Covid-19 ekonomisko seku pārvarēšanai mobilizē vairāk nekā 2 miljardus eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Jaunā kronavīrusa izraisītās infekcijas Covid-19 pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk nekā 2 miljardu eiro apmērā, ceturtdien, 19. martā, žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").

ĪSUMĀ:

  • Valsts maksās dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem pabalstus;
  • Uzņēmumiem būs pieejamas nodokļu brīvdienas;
  • Valsts krīzes ekonomisko seku pārvarēšanai mobilizējusi 2 miljardus eiro;

Valdība ceturtdien, 19. martā ārkārtas sēdē pieņēma vairākus lēmumus, kuru mērķis ir veikt atbalsta pasākumus Covid-19 seku novēršanai. Ministrs Reirs uzsvēra, ka šie pasākumi palīdzēs cīnīties ar nenoteiktību un sekām, kuras izraisījusi slimības izplatība.

"Galvenais saglabāt uzņēmējdarbību un nodrošināt to, ka darbiniekiem ir garantēts darbs 2 - 3 mēnešu periodā," pauda Reirs. Saskaņā ar valdības lēmumu, valsts uzņemsies dīkstāves pabalsta maksāšanu Ķīnā radušās slimības ietekmētajiem uzņēmumiem. Pirmais maksājums paredzēts 60 - 70 miljonu eiro apmērā, bet kopumā programmai varētu tikt atvēlēti 200 miljoni eiro.

Reirs norādīja, ka programma tiks katru nedēļu valdības sēdēs izvērtēta

sadarbībā ar sociālajiem partneriem, biznesa partneriem, ražotāju un tirgotāju asociācijām, kā arī Ekonomikas un Finanšu ministrijām. Pabalstu maksāšanu organizēs Valsts ieņēmumu dienests (VID) un paredzēts, ka tas tiks izmaksāts pašiem darbiniekiem.

Otrs palīdzības virziens saistīts ar uzņēmuma finanšu līdzekļu nodrošināšanu - iespēja uzņēmumiem atlikt nodokļu nomaksu līdz 3 gadiem, atjaunot "Altum" garantiju un kreditēšanas programmu. Ministrs uzsvēra, ka ir svarīgi palīdzēt uzņēmumiem un tādējādi garantiju programmā tiks atvēlēti 700 miljoni eiro.

"Altum" tikmēr informē, ka krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās divus atbalsta instrumentus: garantijas bankas kredīta brīvdienām un apgrozāmos līdzekļus darbības uzturēšanai. Abi "Altum" piedāvātie finanšu instrumenti paredzēti tikai vīrusa Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem. Lai saņemtu "Altum" atbalstu, uzņēmumam jāpierāda, ka atbalsts palīdzēs pārdzīvot krīzi un sekmīgi turpināt saimniecisko darbību.

Tāpat Latvija ir rezervējusi līdzekļus 1,1 miljarda eiro apmērā citos finanšu instrumentos, norādīja Reirs. "Altum" ir mobilizējis līdzekļus, arī Valsts kase turpina aizņēmumus. Tā trešdien, 18. martā, vietējā tirgū izdevies aizņemties 500 miljonus eiro. "Arī Eiropas Savienības fondu atlikušie līdzekļi 600 miljonu eiro apmērā tiks pārstrukturizēti. Visi instrumenti un finansējums būs pieejami visiem nodokļu maksātājiem, ne tikai krīzes skartajiem," pauda Reirs.

Krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam būs tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu,

ja termiņa kavējums radies Covid-19 dēļ. Nodokļu maksātājam motivēts iesniegums būs jāiesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai likuma spēkā stāšanās dienas.

Valdības apstiprinātais likumprojekts paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs par 2020. taksācijas gadu neveic likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktos IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem no 2020. gada 1. janvāra. Šī nodokļa maksātājs IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020. taksācijas gadu varēs veikt labprātīgi.

Tāpat likumprojekts paredz, ka VID virknē gadījumu atmaksās apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka Covid-19 izplatības spēkā esamības laikā papildus likumā "Par akcīzes nodokli" noteiktajiem akcīzes nodokļa atbrīvojumiem alkoholiskajiem dzērieniem no akcīzes nodokļa atbrīvos spirtu, kuru izmanto spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekļu ražošanai.

Tāpat VID varēs piešķirt komersantiem, kuriem ir licence apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un kuri veic spirta ražošanu, vispārējā akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu līdz 90%.

VID vadītāja Ieva Jaunzeme tikmēr norādīja, ka atbalstu varēs saņemt uzņēmumi, kuri līdz šim godprātīgi maksājuši nodokļus un nav parādā valstij.

Jaunzeme arī pastāstīja, ka VID jau saņem uzņēmumu jautājumus par nodokļu brīvdienu iespējām, aptuveni puse līdz šim saņemto iesniegumu bija pamatota. Jaunzeme solīja, ka būs individuālā pieeja katram klientam un izvērtēs katra uzņēmuma situāciju un iespējas.

Likumprojekts arī paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes, kā arī publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības uz likuma darbības laiku varēs atbrīvot krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemt par nomas maksas samazinājumu.

No likumprojekta arī izriet, ka gadījumā, ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, šādā gadījumā

tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi.

Tas tiek formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām (VSAOI). Ministru kabinets varēs noteikt arī citus atbalsta pasākumus krīzes skartās nozarēs.

Likumprojekts arī paredz līdz 2020. gada 1. septembrim aizliegt kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Savukārt sabiedrībai, uz kuru attiecas gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, būs tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz patlaban spēkā esošo termiņu. Biedrības vai nodibinājumi un reliģiskās organizācijas būs tiesīgas iesniegt VID gada pārskatu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam.

Likumprojektā ietvertos pasākumus finansēs no budžeta finansētajām institūcijām iedalītajiem valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem. Ministru kabinets pēc ministriju motivēta pieprasījuma varēs pieņemt lēmumu par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Likumprojekts arī paredz, ka Finanšu ministrijai būs tiesības atlikt, pārtraukt vai izbeigt Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atlasi, kā arī līguma vai vienošanās par ES fondu projekta īstenošanu slēgšanu un ierosināt specifiskā atbalsta mērķa līdzekļu pārdales līdz tālākiem Ministru kabineta lēmumiem.

KONTEKSTS:

Jaunais koronavīruss ''SARS-CoV-2'' un Covid-19 sāka izplatīties 2019. gadā Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka Covid-19 saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, kā arī slēgtas skolas un citas iestādes, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos.

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 13. marta līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti