Nodokļu maksātājam, kurš no šī gada 11. oktobra nevar veikt savu saimniecisko darbību sakarā ar Covid-19 pandēmijā izsludinātās ārkārtējās situācijas noteiktajiem aizliegumiem, būs tiesības lūgt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023. gada 30. jūnijam nodokļu maksājumu samaksu. To paredz Saeimas atbalstītie grozījumi.
No 15. decembra klātienē tautsaimniecības nozarēs varēs strādāt tikai Covid-19 sertifikātu saņēmušie darbinieki. Tagad privātajiem uzņēmumiem dots pārejas periods, pēc kura tie darbinieki, kuri nebūs vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19 infekciju, vai nevarēs strādāt no mājām, būs jāatlaiž. Latgalē par spīti darbaspēka trūkumam daži lielākie uzņēmēji ir gatavi atlaist nevakcinētos darbiniekus, citi – tieši kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ to nevar atļauties.
Covid-19 izplatības dēļ izsludinātajā ārkārtējās situācijas laikā varētu ļaut darba devējiem par nepilnu slodzi strādājošajiem un pašnodarbinātajiem neveikt minimālās sociālās iemaksas. To otrdien lēma valdība, bet gala lēmums vēl jāpieņem Saeimai.
Būvniecības nozare šā gada otrajā pusē ir sabremzējusies. Tā liecina Centrālās statistikas apkopotie dati. Salīdzinot ar pērno gadu, pārāk spožs, kā izrādās, būvniecībā nav bijis arī pirmais pusgads. Tomēr nākamais gads prognozēs rāda strauju izrāvienu, kam gan būs arī daudz blakusefektu, no kuriem sāpīgākais teju katram no mums – turpmāka cenu celšanās.
Covid-19 pandēmijas laikā ar grūtībām segt pamatvajadzības saskārušās 36% aptaujāto mājsaimniecību. Vienlaikus pandēmijas ierobežojumu dēļ, kad vairāku nozaru darbība tika ierobežota vai pat apturēta, mājsaimniecību uzkrājumi palielinājās par 1 miljardu eiro un kopējais noguldījumu apjoms sasniedzis 9 miljardus eiro.
No pirmdienas, 22. novembra, uzņēmēji un pašnodarbinātie var pieteikties Covid-19 atbalsta programmām. Lai saņemtu atbalstu, ieņēmumu kritumam oktobrī un novembrī jābūt vismaz par 20%. Ekonomikas ministrija lēš, ka naudu varētu izmaksāt pēc divām vai trim nedēļām, kad programmas būs ieguvušas Eiropas Komisijas saskaņojumu.
Šajā pandēmijas vilnī kopējais iedzīvotāju tēriņu apjoms sarūk. Tomēr jauna tendence – Latvijas iedzīvotāju tēriņu apjoms ārvalstīs pieaug. To var skaidrot ar attālinātā darba iesakņošanos un iespējām strādāt no jebkuras vietas pasaulē. Bankas ekonomists gan uzsver, ka tas zināmā mērā ir jauns aspekts nevienlīdzībai, jo tikai daļa cilvēku to var atļauties gan materiāli, gan darba specifikas dēļ.
Kovida ietekmē piedzīvojot zaudējumus vai pat bankrotējot, uzņēmumi lauzuši simtiem līgumu par darbinieku veselības apdrošināšanu. Neraugoties uz to, veselības apdrošināšana kā bizness pandēmijas dēļ nav cietis zaudējumus, drīzāk pretēji.
Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, palielinot vienam komersantam maksimālā atbalsta apmēru un attiecīgi piešķirot papildu finansējumu šī mērķa sasniegšanai, informēja Ekonomikas ministrija.
Aizvadītajā nedēļas nogalē pie lielākajiem pārtikas veikaliem veidojās rindas. Iemesls – no pirmdienas, 15. novembra, tajos ieeja ļauta tikai ar Covid-19 sertifikātu. Jāpiebilst – aizvien bez sertifikāta pieejami mazākie veikali.