Dati un skaitļi medijos palīdz saprast aktuālo situāciju, nozīmīgus procesus un raksturo problēmu mērogu. Tomēr tie var maldināt, radīt lielus un mazus pārpratumus. Iespējams, tāpēc par skaitļu un datu lietojumu sabiedrības pārstāvji un konkrētu jomu speciālisti vēršas pie sabiedrisko mediju ombuda.

Kad precīzi skaitļi rada precizitātes problēmas

2023. gada augustā BBC (BBC One Scotland, 29 August 2023) demonstrēja grafiku par alkohola izraisīto nāves gadījumu palielināšanos Skotijā. Katra gada skaitļi bija skaidri un precīzi parādīti, tomēr BBC publicēja skaidrojumu, ka grafika ass reprezentē nevienmērīgu datu atspoguļojumu. Gadījums tika izmantots, lai žurnālistiem atgādinātu precizitātes svarīgumu, atspoguļojot statistikas datus (BBC Reporting Scotland, 2023). 

Nereti skaitļi veido sabiedrības uzskatus vai pieredzi par kādu jautājumu, jo tie palīdz iztēloties mums apkārt notiekošo procesu mērogus.

Skaitļi izsenis ir bijuši rīks, lai konstruētu parādību noteiktā veidā, lai, piemēram, leģitimizētu politikas vai ideoloģijas pozīcijas (Lawson & Lugo-Ocando, 2022). Cipari "piegādā munīciju" politiskajām cīņām, un bieži politiskais mērķis tiek pamatots ar  apgalvojumu, ka skaitļi ir skaitļi, un tie vienmēr ir pareizi. Mediji ir vidutājs, kas var palielināt manipulācijas pakāpi, ja tie tiecas pēc viegliem sižetiem, kur neapstrādāti skaitļi ir iedarbīgi mārketinga instrumenti. Skaitļi piesaista uzmanību, nereti raisa strīdus un vienkāršo informāciju, atvieglojot darbu žurnālistam, kuram nevajag šķetināt viedokļus un situācijas nianses. Tiklīdz skaitlis parādās ziņu reportāžās, tas sāk dzīvot savu dzīvi un turpina eksistēt, izmantojot "skaitļu atmazgāšanas" procesu. Tā apšaubāmā izcelsme tiek aizmirsta, un, vairākkārtēji atkārtojot, tas tiek uzskatīts par precīzu un autoritatīvu faktu (Fioramonti, 2014). Tāpēc arī politiski paziņojumi, lēmumu argumentācija un priekšvēlēšanu debates ir pārpilnas ar skaitļiem. Žurnālistu darbs ir tos saprast un pārbaudīt.

Pavisam nesen BBC laboja kļūdu, kas saistīta ar skaitļu neatbilstošu interpretāciju. Žurnālists, stāstot par pašvaldības problēmām, nebija pamanījis informācijas avota teikto, ka viena no pašvaldībām  ir "zaudējusi simtiem miljonu, ieguldot saules enerģijas fermās, kuru atdeve bija ļoti slikta". Vērtējums ir pilnīgi neatbilstošs, jo ieguldījumi saules enerģijā bijuši veiksmīgi, bez zaudējumiem (BBC, 18 September 2023).

Žurnālistiem pieejamās statistikas kvalitāte var ievērojami atšķirties, tāpēc izpratne par datu vākšanas, to izlases metodi, apstrādi vai atbilstošajiem avotiem var palīdzēt kritiski novērtēt  datus. Mēdz būt situācijas, kad nav iespējams noteikt precīzus skaitļus. Piemēram, Dānijas sabiedriskais medijs publicēja ziņu par apģērbu nozares ietekmi uz klimatu, kura pēc tam labota, atvainojoties un skaidrojot situāciju šādi: 

Neskaidrība par to, cik lielu klimata nospiedumu jeb pēdu veido eiropiešu apģērbu patēriņš, ir lielāka, nekā tas tika aprakstīts rakstā.

Rakstā teikts, ka apģērbu patēriņš veido 10 procentus no eiropiešu klimata pēdas. Tam nav pierādījumu. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES)  paziņojumu eiropiešu apģērbu patēriņš veido no 2 līdz 10 procentiem no klimata pēdas nospieduma. Tomēr nav skaidrības par precīzu ietekmes īpatsvaru.

Šie un neskaitāmi citi piemēri liecina, ka precīzu skaitļu pieejamība ne vienmēr nozīmē, ka sniegta atbilstoša informācija.

Skaitļu (ne)saprotamība

Žurnālisti izmanto dažādus paņēmienus, kas palīdz precīzi un patiesi atspoguļot skaitļus un statistiku. Galvenais likums – saprast, ko skaitļi nozīmē, ko tie patiesi apzīmē, un palīdzēt to saprast citiem, minot konkrētu jomu, laika periodu, precīzas pētījuma robežas. Viena skaitļa saprašanai nereti nepieciešamas dziļas zināšanas un papildu informācija.

Lai izvairītos no neprecīzas un maldinošas informācijas, Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas nosaka,

"ka žurnālists izvērtē vairāku pētījumu rezultātus, publikācijā netiek savā starpā salīdzināti dati, kas iegūti ar atšķirīgām datu vākšanas metodēm. Lai uzlabotu sabiedrības izpratni par pētījumu rezultātiem, iespēju robežās tiek minēti arī aspekti, ko pētījumā nav izdevies noskaidrot".

Nereti zinošs žurnālists, kas pārzina skaitļu dinamiku ilgākā laika periodā, piemirst, ka viņa lasītājs tai nav sekojis. Tāpēc jauno skaitļu, piemēram bezdarba, inflācijas, iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņu gadījumā žurnālistiem iesaka arī īsos materiālos ar ierobežotu vārdu skaitu ne tikai minēt jauno informāciju, bet paziņot, kāpēc tā ir svarīga un ko tā nozīmē.

Pēdējos mēnešos Latvijas mediji regulāri publicē ziņas par inflāciju un īpaši par energoresursu cenu kāpumu. Žurnālisti izmanto precīzus skaitļus, ko apkopojuši dažādu institūciju speciālisti, bet īsās ziņas, kas nereti tiek lasītas audio formā, parasti neietver kopainu un skaidrojumu, ko jaunie skaitļi nozīmē. To nav nemaz tik viegli pateikt īsā un precīzā formā, apzinoties, ka arī mediju galveno vēsti daudzi uztver pastarpināti, citu nodarbju fonā. Vēl jāatceras, ka dzīvojam "virsrakstu laikmetā", kad informācijas plūsmā pamanām tikai galvenās frāzes, nemaz nelasot vai neklausoties virsrakstā vai sižeta pieteikumā ietvertos skaidrojumus. Bet skaitļu izpratne pieprasa lielāku medija lietotāja piepūli.

Piemērs: ziņa, ka tiek paaugstināta elektrības cena, par ko liecina konkrēti pieauguma procenti. Ja nav minēts laika periods vai iepriekšējais skaitlis un nav skaidrojuma, uz ko attiecināms procentuālais pieaugums, tad  ziņa kļūst nesaprotama, jo nav pateikts, cik liels ir reālais pieaugums.

"Žurnālistiem jāmācās matemātika," vērtējot sabiedrisko mediju saturu, raksta kāds no uzmanīgiem LTV skatītājiem, kura inženiera izglītība ļauj pamanīt loģikas vai precizitātes kļūdas ziņās.

Saistošu piemēru, kurā izmantoti skaitļi, bet veikta kļūdaina interpretācija, sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma pētījuma prezentācijā iekļāvis pētnieks Andris Saulītis. Tas ir Latvijas Radio raidījums "Kā labāk dzīvot", kurā salīdzināti Baltijas valstu iedzīvotāju fiziskās un emocionālās pašsajūtas dati. Raidījums virsrakstos informē, ka "Latvijā cilvēkiem ir zemākais pašsajūtas vērtējums Baltijas valstīs", bet pētījuma datu ilustrācijai tas izmantots, lai parādītu, ka arī žurnālistiem jāpēta skaitļi un kritiski jāvērtē ekspertu secinājumi.  Ja žurnālista darba procesā iztrūkst datu analīze, tad precīzie skaitļi drīzāk papildina populāro izjūtu, ka "mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm". Patiesībā, tikai 16% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņu fiziskā un emocionālā pašsajūta ir slikta, pārējie 80% to vērtē kā viduvēju (45%) vai labu (35%).

Skaitļi ne vien liek mums rēķināt līdzi, bet tie ietekmē noskaņojumu, jo liecina par pozitīviem vai negatīviem procesiem, kas veido mūsu ikdienu.

Skaitļi izraisa emocijas

BBC žurnālisti, eksperimentējot ar datu žurnālistikas materiāliem, ir atraduši oriģinālu paņēmienu, kā skaidrot skaitļus, apjomīgus datus un apzināties emocijas, ko tie izraisa. Tās ir infografikas audio formā. Iesakām noklausīties, kāda ir dažādu paaudžu naudas tērēšanas skaņa; šāda ir cilvēku ilgākas dzīvošanas jeb garāka mūža skaņa,  šādi skan klimata pārmaiņu dati. To visu izdevies ievietot audio stāstā, kas nav garāks par vienu vai divām minūtēm.

Žurnālistu veidotajā saturā pierādījumi parasti tiek grupēti divējādi – statistiski un objektīvi pierādījumi un anekdotiski, stāstījuma pierādījumi. Statistikas pierādījumi norāda uz faktu un datu izmantošanu, piemēram, atbilstošus slimības izplatības aprēķinus, lai pārliecinātu ziņojumu saņēmējus, ka viņus, visticamāk, skars veselības problēmas. Turpretī stāstījuma pierādījumi ietver konkrētu, emocionāli saistošu informāciju, piemēram, par kādas personas situāciju, konkrēto pieredzi. Mūsu katra  noskaņojums vai sākotnējā pozīcija nosaka to, cik lielā mērā noskaņojumu un, iespējams, arī rīcību ietekmēs statistikas pierādījumi (Wit, Das, & Vet, 2008).

Pētījumi rāda, ka medijos bieži sastopamie skaitļi, īpaši par svarīgiem jautājumiem, ietekmē sabiedrības psiholoģisko stāvokli.  Skaitļi var mainīt cilvēka rīcību, pieņemot lēmumus, kas skar veselību, izglītību, vidi un citas jomas (Fioramonti, 2014). Ja cilvēki uzskata veselības statistiku par neticamu un neatbilstošu, statistiskas datu ietekmē var samazināties vakcinācijas skaits un var tikt veicināta lipīgo slimību izplatīšanās. Ja cilvēki šaubās par klimata statistikas ticamību, var mazināties darbības, kas novērstu neatgriezeniskas klimata katastrofas (Lindgren et all. 2022).

Skaitļi nosaka sabiedrības sociālos, ekonomiskos un politiskos lēmumus. Tomēr nevajadzētu lētticīgi pieņemt, ka tie vienmēr atklāj faktus. Aiz skaitļiem jāpamana arī vērtības un to ietekmētāji. Piemēram, rūpniecības attīstība vai sociālās palīdzības procesi tiks raksturoti ar skaitļiem, bet tie nozīmēs atšķirīgas prioritātes vai problēmas.

Pastāv pieņēmums, ka negatīvi ierāmētā statistika, kā piemērā par Latvijas iedzīvotāju pašvērtējumu, tiek uztverta kā patiesāka, salīdzinot ar pozitīvi ierāmētu statistiku, jo sabiedrība ir iemācījusies negatīvo informāciju saistīt ar uzticamu avotu – ziņu medijiem (Lindgren et al., 2022). Turpretī pētījumā par statistikas izmantošanu sporta ziņās secināts, ka statistika vairo prieku un uzlabo ziņas ticamību (Hahn, 2023).

Nereti žurnālistam nākas saskarties ar datiem, kas raksturo statistisko nozīmīgumu, taču tie pieprasa attiecīgas analītiskās prasmes.

Dažreiz žurnālisti kļūdaini uzskata, ka pētījumu rezultāti, kas aprakstīti kā "nozīmīgi", ir svarīgi vai ievērības cienīgi. Šāda pieeja var izrādīties nepareiza. Kad pētnieki savu rezultātu sauc par "statistiski nozīmīgu" vai vienkārši "nozīmīgu", viņi uzsver, cik lielā mērā dati atbilst viņu pētījuma hipotēzei. Datu patiesā nozīmība jāvērtē pēc citiem kritērijiem, un tas nozīmē, ka datu lielāka pieejamība ne vienmēr palīdz saprast apkārtējo pasauli.

Lai arī "mūsu dzīvi ietver skaitļi un pieradums pie tiem traucē aptvert to ietekmes spēku" (Fioramonti, 2014), vērts atcerēties, ka "svarīgāko mūsu dzīvē nevar izmērīt", teicis amerikāņu statistikas profesors Viljams Edvardss Dimings (William Edwards Deming). 

Atsauces un avoti:

• BBC Reporting Scotland. (29 August, 2023). Lasīt šeit.  
• BBC PM. (19 September, 2023). Corrections and Clarifications (bbc.co.uk)
• BBC. Corrections and Clarifications. (n.d.). Lasīt šeit.  
• BBC. Guidelines. (n.d.). Lasīt šeit. 
• Fioramonti, L. (2014). How Numbers Rule the World: The Use and Abuse of Statistics in Global Politics. 10.5040/9781350220645.
• Hahn, D. (2023). The Effect of Statistics on Enjoyment and Perceived Credibility in Sports Media. Communication & Sport, 11(1), 53–71. Lasīt šeit.  
• Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas. (2022). Lasīt šeit. 
   
• Lawson, B. T., & Lugo-Ocando, J. (2022). Political communication, press coverage and public interpretation of public health statistics during the coronavirus pandemic  in the UK. European Journal of Communication, 37(6), 646–662. Lasīt šeit. 
   
• Lindgren, E., Lindholm, T., Vliegenthart, R., Boomgaarden, H. G., Damstra, A., Strömbäck, J., & Tsfati, Y. (2022). Trusting the Facts: The Role of Framing, News Media as a (Trusted) Source, and Opinion Resonance for Perceived Truth in Statistical Statements. Journalism & Mass Communication Quarterly, 0(0). Lasīt šeit. 
   
• Wit, J., Das, E. & Vet, R. (2008). What Works Best: Objective Statistics or a Personal Testimonial? An Assessment of the Persuasive Effects of Different Types of Message Evidence on Risk Perception. Health psychology : official journal of the Division of Health Psychology, American Psychological Association. 27. 110-5. 10.1037/0278-6133.27.1.110.