Ekonomika
Finanšu grūtībās nonākušajai Rēzeknes pilsētai, kuras mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai") budžeta problēmu dēļ atstādināts no amata, ir 13,7 miljonu eiro lielas pārskatos neuzrādītas finanšu saistības. Turklāt pilsētas budžetā izpalikuši resursi 3 mēnešiem 8,68 miljonu apmērā, revīzijā atklāja Valsts kontrole.
"Rail Baltica" nacionālais ieviesējs Latvijā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" un pilnsabiedrība "E.R.B. Rail JV PS" noslēgušas līgumu par jaunā dzelzceļa pamattrases būvniecību, informēja projekta ieviesēji.
AS "Latvijas Valsts meži" no nākamā gada apturēs dubulto meža sertifikācijas procesu. Turpmāk mežu sertificēs atbilstoši PEFC meža apsaimniekošanas standartam, kas ir populārs Eiropā, bet neizmantos FSC standartu, jo FSC nav izstrādājis nacionālo standartu Latvijai. Daudziem uzņēmējiem tieši FSC standarts ļāvis atrast jaunus noieta tirgus, bet vides aktīvisti uztraucas, ka līdz ar to mežos samazināsies bioloģiskā daudzveidība.
Satversmes tiesa atzinusi, ka Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas laika aizliegums ievest Latvijā ūdeles atbilst Satversmes 105. pantā ietvertajām tiesībām uz īpašumu. Tiesa uzsvēra, ka nenoteiktības apstākļos valstij ir tiesības šaubu gadījumā izvēlēties to risinājumu, kas ar augstāku varbūtības pakāpi nodrošinās personu vai sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību.
No nākamā gada maija Latvijā ieviesīs jaunu sistēmu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kuri ražo elektroenerģiju pašpatēriņam un pārpalikumus nodod tīklā, – pārpalikumus pārdos elektroenerģijas tirgotājiem un no pārdošanas uzkrāto summu varēs izmantot elektrības rēķinu segšanai. Bet pašreizējā sistēma, kurā pārpalikuma – kilovatstundu – daudzumu mājsaimniecība pēc tam var "paņemt", nemaksājot par pašu elektrību, būs spēkā līdz 2029. gada 28.februārim.
Valdības iejaukšanās banku darbībā laikā, kad būtiski pieaugusi to peļņa, ir pamatota, tomēr pieņemtais risinājums atbalstīt kredītņēmējus, kuru hipotekārā kredīta atlikums ir līdz 250 000 eiro, nav tas labākais, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" vērtēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš norādīja, ka atbalstam bija jābūt mērķētam.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinuma par Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam izvērtēšanas atzina, ka likums ir kvalitatīvs un rūpīgi izstrādāts. Valsts prezidents trešdien, 20. decembrī, izsludināja attiecīgos likuma grozījumus.
Kopš dižķibeles laikiem jeb pēdējos 15 gados vērtīgākā tikšanās – tā taksometru nozares darba devēji raksturo pēdējās diskusijas ar dažādu nozaru ministriju un iestāžu ierēdņiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām par problēmu risinājumu meklējumiem taksometru biznesā. Galvenā problēma ir daudzu strādāšana pelēkajā ekonomikā, no kā bez nodokļu nemaksāšanas izriet arī virkne citu problēmu.
Dzelzceļa infrastruktūras projektā "Rail Baltica" pamattrases izmaksas Latvijā aplēstas 3,7 miljardu eiro apmērā, savukārt pirmās kārtas būvdarbu īstenošanai nepieciešami 165 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Parakstot līgumu, Latvija uzņemsies valsts budžeta saistības tikai par pirmās kārtas būvdarbiem, kuriem jau nodrošināts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums, informēja Satiksmes ministrija.
Polijas kravu pārvadātāju protesti, kas jau otro mēnesi turpinās uz Polijas un Ukrainas robežas, Ukrainas ekonomikai nodarījuši zaudējumus aptuveni miljardu eiro apmērā, aplēsusi Ukrainas Starptautisko autoparvadātāju asociācija. Ukrainas uzņēmēji šobrīd preču piegādei Eiropā mēģina izvēlēties citus ceļus, lai nebūtu jābrauc caur Poliju.
Latvijā pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu tirgu konkurencei neatvērs vēl līdz 2032. gadam. To paredz valdības izskatītais informatīvais ziņojums par sabiedriskā transporta pakalpojumiem dzelzceļa maršrutos, ko aizvien uzticēs AS "Vivi", kas līdz šim bija pazīstama kā "Pasažieru vilciens". Ministru interesi raisīja Latvijas pārvadātāja iespējas iesaistīties pārrobežu maršrutos, ko šobrīd ierobežo vilcienu trūkums.
Kreditēšanas apjomi uzņēmējdarbībā Latvijā ir tik nepietiekami, ka mērķtiecīga valsts attīstības bankas izveide uz finanšu institūcijas "Altum" bāzes būs tikai daļa risinājuma ekonomiskās aktivitātes atdzīvināšanai. Tas izriet Finanšu ministrijas (FM) pārstāvju debatēm ar Saeimas Budžeta komisijas un Tautsaimniecības komisijas deputātiem.