Otrdiena, 6. decembris

Vārda dienas: Niklāvs, Niks, Nikolajs, Nikola

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā -3 °C, D vējš, 3m/s
Sadaļas Aizvērt
Psiholoģijas doktore: Covid-19 pandēmijas dēļ esam kļuvuši neirotiskāki un noslēgtāki
Covid-19 pandēmija, iespējams, atstājusi paliekošu ietekmi ne tikai uz cilvēku fizisko veselību, bet arī uz personības iezīmēm. Pētījumi ASV un Latvijā liecina, ka pandēmija jauniem cilvēkiem, iespējams, traucējusi gan emocionālās stabilitātes attīstību, gan sociāli emocionālo prasmju apgūšanu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" norādīja psiholoģijas doktore Ieva Stokenberga. 
Pētījumos par vēlīnā kovida skartajiem novēro zināmas likumsakarības
Katrs desmitais cilvēks, kurš ir pārslimojis Covid-19, sekas var izjust arī divus, trīs mēnešus un pat pusgadu pēc pašas infekcijas. Nogurums, izteikts nespēks, galvassāpes vai reibonis – vēlīnā kovida izpausmes ir ļoti dažādas, tomēr ir arī labā ziņa – pēc pētījumiem spriežot, pašsajūtai ar laiku vajadzētu uzlaboties. Tāpat tiek saskatītas likumsakarības, piemēram, sievietēm sekas  izpaužas biežāk nekā vīriešiem.
Pētījums: Covid-19 pandēmija izraisīja dzimstības samazināšanos
Kad sākās Covid-19 pandēmija un ar to saistītās mājsēdes, izskanēja pieņēmums, ka tas varētu izraisīt dzimstības pieaugumu, jo savos mājokļos iesprostotie un bez citām izklaidēm palikušie pāri ķersies pie demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanas. Taču jauns pētījums atklājis, ka Covid-19 pandēmija un mājsēdes patiesībā izraisīja dzimstības samazināšanos.
Profesore Kroiča: Diemžēl Covid-19 par sezonālu vīrusu vēl nevaram saukt
Covid-19 vēl nav kļuvis par sezonālu vīrusu, kuru varētu uzskatīt par ko līdzīgu rudens un pavasara saaukstēšanās epizodēm, tāpēc vakcinācija riska grupām un citi drošības pasākumi joprojām ir aktuāli, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča.
Infektoloģe Zavadska: Šoziem vairāk bažījos par gripu, nevis Covid-19
Ņemot vērā, kā gripa šosezon "uzvedas" dienvidu puslodē – Austrālijā un Jaunzēlandē –, Imunizācijas valsts padomes vadītāja profesore Dace Zavadska saistībā ar gaidāmo ziemu Latvijā vairāk bažījas šī vīrusa, nevis kovida dēļ. Vienlaikus Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" profesore uzsvēra ­– tas ir viņas personīgais viedoklis.
Latvijā būtiski pasliktinājusies pusaudžu mentālā veselība
Šā gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, gandrīz dubultojies pusaudžu skaits, kas meklē palīdzību Pusaudžu resursu centrā. Tie ir jaunieši, kuru mentālās veselības stāvoklis ir sliktāks nekā pusaudžiem vidēji sabiedrībā. Resursu centra klienti visbiežāk nevar pat piecelties no gultas, kavē skolu, nonāk nemitīgos konfliktos, vai arī nodara sev pāri. Klātienes mācību atsākšanās, dažādu ar Covid-19 pandēmiju saistīto ierobežojumu atcelšana diemžēl situāciju nav būtiski mainījusi, un šķietami ir kļuvis vēl sliktāk.
Pētījums: Covid-19 vīruss ilgstoši atrodams zarnās un bojā aknas
Sākoties Covid-19 pandēmijai Latvijā, aptuveni sešdesmit ārsti un pētnieki iesaistījās vērienīgā pētījumā, lai veselības aprūpes darbiniekiem izstrādātu rekomendācijas, kā palīdzēt dažādu grupu pacientiem, sākot ar gados veciem cilvēkiem un beidzot ar bērniem. Pētījumā secināts, ka Covid-19 vīruss ilgstoši atrodams zarnās un bojā aknas.   
Fiziskās aktivitātes pēc Covid-19 pārslimošanas speciālisti iesaka atsākt pakāpeniski
Tie, kas Covid-19 izslimojuši viegli, visbiežāk var dzīvot kā līdz šim, taču tiem, kas vīrusu pārslimojuši vidēji vai smagi, fiziskās aktivitātes vajadzētu atsākt speciālista uzraudzībā. Visiem – neatkarīgi no slimības gaitas – sportot jāatsāk pakāpeniski, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja “Veselības centra apvienības” (VCA) fizikālās medicīnas un rehabilitācijas dienesta vadītāja Guna Vītoliņa un fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks. 
Kādas neiroloģiskās sekas var atstāt Covid-19. Skaidro ārsti
Neiroloģiskas sekas var būt tieši Covid-19 izraisītas vai vīrusa izraisītas autoimūnas reakcijas dēļ. Negatīvās izmaiņas var būt ļoti daudz un dažādas – tostarp ožas un garšas, garastāvokļa, domāšanas traucējumi, nervu bojājumi rokās un kājās, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja Veselības centru apvienības neirologs Jānis Mednieks.