Vienlaikus IZM norādīja, ka bērnudārzos jāturpina stingri ievērot visas higiēnas prasības - Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijas bērnu personīgās higiēnas un profilakses pasākumu ievērošanai. Tāpat jāievēro nosacījumi, kas izvirzīti bērnu uzņemšanai pirmsskolas iestādē un darbinieku rīcībai gan ikdienas darbā, gan gadījumos, ja bērnam vai darbiniekam, veicot darba pienākumus, parādās akūtas respiratoras infekcijas slimības pazīmes.
Ņemot vērā vispārējos ieteikumus par sociālo distancēšanos, pedagogiem rotaļnodarbības jācenšas organizēt, pēc iespējas izvairoties no bērnu ciešas kontaktēšanās, to ievērojot arī ēdināšanas un diendusas laikā. Svarīgi ir regulāri tīrīt un vēdināt telpas.
Latvijas Pašvaldību savienības apkopotā informācija liecina, ka bērnudārzu apmeklējums ir būtiski samazinājies –
pagājušajā nedēļā dārziņus apmeklēja vidēji 7% bērnu.
Pašvaldības uz vietām pieņem lēmumus, kā racionālāk un ērtāk organizēt bērnudārzu darbu - atvērt dežūrgrupas, nodrošināt visu vai dažu grupu darbību, tādā veidā samazinot kontaktu iespējamību un līdz ar to arī riskus.
IZM aicina ikvienu vecāku rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ārkārtējās situācijas laikā vest bērnu uz bērnudārzu.
Tas pieļaujams tikai īpašos gadījumos – ja vecāki darba specifikas dēļ nevar strādāt attālināti (piemēram, medicīnas darbinieki, policisti u.c. profesiju pārstāvji) un nav citu iespēju, kā nodrošināt bērna pieskatīšanu.
Kā uzsver Izglītības kvalitātes valsts dienests, lai pasargātu bērnu un personāla veselību, pirmsskolas izglītības iestādēm ir tiesības noteikt stingru kārtību, kādā vecāki vai citas personas uzturas pirmsskolas telpās un teritorijā. Piemēram, var noteikt, ka vecāki ar bērniem nāk tikai līdz ārdurvīm, kur tos sagaida pirmsskolas darbinieks. Pirmsskola var noteikt vecāku pārvietošanās ceļus telpās un ierobežojumus u.c. Vecāku pienākums ir stingri ievērot pirmsskolas noteikto kārtību.
IZM arī norāda, ka par sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumu neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība vai pat kriminālatbildība. Atbildība iestājas arī par ierobežojumu pārkāpšanu, kas saistīti ar valstī izsludinātu ārkārtējo situāciju.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā.
Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim. Cīņai ar vīrusu noteica aizvien stingrākus ierobežojumus, mācībām skolās jānotiek attālināti, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, brīvdienās daļēji slēgti tirdzniecības centri. Noteikti arī jauni pulcēšanās ierobežojumi, ārpus mājām vienkopus varēs atrasties ne vairāk kā divas personas, ģimenes, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem, kopumā valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.
