Ekonomika
Tūrisma nodeva Rīgā ieviesta šā gada 1. janvāra. Tās mērķis – papildu līdzekļi tūrisma nozares Rīgā attīstīšanai. Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūrā uzsver – šogad nospraustie iekasētās naudas mērķi ir sasniegti un pārsniegti, bet nākamgad lūko iekasēt vairāk un šo naudu tērēt Rīgas tūrisma mārketingā.
Lai gan Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā Latvija vairākos projektos nespēs ieguldīt visu paredzēto finansējumu – aptuveni 200 miljonus eiro –, valsts šo naudu nepazaudēs un izmantos citiem projektiem, kuri bija sagatavoti, bet iepriekšējā fondu paketē "netika". Daži lielākie no tiem ir, piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcas un Bērnu slimnīcas ēku uzlabošana, Rīgas infrastruktūras pielāgošana zemās grīdas tramvajiem un citi, portāls LSM.lv noskaidroja Finanšu ministrijā.
2023. gada novembrī, salīdzinot ar 2022. gada novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 2,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās.
Nākamo trīs gadu laikā Baltijas jūras reģionā paredzēts izveidot pamatus aviācijas sektora pārejai uz atjaunīgo enerģiju, tostarp ūdeņraža izmantošanu. To paredz uzsāktais starptautiskais projekts "BSR HyAirport", kas apvieno 16 lidostas, lidsabiedrības, pētniecības iestādes un tehnoloģiju uzņēmumus no Skandināvijas, Baltijas valstīm, Polijas un Vācijas, iesaistot arī 24 asociētās organizācijas.
Pasaules iedzīvotāju skaits šogad palielinājies par 75 miljoniem cilvēku, ceturtdien paziņojis ASV Tautas skaitīšanas birojs.
Tirdzniecību ar Krieviju kara laikā turpina ne tikai Latvijas uzņēmumi, bet arī pietiekami daudz ārvalstu kompāniju. Dažādas Ukrainas iestādes apkopo šādu informāciju, tos, kas turpina strādāt Krievijā, dēvējot par "starptautiskajiem kara sponsoriem".
Iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti nepieciešamie desmit tūkstoši parakstu, lai iniciatīvu par nodokļa sloga palielināšanu uzņēmējiem, kas turpina sadarbību ar Krieviju, iesniegtu izskatīšanai Saeimā. Tā paredz pacelt ieturējuma nodokli maksājumiem uz Krieviju līdz 90%.
Lai gan šogad apgriezienus turpināja uzņemt dzīves dārdzība, tajā skaitā būtiski auga tēriņi kredītņēmējiem, strauji palielinājusies cilvēku interese savu naudu investēt.
Ziemassvētkos, kā parasti, veikalos pircēju kļūst vairāk. Arī pieprasījums pēc pārtikas precēm aug. Šogad lielākie tirdzniecības ķēžu "Rimi" un "Maxima" pārstāvji stāstīja, ka pircējiem tradicionālos svētkos iepirkumu grozos ir nemainīgas garšas un – kā katru gadu – vispieprasītākā pārtikas prece uz Ziemassvētkiem bijuši mandarīni. Kas vēl ir topa augšgalā?
Eiropas Savienībā (ES) reģistrēto patvēruma lūgumu skaits šogad pārsniegs miljonu. Šādu prognozi izteikusi bloka Patvēruma aģentūras vadītāja Ņina Gregori.
Mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā Latvijā saražotiem graudu un maizes produktiem periodiski tiek piemērots lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, secinājusi Konkurences padome (KP). Atsevišķu maizes un graudu produktu ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē no viena posma uz nākamo KP konstatējusi nepilnības – cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli.
Digitālās platformas kļūst par arvien populārāku nodarbinātības vietu. Ar tām ir saistīti ne tikai ēdiena piegādes kurjeri vai taksometru šoferi, bet arī, piemēram, tulki. Kopumā Eiropā šādi tiek nodarbināti aptuveni 28 miljoni cilvēku. Dažu gadu laikā viņu skaits varētu dubultoties. Daudzi no viņiem ir pašnodarbinātie, lai gan faktiski ir atkarīgi no viena darba devēja. Eiropas Savienības likumdevēji vēlas to mainīt, nosakot skaidrākus noteikumus, bet ne visiem tas patīk.
Lai mazinātu inflāciju, centrālās bankas kāpinājušas procentu likmes aizņēmumiem. Lielu ietekmi tas, protams, atstājis uz pērkamo mājokļu segmentu – tur valda piesardzīga nogaidīšana. Tomēr īres dzīvokļu tirgu procentlikmju kāpums nav ietekmējis.
No nākamā gada 1. februāra Skrundā un Rudbāržos būtiski paaugstināsies apkures tarifs, sasniedzot 120,50 eiro par vienu megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina Kuldīgas novada domes lēmums.
Līdz decembra beigām atlicis vien nedaudz, bet līdz tam brīdim valstij jātiek skaidrībā, kā pārfinansēt ar Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu īstenotos projektus. Pašlaik 200 miljoni eiro draud palikt neieguldīti gandrīz 100 projektos. Valdībā panākta vienošanās, ka daļu projektu pabeigs ar nākamā ES fondu perioda finansējumu, taču tas nozīmē, ka atliks mazāk naudas citām vajadzībām. Savukārt naudu, ko nepaspēja ieguldīt šajos projektos, kuri kavējas, saņems citi jau gatavi projekti, kuru realizēšana iepriekš bija "palikusi aiz strīpas".
Minimālās algas celšana un citu valsts noteikto prasību pildīšana radījusi izaicinājumu Liepājas pilsētas nākamā gada budžetam, kas ir par 13 miljoniem eiro mazāks nekā šogad un kura izdevumu un ieņēmumu salāgošanu daļa deputātu raksturojuši kā ļoti sarežģītu. Problēmu pilsētai gan netrūka arī šogad, jo nācās risināt gan notekūdeņu rezervuāra sagrūšanu, gan ieilgušus ielu būvniecības projektus.
Atkusnis un siltie laika apstākļi uz brīdi likuši pārtraukt slēpošanas trašu darbību, bet patlaban kalni atkal ir atvērti apmeklētājiem. Slēpošanas trašu īpašnieki norādīja, ka regulārie atkušņi biznesu sadārdzina, taču pieprasījums nav krities un arī kopumā ziemas sezona pēdējos gados ir gara. Pērn, kāpjot energoresursu izmaksām, slēpošana kļuva arī dārgāka, bet arī tas slēpot gribētāju skaitu nav samazinājis.
Latvijā dzimstība aizvien samazinās, un šogad tā sarukusi par 13% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Turklāt šogad vairs nevar nedz sasniegt, nedz noķert pagājušā gada rādītājus, kas jau bija vēsturiski zemi. Proti, pērn Latvijā bija zemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Ņemot vērā faktu, ka liela daļa iedzīvotāju noveco, bet ataudze aizvien sarūk, tas radīs spiedienu ne vien Latvijas pensiju sistēmai, bet arī darba tirgum.
Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstu galvaspilsētās degvielas cenām bija atšķirīgas tendences, tostarp Rīgā degvielas cenas samazinājās, Tallinā - palielinājās, bet Viļņā degvielas cenām bija dažādas tendences, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.
Ilgstošais lietus rudenī, vēlāk kailsals daudziem graudkopjiem radīja bažas par iesētajiem ziemājiem. Taču tagad lauksaimnieki saka, ka situācija ir normalizējusies, un pavasarī ir cerības, ka sasētie lauki labi sazaļos. Zemnieki teic, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ietekmējis arī Latvijas uzņēmējus, taču savs rūpals ir jāturpina tik un tā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
