.sc.comm. Solvita Denisa.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu ievēlēšana ir politisks pasākums, kaut vai tāpēc, ka kandidātus vētī un par viņiem balso politiķi. NEPLP kandidātu retorikā visbiežāk dzirdamie vārdi ir - stiprināt un veicināt. Es gribētu dzirdēt vēl vienu - satīrīt.
2017.gadā būs vairāki notikumi, kas nopietni ietekmēs mediju vidi. Lūk, dažas versijas par to, kas varētu un kas nevarētu mainīties.
PSRS okupācijas režīms no Latvijas un pārējām Baltijas valstīm ir saņēmis vairāk, nekā tajās ieguldījis. Šādi secinājumi izriet no vēsturnieka un Vidzemes Augstskolas rektora Gata Krūmiņa aprēķiniem, kas veikti, balstoties uz arhīvos atrastiem dokumentiem.
Lai atrastu jaunus talantus mediju jomā, ceturto gadu tika rīkota starptautiskā mediju vasaras nometne. Par tās vietu izraudzīts Kuldīgas novada Pelču pagasts. Nedēļu kopā ar dažādu mediju jomu speciālistiem aizvadīja 50 dalībnieki no piecām valstīm.
Komercializētas informācijas izpratnes līmenis – viduvējs, spēja atpazīt mediju mērķus un satura kvalitāti – diezgan vāja, tāds īsumā ir nesen aptaujāto Rīgas skolu skolotāju vērtējums par daļas savu audzēkņu mediju lietotprasmi. Bet datos rodamas ir arī labas ziņas par skolēnu kritiskās domāšanas līmeni.
Skolēnu mediju lietotprasme ir kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) drošības jautājumu. Pirmdien, 30.maijā, Briselē notiks ES Izglītības, kultūras un sporta ministru padomes tikšanās, kur viens no mērķiem ir vienoties par mediju pratības mācīšanu skolās. Šim aicinājumam pievienojusies arī Latvija. Valsts izglītības satura centrs (VISC) šobrīd izstrādā jaunu mācību standartu, kur mediju pratībai būs daudz nozīmīgāka loma nekā līdz šim.
Pastiprināta koncentrēšanās medijos tikai uz slikto, kas notiek pasaulē, tāpat kā pārspīlēti pozitīvas ziņas, kropļo skatu uz pasauli, intervijā Latvijas Radio saka Dānijas sabiedriskās raidorganizācijas vadītājs Ulriks Hāgerups. Ja sabiedrība pēc medijos redzētā pasauli redz sliktāk, nekā tā ir patiesībā, tad tā kļūst par problēmu. Viņš iesaka pārdomāt kritikas nozīmi medijos, atsakoties no tās kā pašmērķa, un pieņemt žurnālistiku kā līdzekli, kurā tiek meklēti risinājumi, rosinātas diskusijas un uzklausīti arī lasītāji, klausītāji un skatītāji.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs jau gadu padziļināti pēta, kā darbojas “Islāma valsts” jeb “Daīš”. Jau vasarā nācies secināt, ka organizācijas interneta vervētāju mērķauditorija ir jaunieši. “Daīš” globālajā tīmeklī paustie vēstījumi un problēmu loks piemērots jauniešu uzrunāšanai, turklāt tiek izmantots tas, ka mūsdienu jaunietis priekšstatu par pasauli lielākoties gūst tieši virtuālajā pasaulē, Latvijas Televīzijas raidījumā “Patiesības stunda” sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.
Izliekoties, ka informācijas tehnoloģijas neietekmē mūsu sabiedrību, un izslēdzot mediju lietotprasmes apmācības no izglītības sistēmas, nav iespējams panākt, lai cilvēki saglabātu līdzsvaru starp virtuālo un reālo pasauli, Latvijas Televīzijas raidījumā “Patiesības stunda” sacīja Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas fakultātes profesore Zanda Rubene.
