Sadaļas Sadaļas
Kultūra / Literatūra
Par novatorisku sniegumu literatūrā – devīto reizi pasniegta Soduma balva
Jau devīto gadu rakstnieka, dzejnieka un tulkotāja Dzintara Soduma dzimšanas dienā tiek pasniegta balva par novatorisku sniegumu latviešu literatūrā dzejas, prozas, dramaturģijas un tulkojumu žanrā. Šogad Soduma 99. dzimšanas dienā, kā ierasts, rakstnieka pēdējā dzīvesvietā – Ikšķilē, notika balvu svinīgā pasniegšanas ceremonija. Šogad balvu saņēma trīs laureāti – dzejniece Amanda Aizpuriete, tulkotāja un rakstniece Silvija Brice un tulkotājs un dzejnieks Arvis Viguls.
Izdota Krišjāņa Valdemāra dzīves hronika
Piemirstais – tā vienā vārdā varētu raksturot Krišjāni Valdemāru. Viņa nozīmīgo devumu un lomu tā laika procesos nereti aizēno citu jaunlatviešu personības, taču tieši viņš bija viens no jaunlatviešu kustības vadītājiem un kuģniecības nozares izveidotājs Latvijā. Viņam aizmirsto godu atdevis Edmunds Krastiņš, kas izdevis grāmatu “Krišjānis Valdemārs. Dzīves hronika”.
Tiešsaistes pasākumā godinās rakstnieku Uldi Bērziņu
18. maijā pulksten 15.00 platformā "Zoom" notiks izcilā latviešu dzejnieka un atdzejotāja Ulža Bērziņa (1944–2021) dzimšanas dienai veltīts piemiņas pasākums, informēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pārstāvji.
Kā dzīvoja Rūdolfs Blaumanis?
Drāmas un noveles žanra iedibinātājs latviešu literatūrā – Rūdolfs Kārlis Leonīds Blaumanis – piedzimst 1863. gada 1. janvārī Ērgļu muižā, bet vēlāk viņa ģimene pārceļas uz rentes māju “Braki” netālu no Ērgļiem.
No futūrisma līdz mūsdienām – vienā izdevumā apkopoti 102 mākslas manifesti
Apgāds “Neputns” klājā laidis grāmatu “Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām”. Nu latviešu valodā lasāmi vairāk nekā simts mākslas manifesti – gan hrestomātiski avangarda teksti, gan mūslaiku jūtami ironizējošie darbi. Literatūrzinātnieka un dzejnieka Arta Ostupa veidotā izlase uzrāda manifestu mainību viscaur 20. gadsimtam, ietiecoties arī 21. gadsimtā. 
Kas latviešiem ir Vizma Belševica?
Par latviešu tautas sirdsapziņu dēvētajai dzejniecei Vizmai Belševicai šī gada 30. maijā apritētu 90 gadu. Rakstniece uzauga Grīziņkalnā un pie radiem Ugālē. “Ne tev kas bijis, ne būs” mēdza teikt Vizmas vecmamma, un meitene šim pareģojumam arī svēti ticēja. Tomēr viņas nākotne izrādās citāda.
VIDEO: Priekos un bēdās – apbalvoti Latvijas Literatūras gada balvas laureāti (papildināts)
Piektdien, 2021. gada 30. aprīlī, Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) pasniegšanas raidījumā LTV1 kanālā tika atklāti un apbalvoti ''Latvijas 'Literatūras gada balvas 2021'' laureāti piecās kategorijās, sveikti speciālbalvas ieguvēji – festivāla “Prozas lasījumi 2020” komanda rakstnieces Ingas Žoludes vadībā, kā arī godināti Latvijas Literatūras gada balvas Mūža balvas laureāti – valodniece un rakstniece Lalita Muižniece un literatūrzinātnieks Gunārs Bībers.
Pilnveidoties mūža garumā. Saruna ar literatūras mūža balvas saņēmēju Gunāru Bīberu un viņa ģimeni
Šajā pavasarī literatūrzinātnieka, kritiķa, profesora Gunāra Bībera profesionālais veikums drāmas teorijas, dramaturģijas pētniecībā, kritikā un pedagoģijā atzīmēts ar vairākiem apbalvojumiem – Jēkaba Dubura balvu un mūža balvu Latvijas literatūrā. Interese par literatūru Bīberam parādījusies jau zēna gados. Reiz iemēģinājis roku rakstīšanā un dzejošanā, tomēr lēmis pievērsties akadēmiskajam darbam. Pat pēdējos darba gados profesors turpinājis cītīgi gatavoties pilnīgi katrai lekcijai, un viņa pedagoģiskais talants studentu vidū vienmēr augstu vērtēts.  
Literārā apokalipse. Bet vispār – par zirgiem. Kritiķis Guntis Berelis vērtē prozu
Uz pasaules – nekā jauna, viss sen ierakstīts vecā un cienījamā grāmatā, kuru droši vien pareizāk būtu dēvēt par Grāmatu – ar lielo burtu: “Tad es ieraudzīju, un redzi – balts zirgs... (...) Tad izjāj cits – ugunīgs zirgs... (...) Tad es ieraudzīju, un redzi – melns zirgs... (...) Un es ieraudzīju, un redzi – pelēks zirgs...” Nuja, zīmogi ir norauti, zemei pārskrien četri apokaliptiskie jātnieki, saule top melna, bet mēness kā asinis, debess saveļas kā grāmata, un lielā dusmības diena ir sākusies.
Apbalvos sasniegumus literatūrā. Pasniegšanas raidījumu vadīs Marija Luīze Meļķe un Toms Treibergs
Piektdien, 30. aprīlī, uzreiz pēc raidījuma "Panorāma", pulksten 21.05 kanālā LTV1 un portālā LSM.lv būs skatāms Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) pasniegšanas raidījums, kuru veido režisore Liene Linde. To vadīs dzejnieki Toms Treibergs un Marija Luīze Meļķe, skanēs Edgara Mākena mūzika, un ar īpašu ceremonijai sacerētu skaņdarbu uzstāsies Miķelis Putniņš.
Jaunumi literatūras «zāļu kastītē». LALIGABAi nominēto debijas darbu apskats
2020. gads mums ir atnesis četrus lieliskus debitantus latviešu literatūrā: Andris Kalnozols un viņa romāns “Kalendārs mani sauc” (“Orbīta”), Ivars Šteinbergs un dzejas krājums “Strops” (“Neputns”), Elvīra Bloma un dzejas krājums “Izdzēstie attēli” (“Orbīta”) un visbeidzot – Lauris Veips un viņa dzejoļu krājums “Interesantās dienas” (“Orbīta”). Kādas ir indikācijas un blakusparādības katrai no debijām, kāds ir “must-know” par katru no debitantiem un kurš darbs rada visspēcīgākās sirds vibrācijas?
Rakstniece Jana Egle: ES Literatūras balvas nominācija ir liels pārsteigums
Četri Latvijas autoru darbi ir nominēti Eiropas Savienības Literatūras balvai: Laura Vinogradova ar darbu „Upe”, Svens Kuzmins ar „Hohma”, Rasa Bugavičute–Pēce ar darbu „Puika, kurš redzēja tumsā” un Literatūras gada balvas laureāte Jana Egle ar viņas pēdējo stāstu krājumu „Dzimšanas diena”. Janai Eglei šajā pandēmijas laikā klajā nācis arī dziesmu albums „Ainava ar vientuļu koku”, savukārt Radioteātrī Intars Rešetins iestudējis stāstu krājumu "Svešie jeb Miļeņkij ti moj".
Humānisms un mīlestība pret mazo cilvēku. Lasītāji vērtē pērnā gada atzītākās grāmatas
Dzejnieces Liānas Langas skatījumā aizvadītā gada literatūrā – īpaši prozā – vērojama atgriešanās no postmodernisma pie modernisma. Proti, nereti intelektuāli cinisku un eksperimentālu intonāciju ir nomainījusi daudz iejūtīgāka, bet tādēļ ne mazāk aizraujoša izteiksme. Gaidot Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ekspertu komisijas galējo lēmumu, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" par latviešu literatūrās devumu spriež arī folkloras un literatūras pētnieks Ingus Barovskis un grāmatu blogeris Agris Nils Jēkabsons.
Literatūrā vēl vairāk empātijas. Lasītāji vērtē pērnā gada atzītākās grāmatas
Atskatoties uz aizvadīto gadu Latvijas literatūrā, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktora studiju programmas direktore Vita Zelče iezīmē cerību, ka pandēmijas laiks kalpos par iedvesmu jauniem prozas darbiem, kuros risināt pārdomas par dažādajiem izaicinājumiem, ar kuriem mums nākas saskarties gan profesionālajās gaitās, gan privātajās attiecībās. Savus vērtējumus par rakstītā vārda sasniegto 2020. gadā pievieno literatūras kritiķis Arnis Koroševskis un Jelgavas bibliotēkas Lasītāju kluba dalībniece Baiba Kokina.     
Rakstīt par cilvēku vēsturē. Lasītāji vērtē pērnā gada atzītākās grāmatas
Starp lasītāju favorītiem šogad ir prozas darbi, kuros rakstnieki atkāpušies no tradicionālās izpratnes par biogrāfisko romānu, iemēģinājuši roku dienasgrāmatas formātā, ļaujot ielūkoties cilvēka domu un jūtu pasaulē un arī par smagām tēmām pratuši runāt viegli, plūdeni. Gaidot Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ekspertu komisijas galējo lēmumu, savos iespaidos par lasīto dalās Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja, direktora vietniece izglītības jomā un Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja Anita Vanaga, literatūrzinātniece, kritiķe, grāmatu izdevniecības darbiniece Bārbala Simsone un Saldus vidusskolas skolniece Eleonora Zandere. 
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt