Kultūra / Literatūra
Atvēršanas svētki nosvinēti dramaturga, rakstnieka un scenārista Laura Gundara jaunākajam izdevumam "Dzimtas asinis", kurā katrs lasītājs var piezīmēt un pierakstīt ko klāt un kas ir kaut kas starp "Youtube", grāmatu un kino scenāriju. Tas ir kopdarbs ar mākslinieci Mariannu Lapiņu. "Dzimtas asinis" esot stāsts par pašu, pašu, pašu galveno – kā tikt galā ar pasauli?
4. aprīlī nosaukti Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) nominanti un speciālbalvas ieguvēja. Mūža balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā ekspertu komisija nolēmusi piešķirt tulkotājai Elgai Saksei.
Šīs nedēļas literatūras jaunumu apskatā – divas jaunas grāmatas, kuras vieno tas, ka tās abas ir gana neparastas.
28. februāra rītā pieci cilvēki izkāpj no filmēšanas busa, apbraukuši Rīgas lidostai no otras puses. Saule mijas ar asu vēju, pa sniegotu lauku jābrien tuvāk nožogojumam ar dzeloņstieplēm, lai gaidītu paceļamies lidmašīnas.
Literatūrzinātnieks, kritiķis un dzejnieks Ilgonis Bērsons saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Viļa Plūdoņa vārdā nosaukto balvu literatūrzinātnē par nopelniem latviešu literatūras pētniecībā. Lai gan Ilgonis Bērsons jau sasniedzis 92 gadu vecumu, viņš joprojām turpina rakstīt grāmatas un savā mājoklī uztur un ik dienu paplašina latviešu rakstnieku kartotēku.
30. marta vakarā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē apbalvoti grāmatu dizaina konkursa "Zelta ābele 2022" uzvarētāji astoņās kategorijās un gada Mākslinieces titulu žūrija piešķīra Madarai Krieviņai – grāmatu "Vīns un Nords" un "Atslēgas" grafiskā noformējuma veidotājai, paziņojumā informēja pasākuma rīkotāji.
Šīs nedēļas jaunāko grāmatu apskatā – latviski izdota ukraiņu rakstnieka Serhija Žadana dzejas izlase "Harkivas Dinamo" un Oskara Vailda eseja "Melu sairums", savukārt Gatis Līdums grāmatā "Trīs vīri krogā, neskaitot kaķi" pievēršas ciešanu tematikai un dara to nevis nomācoši, bet ar labu devu humora.
Izdevniecība "Orbīta" klajā laidusi Nobela prēmijai nominētā ukraiņu rakstnieka Serhija Žadana dzejas izlasi "Harkivas Dinamo". Grāmatā apkopoti teksti no 10 dzejas krājumiem, kas tapuši laikā no 2001. līdz 2021. gadam un ko latviski atdzejojuši Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs, Māra Poļakova un Māris Salējs, informēja izdevniecībā.
Šogad 27. martā un turpmāk marta pēdējā pirmdienā svinam Eiropas Rakstnieku dienu – tā ir Eiropas Komisijas iniciatīva, lai veicinātu grāmatu lasīšanu un īpaši skolēnu interesi par Eiropas valodām un literatūru. Šogad Eiropas Rakstnieku dienu svinam pirmo reizi, taču dažādu Eiropas valstu autoru tulkojumi pie latviešu lasītājiem nonāk regulāri. Par to, protams, paldies mūsu tulkotājiem, ar kuru palīdzību latviski lasām gan dažādu žanru, gan atšķirīgai mērķauditorijai radītu literatūru.
"Tas mūris sākumā bija biezs, bet tad pa bišķiņai, bišķiņai... Un mums jau bija priekšā stāvošie dzejnieki, kas arī centās. Tā jau nebija, ka 80. gados ienāca mana paaudze un tad mēs tur baigi devām. Mēs varbūt izmainījām stilistiku. Varbūt agrāk nebija tik daudz ironijas. Ironija ļāva kaut ko dabūt cauri vieglāk, jo ironija nav pa pieri," Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcijas "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991" rosināts, dzejnieks Guntars Godiņš atceras mūra krišanas laiku literatūrā. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" viņš stāsta par zemtekstiem un mainīgajiem kontekstiem, par valodas nozīmi un par mūslaikos svarīgiem atgādinājumiem.
Uz Sibīriju aizvestie bērni lūdza, lai Dzintra Geka kādreiz izdod grāmatu par mātēm – latviešu sievietēm, kuras no pārticīgas dzīves, no labklājīgām mājām nokļuva Sibīrijas sādžu netīrībā, šaurībā, badā, aukstumā. Šifona kleitās mātes gāja taigā zāģēt kokus, noskrandušām drēbēm vakarā atgriezās būdās. Gada sākuma šī grāmata nākusi klajā, un tā skar mūs visus, saka Geka: "Šīs mātes ir izgājušas tādus moku ceļus, ko mēs visi gribējām aizmirst". Ukrainā notiekošais karš šos stāstus dara skaudri aktuālus, arī jauniešos modinot vēlmi izprast, vai "mūsējiem" bijis tāpat, kāda bijusi uz Sibīriju izsūtīto dzīve.
Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, kur lasītājiem Braila rakstā ir pieejams senāk izdots haiku krājums, tagad pieejams jauns Braila raksta izdevums un audiogrāmata – tulkotāja Uģa Nasteviča veidots japāņu dzejas krājums. "Uģis šo grāmatu veidojis loti fantastiskā metodē – ir atdzejojums latviešu valodā un pēc tam dots, kā izrunāt šo pašu vārsmu oriģinālvalodā, izmantojot latviešu valodas burtus," stāsta Neredzīgo bibliotēkas Braila raksta nodaļas vadītāja Gunta Bite.
Rūdolfa Blaumaņa un Raiņa attiecībās viens no pašiem svarīgākajiem pavērsieniem bija Blaumaņa atbalsts laikā, kad 1903. gada novembrī publicēšanai bija iesniegts Raiņa krājums "Tālas noskaņas zilā vakarā".
Šīs nedēļas literatūras jaunumu izlasē – klajā nākusi Viļa Lācīša grāmata "Oxforda. Ar skatu uz universitāti"; Maija Migla-Streiča grāmatā "Sapnis par sargeņģeli" atgriežas "Matildes gadsimtā"; savukārt Ivars Sniķeris apkopojis latviešu atmiņas par Otro pasaules karu.
Jānis Ezeriņš (dz. 1891.g.) nodzīvoja tikai 33 gadus, uzrakstīja tikai septiņas grāmatas, kurām gan jāpieskaita atkārtotie izdevumi un tulkojumi. Pārāk maz. Kāpēc? To sapratu, lasot Andra Akmentiņa romānu. Jānim Ezeriņam svarīgāk bija dzīvot, nevis iespējami daudz uzrakstīt. Šajā ziņā jūtos viņam radniecīga – arī man visu mūžu ir gribējies dzīvot, nevis sēdēt pie rakstāmgalda, tīt, vīt, samezglot un atraisīt pašas izdomātu cilvēku dzīves peripetijas.
Latvijas Nacionālā bibliotēka izdevusi vēsturnieces Kristīnes Zaļumas monogrāfiju "Vidzemes muižas un to bibliotēkas". Apjomīgajā pētījumā apkopotas ziņas, dokumenti un attēli par Vidzemes muižu bibliotēku lomu Latvijas kultūras attīstībā trīs gadsimtu periodā, kā arī raksturotas bibliotēku veidošanās tradīcijas Eiropā.
"Domāju, ka mēs nevaram mācīties no vēstures, kurā trūkst balsis, kurā nav pārstāvēti visi tās dalībnieki un ilgāku laiku nav bijusi pārstāvēta puse iedzīvotāju balsu. Mums trūkst sieviešu liecību, arī citu cilvēku. Un tāpēc mēs nevaram mācīties no vēstures. Lūk, tas ir tas, kāpēc es rakstu," LTV raidījumā "Kultūrdeva" teic rakstniece un dzejniece Inga Gaile.
Apzīmējums "ģeniālais latviešu rakstnieku pāris", attiecinot to uz Aspaziju un Rūdolfu Blaumani, pieder vācbaltiešu dzejniekam Viktoram fon Andrejanovam, kurš 1895. gadā publicēja rakstu par latviešu literatūru laikrakstā "Berliner Tageblatt". Aspazija jau bija satikusies ar Raini, tobrīd laikraksta "Dienas Lapa" redaktoru, taču rakstniecībā Raiņa vārds vēl nebija izskanējis. Savukārt Aspazijas un Blaumaņa talants bija ievērots, un viens no pirmajiem to uzsvēra tieši Andrejanovs.
Vēsturniece, žurnāliste un latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv redaktore Laura Melne izdevusi savu pirmo grāmatu, kas turklāt ir arī jaunums Latvijas literatūrā – pirmais komikss latgaliešu valodā. "Sunāns breiveibā" ir stāsts par kādu suni vārdā Sunāns, kurš ar saviem saimniekiem, jaunu pāri, dzīvo Rīgā, bet viņiem nākas pārcelties uz dzīvi Latgales laukos.
Šonedēļ starp akcentiem literatūras plauktos "Japāņu dzeja", vēsturnieces Kristīnes Zaļumas monogrāfija "Vidzemes muižas un to bibliotēkas", Ingunas Baueres grāmata "Māsa Magda", Latvijas cukurfabriku vēsturei veltīts izdevums un komiksu grāmata bērniem latgaliski "Sunāns breiveibā".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
