Kultūra / Literatūra
Jūrmalā aicina doties ekspedīcijā «Pa Aspazijas takām»
Uz izzinošu ekspedīciju "Pa Aspazijas takām" lielus un mazus Jūrmalas apmeklētājus aicina muzeja "Aspazijas māja" speciālisti. Ekspedīcijas mērķis – pēc pagājušā gadsimta senām fotogrāfijām būs jāatrod vietas, kurp patika doties dzejniecei.
Lietuvā 92 gadu vecumā miris dzejnieks Aļģimants Baltaķis
Lietuvā svētdien 92 gadu vecumā miris dzejnieks Aļģimants Baltaķis, paziņojusi Lietuvas Rakstnieku savienības vadītāja Birute Jonuškaite, raksturojot viņu kā "pēdējo poēzijas mohikāni" no tās paaudzes, kura savulaik atdzīvināja "pēckara gados panīkušo lietuviešu dzeju".
#puslopys: Gunta Ločmele – pošpuika dzejā
Gunta Ločmele (Nagle) ir dzejneica, kas īt nu Ludzys nūvoda Saļņovys. Kai literati Guntu var īpazeit dzejis kruojumā "Linejis", kur jei kūpā ar vēļ treis Latgolys dzejneicom atkluoj sovu rūkrokstu, kurū raidīroksta "Puslopys" vadeituojs Arņs Slobožanins nūsauc par šerpu i pošpuicisku. Bet dzejneica Jana Skrivļa-Čevere par juos dzeju itymā kūpkruojumā soka, ka Gunta pi lītu pīīt rodūši tehniskai "atskaņuos īvierp antenys, aizdedzis, FM viļņus i baitus. Eislaiceigus sakaru trauciejumus jei nūvierš, apgrīžūt pasauli atkuortiņ. I aizīt tymsā uobeļu laseitu. Pylnu atminis karti." Pēdejā laikā Guntas dzeja skaitoma arī sociālajā teiklā "Instagram" i niu ari latgalīšu myusdīnu literatūrai veļteitajā raidīrokstā "Puslopys".
Mēģinājums noteikt diagnozi sabiedrībai, kura aizrāvusies ar sevi. Izdota Raivja Bičevska grāmata par Rietumu sabiedrību
Klajā nākusi filozofijas doktora Raivja Bičevska grāmata "Sabiedrība bez pasaules", kas ir apjomīga analīze par modernās Rietumu sabiedrības attīstību pēdējos divos gadsimtos. Trīsdesmit grāmatas nodaļās autors apkopojis daudzu modernā laikmeta filozofu un zinātnieku skatījumus un mēģinājis noteikt arī savu diagnozi sabiedrībai, kurā šobrīd dzīvojam. Ar šo grāmatu Raivis Bičevskis sevi apliecina kā ļoti dziļš un erudīts domātājs, un viņa veikums ir bagātinošs pienesums Latvijas filozofiskajai domai – tā par grāmatu saka filoloģijas zinātņu doktore, tīmekļa žurnāla "Telos" galvenā redaktore Agnese Irbe.
Izvēlies gada skaistāko grāmatu! Balvas «Zelta ābele» lasītāju balsojums
Jau 29. reizi Latvijas Grāmatizdevēju asociācija organizē grāmatu mākslas konkursu "Zelta ābele", kurā Latvijas izdevēji var pieteikt iepriekšējā gada skaistākās izdotās grāmatas. Žūrija vērtē dizaina koncepciju, tā atbilstību izdevuma saturam, maketu, papīra izvēli un poligrāfisko izpildījumu. Portālā LSM.lv lasītāji aicināti no nominētajām grāmatām izdarīt savu izvēli par 2021. gada skaistāko grāmatu.
Ir vaļā debesis un gribas raudāt. Pieci Knuta Skujenieka dzejoļi pēc došanās «Literatūrē»
Cik spēcīga un noturīga spēj būt mūsu pašu tautā teju pirms 150 gadiem radusies drāma? Dzejnieks Knuts Skujenieks devās uz latvju dramaturģijas korifeja Rūdolfa Blaumaņa mājām "Brakos", lai atvērtu pārlaicības portālu un noskaidrotu, cik daudzi no mums vēl šobaltdien dreifē uz "Nāves ēnā" aprakstītā ledusgabala un cik daudzos no mums joprojām dzīvs ir Andriksona gars, kurš mirkļa aklumā un aizvainojumā ir gatavs svilināt un postīt. Pēc "Literatūres" Knuts Skujenieks dalījās ar savu dzeju.
Paziņoti grāmatu mākslas konkursa «Zelta ābele» nominanti
Grāmatu mākslas konkursam "Zelta ābele 2021" astoņās kategorijās nominētas kopā 40 grāmatas, savukārt balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā šogad saņems ilggadējā Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Dace Pugača, informēja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas pārstāvji.
Grāmata ļauj iepazīt Eiženu Finku – fotogrāfu
20. gadsimta pirmajā pusē Latvijā dzīvoja slavens zīlnieks un pareģis Eižens Finks. Tomēr pirmās brīvvalsts laikā viņš bija arī pazīstams fotogrāfs. Tagad pie lasītājiem un skatītājiem nonāk fotogrāfa Eižena Finka radīto portretu albums ar 100 Finka radītām bildēm. To veidojis fotovēsturnieks Pēteris Korsaks.
Viņa man bija «dzejas piens». Dzejnieces Amandas Aizpurietes pārdomas par «Literatūri» pie dzejnieces Velgas Kriles
Kas padara dzejnieku par lielu dzejnieku? Vai tas, ka par tevi iestājas Vācietis, Peters un Ziedonis? Vai arī tas, ka pāragri izvēlies pamest šo dzīvi? Dzejniece Amanda Aizpuriete "Literatūrē" devās pret straumēm un atvariem, lai taptu dzīva spēle ar gaismēnām, kurās atmodināt pāragri aizgājušās dzejnieces Velgas Kriles trauslos esības pavedienus. Dzejniece dalās pārdomās. 
Cerība nemiera laikos. Desmit grāmatas sarunām ar bērniem un tīņiem par karu
Šis nav vienkāršs laiks, taču es neatbalstu klusēšanas taktiku vai slēpšanos, izlikšanos, ka tas mūs neskar. Varbūt tieši tagad, kad bērni, skolēni, jaunieši TV, radio, arī vecāku sarunās vai ik dienu dzird vārdu "karš", par to jārunā vēl atklātāk, jāizskaidro un jāparāda, ko cilvēku nežēlība nodarījusi mums un citiem visā pasaulē. Šī desmit grāmatu izlase par Otro pasaules karu ļaus uzsākt sarunas, varbūt arī saprast pašiem sevi, bet gandrīz ikvienā no šīm grāmatām (ar atsevišķiem izņēmumiem) jūtama cerība. Pirmkārt jau par to, ka dzīve turpinās un mēs turpināmies arī pēc ļoti, ļoti skumjiem laikiem.
Luīzes Pastores grāmatai «Laimes bērni» Boloņas bērnu grāmatu tirgus balva
22. februārī paziņoti Starptautiskā Boloņas bērnu grāmatu tirgus balvas "Bologna Ragazzi Award" jeb BRAW laureāti. Balvu "New Horizons" ("Jaunie apvāršņi"), ko žūrija katru gadu piešķir īpaši novatoriskai bērnu grāmatai, šogad saņem bērnu grāmatu izdevniecībā "Liels un mazs" izdotā Luīzes Pastores grāmata "Laimes bērni" ar Evijas Pintānes ilustrācijām, informēja izdevēji. Grāmatas dizaina autors ir Artis Briedis.
Medicīnas vēstures muzejā notiks jauno dzejnieku lasījums par 22022. gadu
22. februārī pulksten 19.00 tiešsaistē būs skatāms Latvijas Rakstnieku savienības Literārās Akadēmijas Dzejas meistardarbnīcas 2021. gada absolventu lasījums, kas tapis sadarbībā ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, informēja organizatori. Lasījuma sižets norit 22022. gadā, kad cilvēki ir izzuduši un pasauli apdzīvo mašīnas.
Rakstniece Māra Zālīte: Ja gribi būt patiess, tas reizēm ir ļoti nepateicīgi
"Ja gribi būt patiess, tas reizēm ir ļoti nepateicīgi. Bet nu – tur neko nevar darīt. Jo dzīve ir raibi rūtaina, es nevaru tikai ar vienu krāsu aust – man vajag visas krāsas. Ja kādam tā viena vai divas krāsas nepatīk, piedošanu, bet es tur neko nevaru palīdzēt," prāto izcilā dzejniece, rakstniece un dramaturģe Māra Zālīte – mūsu tautas Atmodas, atgūtās brīvības un inteliģences simbols, rakstnieces un sievišķības ideāls. 18. februārī viņai apritēja septiņdesmit.
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt