To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt.
Pildīt testu
Drošības pētnieks: Viltus ziņu iedarbības atslēga – tās nedaudz pārsniedz cilvēku zināšanu robežu
Cīņā ar viltus ziņām ir svarīgi nodrošināt noteiktu vispārēju zināšanu pamatu, lai cilvēki paši aizdomātos par saņemtās informācijas patiesumu. Taču, no otras puses, ir jāņem vērā, ka daļa viltus ziņu nav pilnībā neticamas, bet nedaudz pārsniedz personas zināšanu robežu, intervijā LTV raidījumam “Pasaules panorāma” norādīja Prāgas Eiropas Drošības centra koordinators, starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks Marks Galeoti.
Jauns izdevums - «Ceļojums medijpratībā. Idejas nodarbībām ar bērniem bibliotēkās»
Izdevums “Ceļojums medijpratībā. Idejas nodarbībām ar bērniem bibliotēkās” veidots kā metodiskais materiāls bibliotekāriem, skolotājiem, vecākiem un visiem tiem, kuri ir ieinteresēti ar grāmatas starpniecību attīstīt un pilnveidot kritiskās domāšanas, satura izvērtēšanas, atstāstīšanas un jautāšanas prasmes. Šis ir pirmais izdevums Latvijā, kurā sniegtas praktiskas idejas medijpratības veicināšanas nodarbībām dažāda vecuma bērniem bibliotēkās.
Anda Rožukalne: Vai Latvijā mediji var veicināt populistu panākumus?
Vai mediji un žurnālisti tikai izmanto populistiskus politiķus kā informācijas avotus, pasīvi parāda to viedokļus vai darbību, palīdzot iegūt atpazīstamību? Varbūt mediji paši atbalsta populistu idejas un izmanto populismu kā realitātes atspoguļošanas ietvaru?
Jānis Buholcs: Īstā problēma ar viltus ziņām

Viltus ziņu jēdziens plaši atpazīstams ir kļuvis arī pie mums. Daļēji tas tā noticis, pateicoties vietējiem biznesmeņiem, kas pēc ārvalstu kolēģu parauga cenšas pelnīt interneta reklāmas naudu uz cilvēku lētticības rēķina. Taču viltus ziņu biežā pieminēšana ir skaidrojama arī ar to, ka medijiem pašiem tas vienkārši ir ērti. Metot vienā katlā dažāda līmeņa nepatiesas informācijas izpausmes, žurnālisti no turienes var makšķerēt bieži vien acīmredzamas blēņas un, tās aprakstot, uzdoties par sabiedriski nozīmīgas funkcijas pildītājiem. Tanī pašā laikā vajadzīgo uzmanību negūst tēmas, kas ir krietni svarīgākas.

Vecrīgā atklās jauniešu mediju centru «Young Media House»

Vecrīgā ceturtdien, 12. oktobrī, tiks atvērts jauniešu mediju centrs "Young Media House" – vieta, kur jauniešiem tikties un izglītoties mediju jomā, informē jauniešu izglītojošās kustības "Young Media Sharks" Avantis pārstāve Ilona Bičevska.

Lazdonā skolu avīžu autori apgūst žurnālistikas pamatus

Lai arī šobrīd viens no galvenajiem informācijas avotiem ir internets, laukos arvien cieņā arī drukātā prese, tostarp pat skolu avīzes. Lai pilnveidotu to veidotāju - skolēnu - zināšanas žurnālistikā, Madonas novada Lazdonas pamatskolā aizritējušas mācības. Tajās plašāku ieskatu par žurnālistikā iesaistīto profesiju specifiku guva arī kaimiņu novadu Cesvaines un Lubānas skolu avīžu izdevēji.  

Aptauja: 80% ir saskārušies ar viltus ziņām

Ir pamats domāt, ka viltus ziņām ir diezgan liela ietekme uz sabiedrību, liecina SKDS aptauja, kas veikta pēc Valsts prezidenta kancelejas pasūtījuma. Vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka viltus ziņām ir ļoti liela vai drīzāk liela ietekme uz sabiedrību, turklāt lielākā daļa aptaujāto ir saskārušies ar viltus ziņām. 

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt