Ekonomika
Saeima piektdien, 8. decembrī, no rīta pabeidza skatīt pēdējo no 19 valsts budžetu 2024. gadam pavadošajiem likumprojektiem, sākot skatīt valsts budžeta 2024. gadam likumprojektu. 12 stundu laikā deputāti izskatīja 265 priekšlikumus no kopumā vairāk nekā 350 budžeta likumprojektam iesniegtajiem priekšlikumiem, aptuveni 100 no tiem straujā gaitā izskatot pēdējās divās darba stundās. Sēde atsāksies sestdien, 9. decembrī.
No nākamā gada 1. marta tiks paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem, alum, cigaretēm, cigāriem, cigarillām, smēķējamai tabakai, tabakas lapām, karsējamai tabaka, e-šķidrumiem, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. To paredz Saeimas ceturtdien, 7. decembrī, pieņemtie grozījumi likumā par akcīzes nodokli.
Nebanku kreditētājus uztrauc Saeimas lēmums grozīt uzņēmuma ienākuma nodokļa likumu, kas patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem paredz 20% nodokļa piemaksu, kuru aprēķinās no iepriekšējā gada peļņas un kura jāmaksā, sadalot pa ceturkšņiem. Asociācijas "Fintech Latvija" vadītāja Tīna Lūse stāstīja, ka tas samazinās kredītiem pieejamos līdzekļus.
No nākamā gada vidus dabas resursu nodoklis būs jāmaksā arī par tekstilizstrādājumiem, bet no 2025. gada 1. janvāra – arī par baloniem un salvetēm. Tas būs jādara gadījumos, ja ražotājs un tirgotājs, kas ieved šādas preces Latvijā, nepiedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā. Jau no 2024. gada 1. janvāra jārēķinās ar lielāku nodokli par derīgo izrakteņu ieguvi, kā arī par sadzīves un bīstamajiem atkritumiem. To paredz Saeimas ceturtdien, 7. decembrī, pieņemtie grozījumi likumā par dabas resursu nodokli.
Kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums taksācijas gadā veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā neatkarīgi no tā, vai tiek veikta peļņas sadale dividendēs. To paredz Saeimas ceturtdien, 7. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā par UIN.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām no 2024. gada 1. janvāra pieaugs no pašreizējiem 5% līdz 12%. Šī samazinātā PVN likme noteikta līdz nākamā gada beigām. To paredz Saeimas ceturtdien, 7. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā par PVN.
2022. gadā sieviešu vidējā bruto stundas samaksa bija par 17,1% zemāka nekā vīriešu. Par katru eiro, ko nopelnīja vīrietis, sieviete saņēma 83 centus, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā informatīvajā apskatā "Dzimumu līdztiesība".
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā ikmēneša darba devēja kompensācija par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu no 2024. gada 1. janvāra būs 40 eiro pašreizējo 30 eiro vietā. To paredz Saeimā ceturtdien, 7. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā par IIN, kas nosaka arī citas izmaiņas, tostarp lielāku IIN atbrīvojuma slieksni veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām.
Eiropas Savienība (ES) un Dienvidamerikas valstu tirdzniecības apvienība "Mercosur", kurā ietilpst Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja, jau ilgstoši nespēj pārvarēt šķēršļus, lai iedzīvinātu tirdzniecības vienošanos. Brisele lika cerības uz šonedēļ Brazīlijā gaidāmajām sarunām, kurās tiksies "Mercosur" valstis. Tomēr Argentīna lēmumu par vienošanos plāno atstāt jaunā prezidenta Havjera Mileja rokās, kurš draudējis no "Mercosur" bloka izstāties.
"Latvijas gāzes" valde, kuras priekšgalā ir bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis, paziņojusi par plānu izpirkt visas uzņēmuma akcijas. Pirmais solis ir sperts. Ar "Rietumu bankas" finansējumu iegādāti pirmie 28,97 procenti akciju. Ekonomikas ministrija par darījumu uzzinājusi no biržas informācijas un sola to vērtēt.
Latvijas Stividorkompāniju asociācija asi kritizē Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz pakāpeniski atcelt šobrīd piemērotos atvieglojumus akcīzes nodokļa likmei dīzeļdegvielai, ko izmanto brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās. Stividori norāda, ka tādā gadījumā par dīzeļdegvielu pēc trīs gadiem būs jāmaksā jau piecreiz dārgāk nekā šobrīd, kas daļai uzņēmēju radīšot lielus zaudējumus un nelabvēlīgi ietekmēšot ostu darbību kopumā.
Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa aktualitāte ir zudusi un valsts atbalsts tā izveidei vairs nav nepieciešams, trešdien, 6. decembrī, trešajā – galīgajā – lasījumā lēma Saeima, atzīstot par spēku zaudējušu likumu, kas terminālim noteica nacionālo interešu objekta statusu, informēja Saeimas Preses dienests.
Hipotekāro kredītu ņēmējiem kompensēs kredītu kopējo procentu maksājumus 30% apmērā, savukārt kredītiestādēm būs jāmaksā hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva, paredz Saeimā trešdien, 6. decembrī, atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau lūgusi Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču neizsludināt grozījumus likumā, norādot, ka "šāds likumdošanas process apdraud jebkuru komercdarbību".