Kultūra / Literatūra
Latvijas Laikmetīgā mākslas centra mākslas un filozofijas darbu tulkojumu sērijā izdota ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabužko grāmata "Visgarākais ceļojums" Kristapa Vecgrāvja tulkojumā. Grāmatas atvēršanas svētkos notika tikšanās ar autori.
Atzīmējot Eduarda Veidenbauma 156. dzimšanas dienu, 1. oktobrī pulksten 14.30 muzejā "Kalāči" tiks prezentēts autoru kopdarbs "Dzejas detektīvi".
Profesors Panasjuks – Kijivas 55. vidusskolas vēstures skolotājs, kurš pats vairs neatceras, kā izskatās ar bārdu; 5. klases skolnieks Tarass, kurš draudzējas ar vēstures skolotāju un apbrīno viņa gudrību, un sunītis Buļba, kurš dievina Tarasu, arī laika mašīna, ar kuras palīdzību no nākotnes iespējams nokļūt senā pagātnē – tie ir stāsta varoņi, kuru gaitām nu varam sekot arī mēs, jo izdevniecība "Sapņu spalva" sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu izdevusi izglītojošu grāmatu bērniem un ģimenēm "Ceļojums Ukrainas vēsturē".
Veicinot literāro procesu Latgalē un latgaliski rakstītu darbu radīšanu Latvijā, jau ceturto gadu latgaliešu kultūras kustība "Volūda" izsludina konkursu "Latgolys prozys skaitejumi 2023" (Latgales prozas lasījumi 2023) un aicina piedalīties Latgales kultūrtelpai piederīgos prozas autorus.
Šonedēļ Latvijas Radio grāmatu apskata fokusā ir literatūrzinātnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Balsis pār jūru" par rakstnieku Gunaru Janovski, kas tikko klajā nākusi latviešu rakstniekiem veltītajā sērijā "Es esmu".
Sestdien, 16. septembrī, Dabas muzejā notiks Māras Zālītes grāmatas "Tango un Tūtiņa sēnēs" atvēršanas svētki.
Otrdien, 19. septembrī, pulksten 18.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja trešajā stāvā notiks fotogrāmatas "Juris Poišs. 1957–1983" atklāšana.
Dzejnieces, redaktores un žurnālistes Ērikas Bērziņas pirmie dzejoļu manuskripti pēc atteikuma tos publicēt "Aicinājumā" tika sadedzināti krāsnī. Tolaik piecpadsmitgadīgā jauniete apsolījās nekad vairs nerakstīt, bet dzejoļi turpināja tapt, un, pateicoties Rimantam Ziedonim, tika arī pamanīti un publicēti, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Dzejas dienu laiks" stāstīja pati dzejniece.
Ceturtdien, 14. septembrī, mākslas centrā "Noass" pasniegta festivāla "Dzejas dienas 2023" Dzejas balva par gada labāko dzejas un atdzejas krājumu. Balva oriģināldzejā piešķirta Martam Pujātam par krājumu "Dāma baltos džinsos", bet atdzejā – Raimondam Ķirķim par Iļjas Kaminska krājuma "Kurlā republika" atdzejojumu, pavēstīja festivāla rīkotāji.
Jau pirmajā Annas Rancānes dzejas krājumā "Lūgšana mājai" divi no dzejoļiem tika publicēti latgaliski. Latgaliešu valoda ir tā, kurā dzejniece domā, kuru iemācījās pirmo pēc piedzimšanas. Šobrīd rakstīt latgaliski mudina arī misijas izjūta, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Dzejas dienu laiks" stāstīja dzejniece.
14. septembrī mūžībā devusies rakstniece un publiciste Monika Zīle, sociālajā tīklā "Facebook" informēja viņas meita Baiba Zīle.
Iznāk filosofa Igora Šuvajeva eseju krājums "Marginālijas", informē izdevniecības "Neputns" pārstāvji. Krājuma literārais redaktors un korektors ir Arturs Hansons. Sērijas dizaina autore – Anna Aizsilniece.
Ronalds Briedis par dzejnieku kļuva visai savdabīgā veidā, jo kā pusaudzim viņam tā neinteresēja, pat nepatika. Tā iemesla dēļ viņš nolēma izjokot skolotāju, iesniedzot viņai paša sarakstītus dzejoļus. Skolotāja humoru nesaprata, toties nosūtīja Briedi apmeklēt Dzejas dienu pasākumu, pēc kura viņš neatgriezeniski tika ievilkts dzejas vidē, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Dzejas dienu laiks" stāstīja pats dzejnieks.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
