Ekonomika
Latvijas komercbankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu – "Swedbank", "SEB banka", "Luminor Bank" Latvijas filiāle un "Citadele banka" – apņēmušās nodrošināt, ka ir vismaz viens bankomāts katrā novada centrā. To paredz Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācijas un komercbanku vienošanās arī 2024. gadā turpināt īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem, informēja Latvijas Bankā.
Finanšu ministrija (FM) rosina nākamgad tomēr svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā. Samazināto likmi plānots piemērot tikai uz vienu gadu, un to varēs izdarīt, pārskatot akcīzes nodokļa likmes.
Lielākā daļa Krievijā ievestā viskija tiek importēta no Latvijas, liecina Krievijas mediju publicētā informācija. Latvija gan nav pēkšņi kļuvusi par viskija ražošanas lielvalsti, jo patiesībā Rietumu uzņēmumi izmanto Latviju kā starpposmu, lai turpinātu alkoholisko dzērienu eksportu uz Krieviju.
Latvijas meža īpašumu tirgu negatīvi ietekmē ekonomiskā situācija Eiropā. Vācijā un Austrijā pieprasījums pēc koksnes, zāģmateriāliem un industriālajiem produktiem sarucis par aptuveni 15%, bet cenas, salīdzinot ar gada sākumu, kritušās par piektdaļu. Zviedrijā ievērojami samazinoties kronas vērtībai, zviedri koksni eksportē par zemākām cenām nekā iepriekš, liecina uzņēmuma "Latio" jaunākais "Lauku īpašumu tirgus indekss".
Pagājušajā darba nedēļā Rīgā degvielas cenas samazinājās, bet Tallinā un Viļņā cenas praktiski nemainījās, izņemot dīzeļdegvielu, kuras cena auga, liecina aģentūras LETA apkopotie dati par degvielas cenu izmaiņām Baltijas valstu galvaspilsētās.
Lopkopības saimniecībām līdz janvāra beigām izmaksās nozarei jau vasarā piešķirto Eiropas Savienības (ES) ārkārtas atbalstu. Daudzi zemnieki un to organizācijas ilgstoši Zemkopības ministrijai (ZM) pārmeta atbalsta kavēšanos. Lai saimniecībām daļēji segtu lopbarības iegādes izmaksas, patlaban norit pieteikšanās atbalstam. Daļai lauksaimnieku atbalsta kritēriji labvēlīgi, bet daļa saimniecību tam var arī nekvalificēties mainīgās tirgus situācijas dēļ. ZM norādīja, ka atbalsts paredzēts tām saimniecībām, kurās ir būtisks ienākumu vai ganāmpulku samazinājums.
Darbaspēka pieejamība reģionos mazinās, tāpēc arvien vairāk tiek piesaistīti strādnieki no trešajām valstīm. Tas sagādā raizes darba devējiem, jo birokrātiskais slogs ir liels, taču demogrāfiskā līkne krītas tik strauji, ka kvalificēts darbinieks ir zelta vērtē. Tāpat uzņēmēji arvien nopietnāk lūkojas darbu automatizēšanas virzienā.
Zems pieprasījums pēc medikamentiem nakts stundās, farmaceitu trūkums, vēlme gūt lielāku peļņu – šie un vēl citi faktori ietekmē to, ka reģionos diennakts aptieku skaits sarūk. Zāļu valsts aģentūras reģistrā norādīts, ka no vairāk nekā 830 aptieku 24 stundu darbalaiks ir tikai 12. Turklāt lielākā daļa no tām ir Rīgā un tās apkārtnē.
Mājsaimniecībām ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem apkures sezonā no 1. oktobra līdz 30. aprīlim pienāksies atbalsts, ja elektroenerģijas, dabasgāzes, siltumenerģijas un decentralizētās kurināmā cenas pārsniegs noteiktu slieksni. To paredz Saeimā ceturtdien, 23. novembrī, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstītais Energoapgādes izmaksu atbalsta likums.
No nākamā gada janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim attiecībā uz elektroenerģijas lietotājiem – mājsaimniecībām – būs noteikti sadales tarifa fiksētās daļas pieauguma griesti. To paredz Saeimā otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstītās izmaiņas trīs likumos – Elektroenerģijas tirgus likumā, Enerģētikas likumā un Likumā par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem.
Eiropas Savienības (ES) naudas apguve nav tā, kas liktu ekonomikai attīstīties pilnvērtīgi, tāpēc Latvijā būtu jāpievēršas privātu investīciju piesaistei, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
Pēc inflācijas pīķa 2022. gadā cenu pieaugums visā pasaulē pakāpeniski samazinās, taču pārtikas cenu inflācija joprojām saglabājas augsta. Tas īpaši ietekmē mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, tāpēc trūcīgākajiem cilvēkiem ir jādodas uz pārtikas bankām. Taču esot pazīmes, ka nākamgad pārtikas cenas varētu samazināties.
Nākamā potenciālā Polijas valdība, kurā ietilps pašreiz opozīcijā esošie spēki, vēlas pārskatīt aizejošās valdošās partijas "Likums un taisnīgums" atbalstīto ieceri par milzīgas lidostas celtniecību valsts vidienē. Projekts izmaksātu 46 miljardus eiro, un tas paredz izveidot lidostu lauksaimniecības zemē apmēram 40 kilometrus uz dienvidrietumiem no Varšavas.
Šā gada pirmajā pusgadā par nepilniem 4% pieaudzis nebanku kreditētāju noslēgto darījumu skaits, un būtiski – par 15% – palielinājusies arī no jauna izsniegto kredītu summa, sasniedzot jau 358,57 miljonus eiro. Tas ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad šādus pārskatus sāka sagatavot, informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).
Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji kategoriski noraida piedāvāto kompromisa variantu dārzeņiem, augļiem un ogām nākamgad ieviest 12% pievienotās vērtības nodokli (PVN), pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība") informēja biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.
Lai varētu no nākamā gada ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā augļiem un dārzeņiem, nepieciešamos 16 miljonus eiro varētu iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Mākslīgā intelekta uzņēmuma "OpenAI" pirms nedēļas atlaistais vadītājs Sems Altmens atgriezies šajā amatā, teikts otrdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.
Oktobrī Latvijā sasniegta vēsturiski augstākā vēja elektroenerģijas izstrāde – vēja elektrostacijas tīklā nodeva 13% no visas valstī saražotās elektroenerģijas jeb 37 gigavatstundas (GWh), kas ir par 107% vairāk nekā septembrī un par 4% vairāk nekā 2022. gada oktobrī, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma Latvijā pirmo reizi veiktajā pētījumā par alkohola lietošanas radītajiem finansiālajiem zaudējumiem valsts budžetam secināts, ka veselības nozarei, tiesībsargājošajām iestādēm un sociālajai palīdzībai 2021. gadā tika radītas 149,7 miljonu eiro lielas izmaksas, kas veidoja 0,45% no iekšzemes kopprodukta (IKP), informēja ministrija.
Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta "Elwind" vietas izpētei piešķirti nepilni 19 miljoni eiro. Potenciālās teritorijas izpēti plānots sākt nākamgad. Turklāt nolemts kāpināt vēja parka jaudu Latvijas teritorijā līdz 1000 megavatiem – šāda jauda līdz šim bija paredzēta abās pusēs kopā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
