“Kapela nākamajā gadā svinēs desmit gadu jubileju. Sanāca tāds mūzikas draugu pulciņš, kuriem interesē tieši tautas mūzika, un tā maz pamazām izzinot šo mūziku mēs jau desmit gadus spēlējam,” stāsta kapelas “Karikste” vadītāja Anita Ostrovska.
Aizkraukliešiem tuvākas esot Vidzemē populārās melodijas, tomēr repertuārs krietni pārsniedzot Vidzemes robežas, un neiztiekot arī bez dančiem. Anita Ostrovska norāda: “Attiecības ar dančiem mums ir visnotaļ ļoti tuvas. Mums ir arī savi danču pāri. Mēs rīkojam danču vakarus, un arī paši piedalāmies danču vakaros, un danči ir tāda nozīmīga daļa visā skanējumā.”
Tagad kapelas “Karikste” enerģiskais skanējums apvienots ar danču aprakstiem un notīm grāmatā “Vidzemes danči un ne tikai”. Ideja pētīt un apkopot Vidzemes dančus biedrības “Danču krātuve” vadītājam Sandim Zučikam radusies, jo viņa dzimtā puse ir Madona.
Apzinot Vidzemes mantojumu, grāmatā tika atlasīti mazāk zināmi Vidzemes danči, bet noteikt to vecumu varot tikai pēc pierakstītajiem tekstiem. Piemēram, “Cūciņ, peldi” teksts atrodams jau 1808. gadā apkopotajā otrajā ''Gudrības krājumā''. “Runājot par pašu deju, mēs nevaram noteikt, kurā brīdī tā radusies, un arī mūziku mēs nevaram noteikt tik precīzi, ja vien tā nav iespiesta kādā brīdī,” skaidro Sandis Zučiks.
Starp 23 deju aprakstiem iekļuvuši arī vairāki latviešu danči, kas gadu gaitā kļuvuši arī par skatuves dejām, kā arī vairākas senās modes dejas, kuras šodien par savējām sauc teju visos novados. Un tas jau arī esot galvenais, ka deja ir dzīva, un kāds to allaž vēlas iemācīties.
