Literatūra
Kultūra / Literatūra
“Dzeja ir sapnis, kuru redz mūsu allaž nomodā esošās dvēseles acis un to pačukst mūsu lūpām” – tik izteiksmīgi dzeju reiz raksturoja izcilais dzejnieks un atdzejotājs Leons Briedis.
Kāpēc rakstnieku Ontonu (Antonu) Rupaini izvēlējos par ceļabiedru “Literatūrē”, aizraujošajā televīzijas ceļojumā, kurā vēl dzīvais rakstnieks ceļo kopā ar nu jau mūžam dzīvo?
Naktī uz 1. februāri pēc grūtas slimības mūžībā devies dzejnieks un atdzejotājs Leons Briedis (16.12.1949. - 01.02.2020). Bēru ceremonija notiks piektdien, 7. februārī, Rīgas kremācijas centra Lielajā zālē pulksten 11.00, medijus informē Latvijas Rakstnieku savienības pārstāvis Arno Jundze.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 14. februārī atklās bibliotēkas pamatuzdevumiem – krājuma veidošanai un saglabāšanai – veltītu starpdisciplināru izstād “2020: mūžības perspektīva”. Izstāde tapusi LNB sadarbībā ar tekstgrupu “Orbīta” un būs apskatāma līdz 26. aprīlim, medijus informē LNB pārstāvji.
Naktī uz sestdienu, 1. februāri, pēc grūtas slimības slimnīcā mūžībā aizgājis izcilais dzejnieks un atdzejas virtuozs Leons Briedis, sociālajā tīklā “Facebook” informēja Rakstnieku savienība.
Kā šobrīd, kad skolēniem saistošāks ir telefons un internets, veicināt grāmatu lasīšanu? Un kā panākt, lai jauniešu vidū tas būtu arī populāri un stilīgi? Un vai, piemēram, dzeju var iepazīt ar viedierīču palīdzību? Tieši tāds piedāvājums skolu jauniešiem šobrīd ir kultūras centrā “Siguldas devons”. Te esošās piecas Dzejas teltis ir viens no pirmajiem soļiem novadā, īstenojot aktivitāti “Sigulda lasa”.
Ja man kādreiz bērnībā būtu teikuši, ka reiz mani varēs redzēt televizoru ekrānos, es domātu, ka pieaugušie mani grib izjokot.
Mākslinieku apvienība “Orbīta” laidusi klajā dzejnieces Elvīras Blomas krājumu “Izdzēstie attēli”. Grāmatas atklāšana ar autores piedalīšanos gaidāma 6. februārī grāmatnīcā-bārā “Bolderāja” Rīgā, medijus informē apvienības “Orbīta” pārstāvji.
Turpmāk izlasot vai noskatoties kādu Blaumaņa daiļdarba iestudējumu, būs iespēja rast skaidrojumu vārdiem, kuri 21. gadsimta cilvēkam var šķist nesaprotami – piemēram, “jodene”, “penderis”, “ārtecis” un “joviāls”. To palīdzēs literatūrvēsturnieces Annas Kuzinas sastādītā “Rūdolfa Blaumaņa valodas vārdnīca”, kas 30. janvārī Teātra muzejā piedzīvos atvēršanas svētkus.
Publiciste Santa Remere un māksliniece Elīna Brasliņa veido grāmatu "Mūsējās" – tajā plānots iekļaut 50 ilustrētas biogrāfiskas pasakas par Latvijas izcilākajām sievietēm. Kopš projekta publicēšanas vietnē “Projektu banka” 27. janvārī atbalstītāji grāmatas izdošanai ziedojuši jau divas trešdaļas no kampaņas summas, medijus informē biedrības “Ascendum” pārstāvji.
Somu dzejniece Heli Lāksonena (Heli Laaksonen) kopā ar dzejnieku un atdzejotāju Guntaru Godiņu no 29. janvāra līdz 1. februārim ar lasījumiem un stāstījumiem uzstāsies Pāvilostā, Alsungā, Liepājā, Kuldīgā un Rīgā. Abi iepazīstinās ar Guntara Godiņa veidoto un atdzejoto Heli Lāksonenas dzejas izlasi "Soul. Burkans. Undens”.
Modernā krievu dzeja – tas ir vesels kontinents, kuru iepazīt ir ļoti aizraujoši un bagātinoši, par to ir pārliecināts dzejnieks un literatūras apskatnieks Kristaps Vecgrāvis. Viņš arī bijis viens no krievu dzejai veltītās antoloģijas “Dziedāšanas sezona” veidotājiem.
Kāpēc “Literatūrei” esmu izvēlējusies Ernestu Birznieku-Upīti? Iemesli ir divi. Viens ir kaimiņu būšana. Ernesta dzimtās mājas ir netālu no manām lauku mājām. Otrs, un vēl svarīgāks iemesls, ir vainas izpirkšana. Esmu savulaik nelāgi par rakstnieku izrunājusies. Manā grāmatā "Paradīzes putni" ir daži necienīgi spriedumi, ko izsaka galvenā varone Laura.
Starptautiskā akadēmiskā izdevniecība “Peter Lang” izdevusi valodnieka, filoloģijas doktora Jāņa Veckrāča angļu valodā sarakstīto monogrāfiju “Dzejas tulkošanas lingvistiskie un translatoloģiskie aspekti. Josifa Brodska teksti krievu, angļu un latviešu valodā” ("Linguistic and Translatological Aspects of Poetry Translation. Joseph Brodsky’s Texts in Russian, English and Latvian").
“Kartes” ir Raimonda Ķirķa pirmais dzejoļu krājums. Tā nosaukums izvēlēts ne tikai no tituldzejoļa, bet arī tāpēc, ka autors dzejoļus raksta kā tādus, kur gan lasītājam, gan pašam autoram jāmeklē tā kodols.
Somu dzejniece Heli Lāksonena (Heli Laaksonen) kopā ar dzejnieku un atdzejotāju Guntaru Godiņu no 29. janvāra līdz 1. februārim ar lasījumiem un stāstījumiem uzstāsies Pāvilostā, Alsungā, Liepājā, Kuldīgā un Rīgā, medijus informē Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā pārstāvji.
Par dzīvi Hruščova laika Latvijā un divu sieviešu – mātes un meitas – likteņiem vēsta jaunais Daces Rukšānes romāns “Krieva āda”. Autore to velta saviem vecākiem un vecvecākiem, kuru aktīvākie dzīves gadi aizritēja šajā laikā.
Jāņa Akuratera muzejs 21. janvārī visas dienas garumā aicina uz Laimas Akurateres 110. dzimšanas dienas svinībām.
Ingas Gailes jaunākā romāna "Skaistās" notikumi sākas 1941. gadā koncentrācijas nometnē un turpinās mūsdienās. Autore romānā atklāj, kā Otrajā pasaules karā piedzīvotais ietekmē mūs vairākās paaudzēs un liek aizdomāties arī par skaistuma nozīmi dzīvē.
Grāmatnīcās nonācis latviešu prozista Egīla Ventera jaunākais darbs – stāstu krājums “Štābs debesīs”, medijus informē apgāda “Ezis.lv” pārstāvji.
Jaunākie
Interesanti