Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Ceļmalā vainagus tirgo arī pati Līga!

Dienas ziņas

ES līderi pārmet Ungārijai vēršanos pret LGBT

Vidzemes danči apkopoti grāmatā

Grāmatā apkopoti «Vidzemes danči un ne tikai»

Ar grāmatas “Vidzemes danči un ne tikai” izdošanu noslēdzies vairāk nekā divus gadus ilgais kapelas "Karikste" un biedrības “Danču krātuve” kopējais darbs pie Vidzemes danču apkopošanas. Šajā laikā diskā ierakstīti divdesmit trīs iecienītākie danči, bet enerģisko kapelas skanējumu grāmatiņā papildina deju raksti, zīmējumi un nošu materiāls.

“Kapela nākamajā gadā svinēs desmit gadu jubileju. Sanāca tāds mūzikas draugu pulciņš, kuriem interesē tieši tautas mūzika, un tā maz pamazām izzinot šo mūziku mēs jau desmit gadus spēlējam,” stāsta kapelas “Karikste” vadītāja Anita Ostrovska.

Aizkraukliešiem tuvākas esot Vidzemē populārās melodijas, tomēr repertuārs krietni pārsniedzot Vidzemes robežas, un neiztiekot arī bez dančiem. Anita Ostrovska norāda: “Attiecības ar dančiem mums ir visnotaļ ļoti tuvas. Mums ir arī savi danču pāri. Mēs rīkojam danču vakarus, un arī paši piedalāmies danču vakaros, un danči ir tāda nozīmīga daļa visā skanējumā.”

Tagad kapelas “Karikste” enerģiskais skanējums apvienots ar danču aprakstiem un notīm grāmatā “Vidzemes danči un ne tikai”. Ideja pētīt un apkopot Vidzemes dančus biedrības “Danču krātuve” vadītājam Sandim Zučikam radusies, jo viņa dzimtā puse ir Madona.

Apzinot Vidzemes mantojumu, grāmatā tika atlasīti mazāk zināmi Vidzemes danči, bet noteikt to vecumu varot tikai pēc pierakstītajiem tekstiem. Piemēram, “Cūciņ, peldi” teksts atrodams jau 1808. gadā apkopotajā otrajā ''Gudrības krājumā''. “Runājot par pašu deju, mēs nevaram noteikt, kurā brīdī tā radusies, un arī mūziku mēs nevaram noteikt tik precīzi, ja vien tā nav iespiesta kādā brīdī,” skaidro Sandis Zučiks.

Starp 23 deju aprakstiem iekļuvuši arī vairāki latviešu danči, kas gadu gaitā kļuvuši arī par skatuves dejām, kā arī vairākas senās modes dejas, kuras šodien par savējām sauc teju visos novados. Un tas jau arī esot galvenais, ka deja ir dzīva, un kāds to allaž vēlas iemācīties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Tautas māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt