Ekonomika
No nākamā gada 1. marta tiks paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem, alum, cigaretēm, cigāriem, cigarillām, smēķējamai tabakai, tabakas lapām, karsējamai tabaka, e-šķidrumiem, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. To paredz Saeimas ceturtdien, 7. decembrī, pieņemtie grozījumi likumā par akcīzes nodokli.
No nākamā gada vidus dabas resursu nodoklis būs jāmaksā arī par tekstilizstrādājumiem, bet no 2025. gada 1. janvāra – arī par baloniem un salvetēm. Tas būs jādara gadījumos, ja ražotājs un tirgotājs, kas ieved šādas preces Latvijā, nepiedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā. Jau no 2024. gada 1. janvāra jārēķinās ar lielāku nodokli par derīgo izrakteņu ieguvi, kā arī par sadzīves un bīstamajiem atkritumiem. To paredz Saeimas ceturtdien, 7. decembrī, pieņemtie grozījumi likumā par dabas resursu nodokli.
2022. gadā sieviešu vidējā bruto stundas samaksa bija par 17,1% zemāka nekā vīriešu. Par katru eiro, ko nopelnīja vīrietis, sieviete saņēma 83 centus, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā informatīvajā apskatā "Dzimumu līdztiesība".
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā ikmēneša darba devēja kompensācija par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu no 2024. gada 1. janvāra būs 40 eiro pašreizējo 30 eiro vietā. To paredz Saeimā ceturtdien, 7. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā par IIN, kas nosaka arī citas izmaiņas, tostarp lielāku IIN atbrīvojuma slieksni veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām.
Eiropas Savienība (ES) un Dienvidamerikas valstu tirdzniecības apvienība "Mercosur", kurā ietilpst Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja, jau ilgstoši nespēj pārvarēt šķēršļus, lai iedzīvinātu tirdzniecības vienošanos. Brisele lika cerības uz šonedēļ Brazīlijā gaidāmajām sarunām, kurās tiksies "Mercosur" valstis. Tomēr Argentīna lēmumu par vienošanos plāno atstāt jaunā prezidenta Havjera Mileja rokās, kurš draudējis no "Mercosur" bloka izstāties.
"Latvijas gāzes" valde, kuras priekšgalā ir bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis, paziņojusi par plānu izpirkt visas uzņēmuma akcijas. Pirmais solis ir sperts. Ar "Rietumu bankas" finansējumu iegādāti pirmie 28,97 procenti akciju. Ekonomikas ministrija par darījumu uzzinājusi no biržas informācijas un sola to vērtēt.
Latvijas Stividorkompāniju asociācija asi kritizē Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz pakāpeniski atcelt šobrīd piemērotos atvieglojumus akcīzes nodokļa likmei dīzeļdegvielai, ko izmanto brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās. Stividori norāda, ka tādā gadījumā par dīzeļdegvielu pēc trīs gadiem būs jāmaksā jau piecreiz dārgāk nekā šobrīd, kas daļai uzņēmēju radīšot lielus zaudējumus un nelabvēlīgi ietekmēšot ostu darbību kopumā.
Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa aktualitāte ir zudusi un valsts atbalsts tā izveidei vairs nav nepieciešams, trešdien, 6. decembrī, trešajā – galīgajā – lasījumā lēma Saeima, atzīstot par spēku zaudējušu likumu, kas terminālim noteica nacionālo interešu objekta statusu, informēja Saeimas Preses dienests.
Hipotekāro kredītu ņēmējiem kompensēs kredītu kopējo procentu maksājumus 30% apmērā, savukārt kredītiestādēm būs jāmaksā hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva, paredz Saeimā trešdien, 6. decembrī, atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau lūgusi Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču neizsludināt grozījumus likumā, norādot, ka "šāds likumdošanas process apdraud jebkuru komercdarbību".
No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500–600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Šogad Latvijā samazinājies bioloģisko saimniecību skaits. Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija kā vienu no būtiskiem iemesliem min vājo atbalsta sistēmu tieši bioloģiskajai ražošanai, mainoties lauksaimniecības politikas plānošanas periodiem. Lielākoties no nozares aiziet mazākas saimniecības. Tikmēr saimniecības, kuras paliek šajā nozarē, bieži cenšas eksperimentēt un kļūt neatkarīgākas.
Latvija rosinās Eiropas Savienībai (ES) aizliegt graudu importu no Krievijas, par to vienojusies valdība. Pašlaik no Krievijas un tostarp tās okupētajām teritorijām Ukrainā, Eiropas Savienībā ieplūst agresorvalsts graudi, kas ir ievērojami lētāki par tirgus cenu. Daļa šo graudu paliek Latvijā un citās Eiropas valstīs.