Literatūra
Kultūra / Literatūra
Starptautiskais grāmatniecības nozares portāls “Publishing Trends” publicējis sarakstu ar dažādu valstu pārdotākajām grāmatām. Zviedrijas topā sestajā vietā ierindojies Noras Ikstenas romāna “Mātes piens” (“Modersmjölken”) tulkojums, savukārt Anetes Meleces bērnu grāmatas “Kiosks” (“Kiosken”) tulkojums zviedru valodā nominēts Pītera Pena balvai literatūrā, informēja platformas “Latvian Literature” pārstāvji.
Vai saistībā ar klātienes kultūras pasākumu apsīkumu un digitālo nogurumu cilvēki arvien vairāk atgriežas pie grāmatu lasīšanas? Kā vispār Covid-19 pandēmija ir mainījusi mūsu lasīšanas paradumus? Atbildes uz šiem jautājumiem varēs gūt tiešraides pasākumā no Nacionālās bibliotēkas ceturtdien, 11. februārī.
Lasītājiem pieejams Latvijas Nacionālās bibliotēkas zinātnisko rakstu 5. sējums, kas veltīts baltvāciešu mākslinieka, dzejnieka un ceļojumu aprakstu autora Karla Gotharda Grasa daiļradei. Šajā sējumā apkopoti arī Grasam veltītās starptautiskās konferences dalībnieku pētījumi.
Latvijas bērnu un jaunatnes literatūras padome (LBJLP) prestižajai Hansa Kristiana Andersena balvai nominējusi Alekseju Naumovu, informēja padomes pārstāvji.
Filozofa un dzejnieka Ilmāra Šlāpina pārdomas pēc pastaigas pa filozofa un rakstnieka Riharda Rudzīša kāpām un liedagiem.
Uz pētnieku jautājumu, vai pēdējā gada laikā esat pabeidzis lasīt kādu grāmatu, pērn rudenī Kultūras ministrijas pasūtītā pētījumā apstiprinoši atbildēja tikai 28 procenti aptaujāto. Tomēr Latvijas Radio (LR) Ziņu dienests ir pārliecināts, ka to, kuri domā, ka “derētu kaut ko palasīt”, ir daudz vairāk. Tāpēc laikā, kamēr daudzas citas kultūras baudīšanas iespējas ir liegtas, ar LR ik sestdienu divi cilvēki dalīsies ar lasāmvielu, kas pašlaik ir uz viņu naktsgaldiņa un ievedīs savā grāmatu pasaulē.
2021. gada 27. oktobrī dzejniekam Aleksandram Čakam apritēs 120. jubileja. Aleksandra Čaka memoriālajam dzīvoklim-muzejam ir daudz ieceru Čaka 120. dzimšanas dienas svinībām.
Izdevniecība “Dienas Grāmata” laidusi klajā rakstnieka Jāņa Einfelda jaunāko romānu “Svētlaimīgo zeme”.
Jau 25 gadus tiek pasniegta Baltijas Asamblejas balva trīs nozarēs – literatūrā, mākslā un zinātnē. Literatūras nozarē jau sākotnēji bijusi ideja tulkot uzvarētāju darbus, lai tie būtu pieejami visu triju Baltijas valstu lasītājiem, taču praktiski īstenota netika. Beidzot situācija mainījusies – vasarā panākta vienošanās visu triju valstu kultūras ministru starpā par to, ka godalgoto autoru darbus tulkos un izdos arī kaimiņvalstīs. Un tieši Latvija pirmā no vārdiem pārgājusi pie darbiem – uzsākta grāmatu sērijas “Jaunā klasika” izdošana.
Jau devīto gadu Ikšķiles novada pašvaldība aicina Latvijas grāmatu apgādus pieteikt autorus rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma balvai par novatorismu literatūrā dzejas, prozas, dramaturģijas un tulkojumu žanrā, informēja Ikšķiles novada pašvaldības pārstāve.
“Tur ir viss, kas vajadzīgs labam romānam – aizraujošs stāsts, kaislība, mīlestība, smeldze, trauslas pārejas un vibrācijas,” par Andra Akmentiņa jauno romānu “Meklējot Ezeriņu” saka redaktore Gundega Blumberga. Romāns iznācis latviešu literatūras klasiķiem veltītajā sērijā “Es esmu” un ir veltīts mūsu īsprozas meistaram, noveļu žanra izkopējam Jānim Ezeriņam.
Pirmo reizi vienotā grāmatu sērijā ar nosaukumu “Jaunā klasika" izdoti Baltijas Asamblejas laureātu darbi – igauņu dzejnieces Enes Mihkelsones krājums “Tornis”, igauņu dramaturga Jāna Tetes lugu krājums “Tilts”, kā arī lietuviešu dzejnieka Marcēlija Martinaiša dzejas krājums “K. B. aizdomās turamais un citi dzejoļi”, informēja izdevēji.
11. februārī pulksten 19.00 tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ar sarunu par lasīšanu pandēmijas laikā tiks atvērts jauns LNB rakstu krājums – “Lasīšanas pandēmija. Esejas par lasīšanas vēsturi”. Izdevums latviešu un angļu valodā izseko lasīšanas fenomenam no viduslaikiem līdz mūsdienām, vēsturisko attīstību skatot arī pēdējā gada radīto sociālo pārmaiņu kontekstā, informēja LNB pārstāvji.
Ineses Krūmiņas romāns “Vilkme” ir autores pirmais daiļliteratūras darbs. Tas ir stāsts par vienas dzimtas trīs paaudžu cilvēku dzīvēm, par to, kas tiem devis spēku un kas – sāpējis un par to, kā caur paaudzēm atkārtojas uzvedības modeļi un likteņstāsti. Caur cilvēkstāstiem “Vilkme” izstāsta arī Latvijas likteni.
25. janvārī 79 gadu vecumā mūžībā aizgājusi dzejniece Ilze Binde-Ērgle (07.07.1941–25.01.2021), medijus informēja Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) priekšsēdētājs Arno Jundze.
Sērijā “Es esmu…” izdots Andra Akmentiņa romāns “Meklējot Ezeriņu” par latviešu rakstnieku Jāni Ezeriņu, informēja apgāda “Dienas Grāmata” pārstāvji.
Pat ja es taisītu filmu par jūras mēles fileju, tā filma būtu par mani – tā savulaik atzinis pasaulslavenais itāļu kinorežisors Federiko Fellīni, uzsverot, cik viņa filmas ir personiskas. Ar savām atziņām, atmiņām un stāstiem par filmu tapšanu viņš dalījies autobiogrāfijā “Veidot filmu”, kas tagad iztulkota un klajā nākusi arī latviešu valodā.
“Orbītas bibliotēka” laidusi klajā Ričarda Brotigana kulta romāna “Foreļu cope Amerikā” tulkojumu latviešu valodā. Romāna tulkotājs Arvis Viguls un redaktors Vilis Kasims atzīst, ka prozas darbs ir unikāls gan formas, gan satura ziņā un atstāj paliekošu iespaidu uz lasītāju.
Latviešu valodā klajā nācis norvēģu rakstnieces Hannes Eštavīkas romāns “Bordo klajie lauki”, informēja izdevēja "Valodu māja” pārstāvji.
Atzīmējot slavenā itāļu kinorežisora Federiko Fellīni 101. dzimšanas dienu, izdevniecība “Aminori” klajā laidusi autobiogrāfijas “Veidot filmu” pirmizdevumu latviešu valodā. To paveikušas tulkotājas Jana Bērziņa un Līva Trektere, bet vienu no trim priekšvārdiem uzrakstījis pašmāju režisors Viesturs Kairišs.
Jaunākie
Interesanti