Dienas ziņas

Lemj par 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu norises vietu

Dienas ziņas

Irānas un ASV attiecības saasinās

Ludzā izskan starptautiskais festivāls "Sābri"

Ludzā festivāls «Sābri» pulcēja amatniekus, mājražotājus un kultūras mantojuma kopējus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ābolu siers, pankūkas ar kartupeļu mērci un Ludzas apkaimes etnogrāfiskie tērpi ir tikai daļa no Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas kulinārā un amatniecības mantojuma, ko varēja iepazīt festivālā “Sābri”. Šogad pirmo reizi festivāls izskanēja Ludzā, pulcējot kopā amatniekus, mājražotājus un kultūras mantojuma kopējus.

Vecākās Latgales pilsētas Ludzas pilskalnā izskanēja pirmais starptautiskais amatniecības un kulinārā mantojuma festivāls “Sābri” jeb kaimiņi, pulcējot kopā vairāk nekā 100 amatniekus, mājražotājus un kultūras pārstāvjus no Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas.

Festivāla dalībnieki stāsta, ka tā galvenais ieguvums ir kaimiņvalstu zināšanu un pieredzes iepazīšana, kā arī sava kultūrvēstures mantojuma popularizēšana. “Man liekas, katram, kurš ies projām no festivāla, viņam sirdī būs vairāk sajūtu nekā līdz šim. Tieši kā kaimiņiem, kaimiņu plecs, visas tās sajūtas dziļajās saknēs viņam būs klāt,” saka Ludzas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Līga Kondrāte.

Viens no festivāla mērķiem ir reģionālā kulinārā mantojuma saglabāšana un popularizēšana, tāpēc katrs no kaimiņiem bija atvedis savas interesantākās receptes. Tās visas nāk no vecmāmiņu pūra lādes. Piemēram baltkrievu “bandi” – ozollapās ietīti kartupeļi ar gaļu. Vai lietuviešu pankūkas ar īpašām mērcēm.

“Šai receptei ir vairāk nekā 100 gadu. Kādreiz jaunībā strādājot par saimnieci pie poļu pana, mana vecmamma, kurai jau tagad paliktu 98 gadi, gatavoja šo ēdienu,” stāsta Jeļena Ķevļuka, festivāla dalībniece no Baltkrievijas.

Pircēju neviltotu interesi raisīja lietuviešu ābolu siers. Šo ēdienu pazīstot teju katrs lietuvietis, un vēstures liecībās tas ir minēts vēl 17.gadsimtā, stāsta siera tirgotājs Mindaugs Balciunas. Ābolu sieru ražo Mindauga ģimene, cenšoties padarīt šo seno ēdienu par vienu no Lietuvas atpazīstamības zīmēm.

“Trīs mēnešus tas tiek kaltēts siera maisos sausā telpā, tāpēc to dēvē par sieru, un tā arī izskatās. Sastāvā ir āboli un cukurs kā konservants, un siers var glabāties divus gadus un vairāk un tas paliek tikai,” stāsta mājražotais.

Festivālā pirmizrādi piedzīvoja Ludzas Amatnieku centra meistaru rekonstruēti etnogrāfiskie tērpi, kas veidoti pēc arheoloģiskiem materiāliem no Ludzas Odu kalna izrakumiem. Viens no tiem ir rekonstruēts pēc Broces zīmējuma, savukārt otrs ir tapis pēc brunču auduma parauga, piederoša kādai Ludzas ģimenei, kuras dzimtā savulaik bija ļoti slavenie un prasmīgi audēji, kuru ražotus audumus iepirka pat Rīgas tirgotāji.

“Mums ir viens jauns komplekts, gan vasaras, gan ziemas apģērbs, kādu etnogrāfiskā laikā nēsāja Ludzas apkārtnē,” stāsta Tūrisma informācijas centra vadītāja.

Festivāla rīkotāji pārliecināti, ka tā apmeklētāji ir paņēmuši līdzi ne tikai labu noskaņojumu, bet arī jaunās zināšanas par kaimiņvalstu dzīvi un kultūru. Jau nākamgad festivāla dalībnieki tiksies Krāslava.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti