Tautas deju festivāla «Sudmaliņas» dalībnieki - no Rēzeknes līdz Senegālai

Tautas deju grupas no 11 pasaules valstīm ierībinās skatuves, laukumus un parkus 9. Starptautiskajā tautas deju festivālā “Sudmaliņas”, kas notiks no 9. līdz 14. jūlijam Rīgā, Liepājā, Kuldīgā un Siguldā, informē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.  

Latvijas publikai būs iespēja pilnā krāšņumā izbaudīt dažādu tautas deju tradīcijas, tālākie dalībnieki mēros ceļu no Čīles, Indonēzijas un Senegālas. Iepazīstinām ar visiem "Sudmaliņu" dalībniekiem:

"Chavdar" (Bulgārija)

Ar Bulgārijas reģioniem raksturīgām dejām iepazīstinās Tautas deju ansamblis “Chavdar” (Bulgārija). Kopš tā dibināšanas 1946. gadā  “Chavdar” repertuāru veido Bulgārijas vadošo horeogrāfu radītās dejas. Ansamblis vairākkārt devies starptautiskās koncerttūrēs, pārvedot mājās neskaitāmas godalgas. 

Čīles Dienvidu universitātes tautas deju ansamblis

Čīles Dienvidu universitātes tautas deju ansamblis tā pastāvēšanas sākumā 1979. gadā bija vienīgais tāda veida deju ansamblis visā Dienvidčīlē. 1984. gadā ansamblis no Vladivijas devās savā pirmajā starptautiskajā koncertturnejā, bet kopš tā laika apceļotas daudzas tuvas un tālas zemes. 

Folkloras ansamblis “Djido" (Serbija) dibināts 1995. gadā, un tajā darbojas 300 dažāda vecuma un profesiju pārstāvji. "Djido" galvenais uzdevums – neļaut tradicionālajām dejām, dziesmām, tautastērpiem un paražām ieslīgt aizmirstībā. Ansambļa repertuāru veido galvenokārt izcilā horeogrāfa Branko Markoviča darbi.

“Dywotsvit” (Ukraina)

Deju ansambļa “Dywotsvit” (Ivanofrankivska, Ukraina) augstā mākslinieciskā līmenī izpildītās dejas sakņojas gan pasaules baleta mantojumā, gan laikmetīgās dejas formās. Tomēr visnozīmīgākā vieta “Dywotsvit” repertuārā ir ukraiņu tautas dejas tradīcijām. Ansamblis izveidots 2004. gadā.

Kipras turku tautas deju federācijas tautas deju ansamblis dibināts 1987. gadā ar mērķi izglītot turku jauniešus par savas tautas vēsturi. Šobrīd ansamblī ir 400 dalībnieku trīs vecuma grupās  — bērnu, pusaudžu un senioru. 

"Krakus" (Polija)

Krakovas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes dziesmu un deju ansamblis “Krakus” ir Polijas vecākais studentu folkloras ansamblis (dibināts 1949. gadā). Mūsdienās tajā darbojas Krakovas universitāšu studenti. Dejas un dziesmas kopā ar grezniem dažādu reģionu tautastērpiem ļauj iepazīt Polijas tradicionālās kultūras bagātības un tās reģionu dažādību un skaistumu.

Tautas deju ansamblī “Lions of Africa” (Senegāla) darbojas akrobāti, bundzinieki un dejotāji. Viņi veido krāsainus un enerģiskus uzvedumus, kas īpaši piemēroti ģimenēm ar bērniem. “Lions of Africa” bieži dodas koncertbraucienos uz ārvalstīm, lai vairotu prieku un iepazīstinātu pasauli ar Dienvidāfrikas un Senegālas ļaužu vitālo garu un dejas mīlestību. 

"Nona Asri Indonesia" (Indonēzija)

Tradicionālo deju un mūzikas ansamblis "Nona Asri Indonesia" sadarbojas ar universitātēm, skolām, mākslas un kopienu centriem, prezentējot Indonēzijas kultūru. Kopš tā dibināšanas 2010. gadā ansamblis koncertējis Āfrikā, Amerikā, Āzijā, Austrālijā un Eiropā. 

"Podmoskovnie Vechera" (Krievija)

Tautas deju ansamblis "Podmoskovnie Vechera” (Krievija) dibināts 2007. gadā, un pašlaik tajā darbojas mūziķi un dziedātāji vecumā no 25 līdz 65 gadiem. Ansambļa repertuāru veido tikai tautasdziesmas un tautas dejas. 

Sahašras izpildītājmākslas centrs (Indija)

Sahašras Izpildītājmākslas centrs (Deli, Indija) tika dibināts 2005. gadā ar mērķi popularizēt Indijas tautas ansambļus, klasiskās dejas ansambļus un Indijas teātra mākslu, kas atspoguļotu valsts radošumu un kultūras dažādību. Centrs rūpējas ne tikai par ansambļa izpildījuma kvalitāti, bet arī lai šī māksla pasaulē nestu mīlestību un draudzību. 

"Daiļrade" (Latvija)

Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā Ģilde" deju ansamblis "Daiļrade" dibināts 1990. gadā. Līdz 2011. gada nogalei tā vadītāja bija Silvija Štelfa, bet kopš 2012. gada ansambli vada Deju svētku virsvadītāja, deju nozares mentore Iveta Pētersone-Lazdāne. Ansamblis guvis ievērojamus panākumus deju konkursos un tautas deju skatēs, pērn kļuvis par Latvijas simtgadei veltīto XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku (2018) Lielās balvas laureātu.

"Dziga" (Latvija)

Rēzeknes pilsētas pašvaldības aģentūras "Rēzeknes Kultūras un Tūrisma Centrs" vidējās paaudzes deju kolektīva "Dziga" (1996) repertuārā ir dejas, ko veidojis kolektīva vadītājs Ilmārs Dreļs un kurās galvenokārt izmantoti Latgales folkloras materiāli. Dejas augstu novērtētas daudzos Latvijas Jaunrades deju konkursos un ir iekļautas Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku repertuārā. Deju pavadījumu spēlē kapela "Dziga".

"Sidrabi" (Latvija)

Deju kolektīvs “Sidrabi” tika izveidots 2013. gadā Rīgā kā entuziastu un dejas draugu kopa. Kopš 2015. gada “Sidrabi” sniegums skatēs tiek novērtēts ar augstāko pakāpi. Ansamblis ir spējis apvienot apstākļu sakritību un smagu darbu mēģinājumos, lai tiektos uz mērķi – dejot savam un citu priekam, rādīt skatītājiem latviešu tautas deju bagātību, rotāties un lepoties ar saviem skaistajiem tautas tērpiem. Mākslinieciskā vadītāja - Inga Liepa.

"Vektors" (Latvija)

Rīgas Tehniskās universitātes Tautas deju ansambļa "Vektors" 60 pastāvēšanas gados izkopis tikai sev raksturīgu latviešu skatuviskās dejas manieri, kas sakņojas latviešu tautas dejas tradīcijās. 55 gadus ansambli vadījis horeogrāfs, Dziesmu un Deju svētku Goda virsvadītājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Uldis Šteins. Kopš 2015. gada ansambļa vadītāja ir Deju svētku virsvadītāja Dagmāra Bārbale.

"Venta" (Latvija)

Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras "Kuldīgas kultūras centrs" tautas deju ansamblis "Venta" dibināts 1963. gadā Kuldīgā. "Ventas" repertuārs sniedzas ārpus latviešu skatuviskās dejas robežām. Vairākus gadus notiek sadarbība ar gruzīnu horeogrāfu Zurabu Culadzi, izveidoti divi laikmetīgās dejas uzvedumi kopā ar horeogrāfi Guntu Liepiņu. Mākslinieciskā vadītāja - Zita Serdante.

"Zeidi" (Latvija)

Etnokompānija “Zeidi” izveidota 2017. gadā. Sākotnēji vienkopus pulcējās mūziķi, kas spēlēja latviešu un citu tautu deju melodijas, bet pēc sezonas tiem pievienojās dejotāji. "Zeidi" mērķis ir apgūt gan latviešu, gan citu tautu tradicionālās dejas, kā arī latviešu skatuvisko deju. Mākslinieciskā vadītāja - Dace Circene.

"Ziemeļblāzma" (Latvija)

Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Kultūras pils "Ziemeļblāzma" senioru deju kolektīvs "Ziemeļblāzma" pastāv piecus gadus, taču jau paguvis sevi apliecināt vairākos koncertos un festivālos Latvijā un ārzemēs. Katru gadu “Ziemeļblāzma” apciemo tautisko deju kolektīvu "Kajakas" Pērnavā, Igaunijā. Kolektīvs ir iedibinājis ikgadēju tradīciju – deju koncertu "Zelta rudens sadancis", kurā piedalās Latvijas un Igaunijas dejotāji. Mākslinieciskā vadītāja - Gundega Prancāne.

 

"Sudmaliņu" norises programmu un citu papildinformāciju meklējiet festivāla mājaslapā

 

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti