Vienošanos par brīvās tirdzniecības līgumu starp Eiropas Savienību un "Mercosur" valstīm izdevās panākt jau 2019. gada jūnijā, un tas notika pēc divas desmitgades ilgušām sarunām. Tomēr iedzīvināt to nav izdevies joprojām. Tas tādēļ, ka Eiropas Savienība no valstīm pieprasa papildu vides saistības, un sarunas ieilgušas, pusēm meklējot vietas, kur piekāpties.
Kā pirms dažām dienām norādījis Francijas prezidents Emanuels Makrons, viņš nevarot prasīt no Francijas lauksaimniekiem un uzņēmējiem Francijā un citur Eiropā, lai tie pieliek pūles zaļā saimniekošanā, vienlaikus atceļot tarifus, lai ievestu preces, uz kurām tādi paši noteikumi neattiecas.
Līgums ir gana vērienīgs un paredz atcelt 99% muitas nodevu rūpniecības un lauksaimniecības precēm, tādējādi veicinot eksportu un izveidojot tirgu, kurā būtu apmēram 770 miljoni cilvēku. Tirdzniecības vienošanās iedzīvināšana Eiropas Savienībai būtu nozīmīga. Un ne tikai ekonomikas ziņā.
Tā uzsvēra Lēvenas globālās pārvaldības pētījumu centra eksperts Gustavo Millers: "Nespēja panākt vienošanos ar "Mercosur" valstīm un asociācijas līguma neratificēšana būtu liels zaudējums Eiropas Savienībai ne tikai ekonomikas jomā, bet arī simboliskā un politiskā ziņā attiecībās ar Latīņameriku.
Eiropas Savienība pēdējos gados ir ļoti centusies nostiprināt ietekmi Latīņamerikā,
īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad Eiropas Savienība centās iegūt pēc iespējas vairāk sabiedroto."
Ceturtdien, 7. decembrī, Brazīlijā, kas ir "Mercosur" prezidējošā valsts, norisināsies Dienvidamerikas līderu samits. Brisele cerēja sarunas par vienošanos noslēgt līdz šodienai, taču tas nav bijis iespējams. Pie vainas Argentīna. Tā informējusi Brazīliju, ka nevarēs uzņemties jaunas saistības sarunās un ka plāno atstāt lēmumu pieņemšanu Havjeram Milejam, proti, jaunievēlētajam valsts prezidentam.
Šī iemesla dēļ plānotais sarunu raunds esot atcelts. Un savu ierašanos sanāksmē atcēlusi gan Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, gan viņas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība").
Pastāv bažas, ka Havjers Milejs, kurš amatā stāsies 10. decembrī, sarunās radīs vēl lielākus šķēršļus. Tas tādēļ, ka savas prezidenta kampaņas laikā Milejs draudēja izstāties no "Mercosur" bloka. Viņš to nosaucis par "fenomenālu neveiksmi" un raksturoja to kā "sliktas kvalitātes muitas savienību, kas rada tirdzniecības traucējumus un kaitē tās biedriem".
Uz bažām norāda arī Lēvenas globālās pārvaldības pētījumu centra eksperts Gustavo Millers:
"Jauna valdība Argentīnā, kas noliedz klimata pārmaiņu ietekmi, ir jauns šķērslis,
jo īpaši no Eiropas Savienības viedokļa un jo īpaši izejot no Eiropas Parlamenta nostājas. Taču tajā pašā laikā vissvarīgākā valsts šajās sarunās, runājot par klimata pārmaiņām, ir tā, kurā ir vairāk Amazones meža, kas ir Brazīlija, un tieši tur notiek lielākā daļa sarunu."
Eiropas Komisija gan uztur optimismu, paziņojumā norādot, ka abas puses ir iesaistītas intensīvās un konstruktīvās diskusijās, lai pabeigtu politisko, sadarbības un tirdzniecības nolīgumu. Pēdējo mēnešu laikā esot panākts būtisks progress, skaidro komisija. Arī diplomāti un eksperti pieļāvuši, ka Mileja kritiskā retorika reālā darbībā varētu arī nepārvērsties un sarunu noslēgšanās ir Argentīnas interesēs.
