Vienlīdzīga darba samaksa ir viens no galvenajiem dzimumu līdztiesības rādītājiem, norāda CSP. Tā nodrošina iespējas arī nākotnē saņemt vienlīdzīgus pabalstus un pensiju.
2022. gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem (11,1%) un senioriem no 65 gadu vecuma (11,0%).
Latvijā nepilnu darbalaiku strādājošu sieviešu atalgojums ir par 12,4% mazāks nekā vīriešiem, savukārt starp pilnu darbalaiku strādājošajiem atšķirība sasniedz 20,0%. Atšķirība sieviešu un vīriešu atalgojumā veido arī nevienlīdzību saņemto pensiju apmēros: 2022. gadā vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas apmērs bija par 11,3% lielāks nekā sievietēm (vīriešiem – 481,96 eiro, sievietēm – 433,22 eiro mēnesī).
Darba samaksas un saņemto pensiju apmēru nevienlīdzības dēļ sievietes biežāk nekā vīrieši tiek pakļautas nabadzības riskam.
Pēc iedzīvotāju aptaujas datiem par ienākumiem un dzīves apstākļiem 2021. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 25,2% sieviešu un 19,4% vīriešu.
Šo atšķirību rada arī tas, ka starp senioriem vecumā no 65 gadiem ir ievērojami vairāk sieviešu nekā vīriešu. Sievietes dzīvo ilgāk un ir vairāk atkarīgas no piešķirtās vecuma pensijas, kas ir mazāka par vīriešiem piešķirtajām vecuma pensijām. Tāpēc, sasniedzot 65 gadu vecumu, nabadzības riskam pakļauto sieviešu īpatsvars ir ievērojami lielāks (45,6%) nekā vīriešu (30,2%). Savukārt starp pārējām vecuma grupām nabadzības riskam pakļauto sieviešu un vīriešu īpatsvars būtiski neatšķiras.
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšana ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, kuram aizvien lielāks uzsvars tiek likts arī Latvijas mērogā, norādīja CSP.
