Covid-19 ierobežojumu skartajiem uzņēmumiem ļaus nodokļu maksājumus sadalīt līdz 2023. gada vidum
Nodokļu maksātājam, kurš no šī gada 11. oktobra nevar veikt savu saimniecisko darbību sakarā ar Covid-19 pandēmijā izsludinātās ārkārtējās situācijas noteiktajiem aizliegumiem, būs tiesības lūgt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023. gada 30. jūnijam nodokļu maksājumu samaksu. To paredz Saeimas atbalstītie grozījumi.
Ne visi uzņēmēji Latgalē gatavi atlaist pret Covid-19 nevakcinētos strādniekus
No 15. decembra klātienē tautsaimniecības nozarēs varēs strādāt tikai Covid-19 sertifikātu saņēmušie darbinieki. Tagad privātajiem uzņēmumiem dots pārejas periods, pēc kura tie  darbinieki, kuri nebūs vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19 infekciju, vai nevarēs strādāt no mājām, būs jāatlaiž. Latgalē par spīti darbaspēka trūkumam daži lielākie uzņēmēji ir gatavi atlaist nevakcinētos darbiniekus, citi – tieši kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ to nevar atļauties.
Nākamajā gadā paredz būvniecības izmaksu turpmāku kāpumu
Būvniecības nozare šā gada otrajā pusē ir sabremzējusies. Tā liecina Centrālās statistikas apkopotie dati. Salīdzinot ar pērno gadu, pārāk spožs, kā izrādās, būvniecībā nav bijis arī pirmais pusgads. Tomēr nākamais gads prognozēs rāda strauju izrāvienu, kam gan būs arī daudz blakusefektu, no kuriem sāpīgākais teju katram no mums – turpmāka cenu celšanās.
Sākas pieteikšanās Covid-19 atbalstam
No pirmdienas, 22. novembra, uzņēmēji un pašnodarbinātie var pieteikties Covid-19 atbalsta programmām. Lai saņemtu atbalstu, ieņēmumu kritumam oktobrī un novembrī jābūt vismaz par 20%. Ekonomikas ministrija lēš, ka naudu varētu izmaksāt pēc divām vai trim nedēļām, kad programmas būs ieguvušas Eiropas Komisijas saskaņojumu.
Līdz ar Covid-19 uzliesmojumu iedzīvotāju tēriņi saruka, bet vairāk tērē ārvalstīs
Šajā pandēmijas vilnī kopējais iedzīvotāju tēriņu apjoms sarūk. Tomēr jauna tendence – Latvijas iedzīvotāju tēriņu apjoms ārvalstīs pieaug. To var skaidrot ar attālinātā darba iesakņošanos un iespējām strādāt no jebkuras vietas pasaulē. Bankas ekonomists gan uzsver, ka tas zināmā mērā ir jauns aspekts nevienlīdzībai, jo tikai daļa cilvēku to var atļauties gan materiāli, gan darba specifikas dēļ.
Pandēmijā lauzti simtiem līgumu par veselības apdrošināšanu
Kovida ietekmē piedzīvojot zaudējumus vai pat bankrotējot, uzņēmumi lauzuši simtiem līgumu par darbinieku veselības apdrošināšanu. Neraugoties uz to, veselības apdrošināšana kā bizness pandēmijas dēļ nav cietis zaudējumus, drīzāk pretēji.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt