Dienas ziņas

Maskavā līdz šim augstākais no Covid-19 mirušo skaits

Dienas ziņas

Jauns vides objekts Indrā – austs labirints

Lielvārdes tautas tērps – nemateriālais kultūras mantojums

Lielvārdes tautastērpu cer iekļaut nemateriālajā kultūras mantojumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Katru gadu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauj elementus, kas ir valsts aizsargājamas vērtības - zināšanas, prasmes, paražas, ko nodod no paaudzes paaudzē. Lai stiprinātu tērpa darināšanas tradīcijas, iekļaušanai sarakstā pieteikts arī Lielvārdes tautastērps, uzsverot tieši vietējās kopienas līdzdalību tradīciju saglabāšanā.

Lielvārdiete Anita Kudreņicka aušanas prasmes astoņdesmito gadu beigās pārņēma no savas mammas un šobrīd ir viena no Lielvārdē zināmākajām jostu aušanas meistarēm.

"Mamma jau auda, viņa bija daiļamata meistars studijā “Saiva”. Un tad viņa kaut kā tā ieinteresēja," par savu ceļu līdz aušanai pastāstīja Kuderņicka. 

Jostu aušanu jau trešajā paaudzē pārņēmusi arī Anitas meita Baiba. 

Savukārt Lielvārdes jostu audēja Baiba Tūtāne, lēš ka kopā visos gados, aužot mammai, vecmāmiņai un pašai, varētu būt tapušas apmēram tūkstoš jostu. 

Lai gan Lielvārdes tērpu mēdz saistīt ar jostu, arī ņieburbruncis jeb klāt piešūtā ņiebura daļa izteikti raksturo tieši Lielvārdes tērpu. "Kur arī var atšķirties optiskais rūtojums, tāpēc ļoti mīļš visiem ir," pastāstīja Lielvārdes tautas tērpu pētniece un audēja Edīte Kuzmane. "Kur arī var atšķirties un parādīties dažādas svītriņas pēc audēju ieskatiem."

Izšūtie raksti veido arī unikālu tērpa kreklu. Pētot simt gadus vecu kreklu Lielvārdes muzeja krājumos, meistare Viola Ermanovska digitalizējusi izšuvumu rakstus. 

"Es te kādus desmit gadus ar to nodarbojos jau," sacīja Ermanovska. "Tas iet lēni, tieši tā digitalizācija, jāpēta iepriekšējā, tā pirmā krekla vēsture, jāpēta katru sīkumiņu, dūrieniņu jāskatās. Jo gatavi raksti tā kaut kur interneta vidē nav atrodami vispār."

Aivita Heniņa, kas jau desmit gadu Lielvārdē vada biedrību “Latvietes pūrs”, īpašu uzmanību velta Zīļu jeb Lielvārdes vainaga izpētei un darināšanai. 

"Nav tādu Latvijā muzeju, kuros nebūtu kaut viens Lielvārdes vainags, piemēram," uzsvēra Heniņa. "Jā, tā ir variācija par tēmu, tā izpratne katram kāda jau nu ir bijusi, pērlīšu dažādība ļoti liela. Bet tur ir atpazīstami visi tie motīvi, kas ir Lielvārdes vainagā."

Ar mērķi saglabāt Lielvārdes tērpa darināšanas tradīcijas un tās stiprināt, Lielvārdes novada pašvaldība pieteikusi Lielvārdes tautas tērpu iekļaušanai Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. 

Lielvārdes novada pašvaldības projektu vadītāja Miralda Ranga paskaidroja, ka tradīcija darināt tērpus tiek nodota no meistara nākamajam meistaram, un ir būtiski šo Lielvārdes unikalitāti saglabāt.

Šobrīd nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir 24 elementi – tādi kā Carnikavas nēģu ķeršana un apstrāde, stikla pūšana Līvānos, kā arī Suitu, Lībiešu, Rucavas un Upītes kultūrtelpas. Jūlija sākumā pieteikumu par Lielvārdes tautas tērpa iekļaušanu vērtēs Nemateriālā kultūras mantojuma padome kopā ar pieaicinātajiem ekspertiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti