Lai arī Covid-19 vairs globāli nerada ārkārtas draudus, tomēr tas, visticamāk, paliks sabiedrībā līdzīgi kā gripa un respiratori sincitiālais vīruss (RSV), tā domā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ar vakcīnām novēršamo slimību galvenais eksperts Edoardo Kolzani.
Skaidrs, ka Covid-19 vairs nespēlē galveno lomu saslimšanu vidū, taču pret to saņemt sezonālo vakcīnu joprojām ieteicams cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, cilvēkiem ar imūnsupresiju un smagām blakus saslimšanām, kā arī grūtniecēm. Turklāt to vajadzētu apvienot ar vakcināciju arī pret gripu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, profesore Dace Zavadska.
Rudens ir respiratoro vīrusu laiks – gan gripas, gan citu vīrusu sezona, un tajā skaitā arī Covid-19, tāpēc Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina ievērot vispārējos profilakses pasākumus, piemēram, vēdināt un tīrīt telpas, mazgāt rokas un slimības gadījumā izvairīties no došanās sabiedrībā, lai mazinātu riskus saslimt ar šīm infekcijām.
Covid-19 vīruss nekur nav pazudis un rudenī nāks atpakaļ, iespējams gan, šoreiz neizraisot tik smagas saslimšanas, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece, RSU asociētā profesore, Dr. med. Modra Murovska.
Ķīna un ASV ir atcēlušas stingros Covid-19 ierobežojumus, un Pasaules Veselības organizācija šogad varētu izsludināt Covid-19 pandēmijas beigas. Lai gan arī Eiropā pašlaik Covid-19 ierobežojumi jau ir palikuši pagātnē, pandēmija tomēr turpinās, intervijā LTV raidījumam "Pasaules panorāma" stāsta Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu.
Covid-19 pandēmija pasaulē vēl turpinās, par tās noslēgumu paziņos Pasaules Veselības organizācija. Ārkārtas situācija Latvijā saistībā ar Covid-19 jau teju gadu kā atcelta, tomēr maskas nevajag steigties izmest, jo atsevišķās vietās tās vēl var noderēt.
Gripas epidēmijas laikā var rasties jautājums, ja esi nonācis slimnīcā ar vienu kaiti, bet papildus saķēris vēl vienu – kurš par to maksā? Piemēram, ja, saslimstot ar kovidu, par ārstēšanos slimnīcā nav jāmaksā, bet ko tad, ja slimnīcā nonāc ar citu kaiti un tur inficējies ar kovidu – vai par to jāmaksā? Speciālisti Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" norādīja, ka kārtība nav mainījusies, un pacienta līdzmaksājums, ja pamatdiagnoze, kuras dēļ pacients nonācis slimnīcā, nav kovids, ir jāmaksā.
Covid-19 pandēmija, iespējams, atstājusi paliekošu ietekmi ne tikai uz cilvēku fizisko veselību, bet arī uz personības iezīmēm. Pētījumi ASV un Latvijā liecina, ka pandēmija jauniem cilvēkiem, iespējams, traucējusi gan emocionālās stabilitātes attīstību, gan sociāli emocionālo prasmju apgūšanu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" norādīja psiholoģijas doktore Ieva Stokenberga.
Katrs desmitais cilvēks, kurš ir pārslimojis Covid-19, sekas var izjust arī divus, trīs mēnešus un pat pusgadu pēc pašas infekcijas. Nogurums, izteikts nespēks, galvassāpes vai reibonis – vēlīnā kovida izpausmes ir ļoti dažādas, tomēr ir arī labā ziņa – pēc pētījumiem spriežot, pašsajūtai ar laiku vajadzētu uzlaboties. Tāpat tiek saskatītas likumsakarības, piemēram, sievietēm sekas izpaužas biežāk nekā vīriešiem.
Kad sākās Covid-19 pandēmija un ar to saistītās mājsēdes, izskanēja pieņēmums, ka tas varētu izraisīt dzimstības pieaugumu, jo savos mājokļos iesprostotie un bez citām izklaidēm palikušie pāri ķersies pie demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanas. Taču jauns pētījums atklājis, ka Covid-19 pandēmija un mājsēdes patiesībā izraisīja dzimstības samazināšanos.
