Likumprojektu deputāti ļoti ātri pieņēma galīgajā lasījumā gandrīz vai bez debatēm.
Kompensācija kredītiem ar atlikumu līdz 250 000 eiro
Hipotekārā kredīta devējam katram līgumam būs jāaprēķina kopējo procentu maksājumu kompensācijas summa – 30% no kopējiem procentu maksājumiem –, un šī informācija jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID).
Kompensācija nedrīkstēs pārsniegt divus procentpunktus no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.
Tāpat paredzēts, ka hipotekārie kreditētāji VID sniedz informāciju par kredītņēmēja bankas kontu, uz kuru pārskaitāma kompensācijas summa. To aprēķinās un izmaksās vienu reizi ceturksnī.
Procentu maksājumu kompensācijas summu katram kredītņēmējam VID pārskaitīs uz kontu, un kredītiestādes internetbankā par to informēs savus klientus.
Izmaksātajām summām nepiemēros ienākuma nodokli un uz tām nevarēs vērst parādu piedziņu.
Procentu maksājumu kompensācija attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, par kuriem līgums noslēgts līdz šā gada 31.oktobrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 tūkstošus eiro. Kompensāciju neaprēķinās par tiem līgumiem, kas izsniegti ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.
Bankām jāmaksā nodeva
Lai nodrošinātu kompensāciju izmaksu par procentu maksājumiem, kredītiestādēm būs jāmaksā hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva – 0,5% no kredītdevēja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas.
Kredītu procentu kompensāciju un hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu paredzēts piemērot 2024. gadā.
Lielākā daļa hipotekāro kredītu ir izsniegti ar mainīgo procentu likmi, kas piesaistīta Euribor etalona procentu likmei, un likuma grozījumi rosināti, lai iedzīvotājiem sniegtu atbalstu situācijā, kad šī likmju kāpuma rezultātā ir pieauguši mājsaimniecību maksājumi par hipotekārajiem kredītiem, likumprojekta anotācijā norādījuši autori.
Uzņēmēju organizācijas aicina atrast efektīvākus risinājumus
Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pauž bažas par likumdošanas pieņemšanas procesu, kas mērķēts hipotekāro kredītņēmēju atbalstam. Uzņēmēju organizācijas aicina likumdevēju un bankas uz savstarpēju dialogu un tādu risinājumu atrašanu, kas sniegtu efektīvu un mērķētu atbalstu maksājumu grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, vienlaikus izvairoties no negatīvas ietekmes uzņēmējdarbības videi.
"Atbalsta mehānisms ir jāizstrādā atbilstošā un konsultatīvā procesā, sniedzot mērķētu atbalstu kredītņēmējiem, kā arī pozitīvi ietekmējot valsts budžetu un stiprinot uzņēmējdarbības vidi Latvijā," pausts organizāciju paziņojumā.
Uzņēmēju organizācijas uzskata, ka piedāvātie likuma grozījumi var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības, tai skaitā finanšu nozares stabilitāti Latvijā. Finanšu nozare jau norādījusi, ka pašlaik likumdevēja sagatavotie priekšlikumi nav mērķēti un neveiks tā pamatfunkciju – sniegt atbalstu grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem. Tālāk būtu jāapsver iespējamie risinājumi, kas atbilstošajiem kredītņēmējiem palīdzētu, lai būtiski nepazeminātu to dzīves kvalitāti, kā arī neturpinātu veicināt inflāciju, sniedzot atbalstu sabiedrības turīgākajam slānim, turpina uzņēmēju organizācijas.
"Arī Eiropas Centrālā Banka sevis paustajos viedokļos konsekventi norāda, ka atbalsts nevar būt nemērķēts, turklāt nevis formāli, bet pēc būtības. Ja likumdevējs, izvērtējot datus, konstatētu, ka pastāv ekonomiskā lejupslīde vai finansiāli sarežģīta situācija, kurā jāpalīdz faktiski visiem Latvijas hipotekāro kredītu ņēmējiem, nebūtu pamatots likumā paredzētais risinājums šādas sociālas problēmas risināšanu faktiski pilnībā pārnest tikai uz kredītu devējiem. Šajā sakarā norādāms, ka likums paredz vienādi attiekties pret visiem kredītņēmējiem, neņemot vērā katra konkrētā gadījuma individuālos apstākļus un konkrētā kredītņēmēja finansiālo situāciju," norādīts paziņojumā.
"Aicinām apzināties, ka, tērējot naudu nepārdomātiem atbalstiem, valsts budžetā nekad nepietiks finansējuma, kas nepieciešams kvalitatīvu veselības, izglītības un aizsardzības risinājumu ieviešanai," brīdina uzņēmēju organizācijas.
Tās arī uzskata, ka likuma izstrādes gaitā rupji pārkāpts labas likumdošanas princips – likumā ietvertais regulējums veidots, nevērtējot datus (sniegtais atbalsts rezultātā attiecīgi ir nemērķēts jeb ir tā dēvētā "helikoptera nauda"), katrā lasījumā būtiski mainīts gaidāmais regulējums, kā arī pēc būtības nav uzklausīti speciālisti, to datos balstītais vērtējums.
"Tā vietā likumdevēja pārstāvji īstenojuši politizētu un datos nebalstītu pieeju, pieņemot attiecīgo likumu. Minētās rīcības sekas būs vēl lielāka atpalicība no tuvākajām kaimiņvalstīm, mazināsies valsts konkurētspēja, Latvijas pievilcība investīcijām, un likumsakarīgi tiks bremzēta valsts ilgtspējīga attīstība. Tādējādi valsts iedzīvotāju dzīves līmenis ilgtermiņā tikai turpinās pazemināties," drūmu nākotnes ainu ieskicē uzņēmēju organizācijas. "Šāds likumdošanas process apdraud jebkuru komercdarbību, un šāda iejaukšanās esošās tiesiskās attiecībās neatbilst demokrātiskas valsts rīcībai tirgus ekonomikas apstākļos."
Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka pašlaik ir "skaidrs, ka tas nav milzīgi kritisks lēmums, kas tiešā formā ietekmēs tautsaimniecību, bet veids, kā to dara, ir nepareizs, jārisina citādāk".
KONTEKSTS:
Diskusijas, kā iekasēt vairāk naudas no banku iespaidīgās peļņas, Saeimā norisinājās visu rudeni. Un šonedēļ uz atbildīgās komisijas galda deputātu priekšā nonāca vēl viens jauns variants. Tas paredz, ka bankām nākamgad būtu jāpārskaita noteikta naudas summa nodevas veidā Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Un tālāk VID šo naudu sadalītu kā palīdzību kredītņēmējiem.
Hipotekārie kredīti Latvijā izsniegti aptuveni 124 tūkstošiem aizņēmēju – ap 14% no kopējā iedzīvotāju skaita, apkopojusi Finanšu nozares asociācija. Ap 72% kredītņēmēju aizdevuma maksājums mēnesī nav audzis vairāk par 100 eiro. Pēc banku datiem, tikai 0,5% klientu nespēj tikt galā ar savām kredītsaistībām.
