Senie latvieši ticēja, ka jāņuzālēm piemīt īpašs spēks un svētums. Par to īpašībām zina stāstīt zāļu sievas Veronika Orbidāne un Antonija Vecele.
sievas saka, ka pirms saulgriežiem augi uzņem sevī visu dabas enerģiju, kas ir sakrājusies ap šo laiku. Un tas ir pienācis īstais brīdis, lai tos savāktu.
“Lazdu lapas šodien būtu pēdējais laiks novākt. Tās stiprina organismu, dod mundrumu un spēku. Nātres ir tā puišu jāņuzāle, nātres šķidrina asinis. Dod asinīm dzelzi. Saulgriežu vainadziņi bieži tika lietoti ap Ziemassvētkiem, lai izvārītu un padzirdītu gotiņas, ja uz tām kāds skauģis paskatījies,” saka Antonija.
“Katrai zālītei ir savs laiks. Piemēram, zālītes, kas aug uz augšu, jāvāc jaunajā mēnesī vai pilnmēnesī, saknītes jāvāc tikai dilstošā mēnesī,” zina teikt Veronika.
Antonija vāc zāles jau no bērnības, jo ģimenē bija ierasts dzert tikai zāļu tējas. Savas zināšanas par zālēm Antonija smeļas grāmatās, savukārt Veronika tās ir mantojusi no savas vecmammas, kas savā laikā ar zālēm ārstēja cilvēkus. Zāļu sievas uzskata, ka dabai ir liels dziednieciskais spēks, tikai jāprot un jāvēlas tas izmantot.
Augi jāvāc to ziedēšanas laikā, kad ir sakrājies viss to spēks, zina stāstīt zāļu sievas. Drīz varēs vākt arī liepu smaržīgus ziedus veselības, skaistuma un miega uzlabošanai.
