Kultūra / Literatūra
Šomēnes klajā nākusi Gustava Strengas monogrāfija "Remembering the Dead: Collective memory and commemoration in late medieval Livonia" ("Atceroties mirušos. Kolektīvā atmiņa un piemiņa vēlo viduslaiku Livonijā"), izceļot kolektīvās atmiņas nozīmi Livonijas (mūsdienu Igaunijas un Latvijas) sabiedrībā vēlajos viduslaikos.
Klajā laista britu žurnālista un vēsturnieka Vincenta Hanta (Vincent Hunt) grāmata "The Road of Slaughter", ko latviski varētu tulkot kā "Ceļš uz nokaušanu". Grāmata stāsta par Otrā pasaules kara slaktiņu Polijā, Pomerānijā, kur Latviešu leģiona 15. divīzija – lielākoties tikko vācu armijā iesaukti latviešu padsmitnieki, vāji bruņoti un neapmācīti – nokļuva Sarkanās armijas ielenkumā. Grāmatā apkopotas aculiecinieku liecības, fotogrāfijas, kartes, autors stāsta par saviem iespaidiem, apmeklējot senās cīņu vietas mūsdienās.
"Talants ir pāri visam. Talantiem ir jākļūst redzamiem un jānonāk pie lasītājiem," ar tādu motivāciju izdevējdarbībā strādā Valters Dakša – jauns un azartisks cilvēks, kurš ļāvis ieraudzīt izdotu savu pirmo grāmatu daudziem debitantiem. Valters Dakša atjaunojis ne tikai savu sadegušo bibliotēku, bet izveidojis pats savus principus grāmatu kolekcionēšanai. Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" viņš stāsta gan par savu izdevniecību un tās jaunumiem, gan par izvēli pievienoties valsts aizsardzības dienestam.
Izdevums, kas rosina domāšanu. Tāds bija un ir žurnāls "Rīgas Laiks" kopš 1993. gada. Šajā rudenī žurnāla mājvieta ir bijusī kompartijas ēka Elizabetes ielā, ko tur mītošie radošie ļaudis nosaukuši par Muļķu māju (MMāja). Šajās dienās žurnāls atzīmē 30 gadu jubileju – nevienmuļi, ekstravaganti un izaicinoši.
Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja jau desmito gadu sadarbībā ar Ventspils bibliotēku organizē reģionālo konkursu "Kurzemes prozas lasījumi", kas notiek festivāla "Prozas lasījumi" ietvaros. Līdz 3. novembrim visa vecuma Kurzemes autori varēja pieteikties konkursam, iesniedzot jaunu, nepublicētu prozas darbu.
Ceturtdien, 2. novembrī, atvērta grāmata bērniem "Meitene, kura turēja acis vaļā". Tā vēsta par meiteni, kara bēgli no Ukrainas, kura ar mammu aizbēgusi uz Latviju, un viņas centieniem iekļauties sabiedrībā. Grāmata ir daļa no Eiropas Komisijas kampaņas "Es turēšu acis vaļā", un tās mērķis ir veicināt izpratni par solidaritāti un atbalstu cilvēkiem, kuri bēg no kara.
Ar vairākiem pasākumiem gan Kurzemes pusē, gan Rīgā tiks atvērta grāmata par Latvijas valstsvīru un garīdznieku Ēvaldu Rimbenieku. Grāmatas atvēršanas svētki notiks 18. novembrī Kazdangā, 19. novembrī Aizputē, 20. novembrī Priekulē, 21. novembrī Liepājā un 23. novembrī Rīgā, Okupācijas muzejā, informēja izdevniecība "KALA Raksti".
Dzejas dienu galvenās balvas šogad saņēmuši par izdevniecības "Neputns" galveno redaktoru kļuvušais Raimonds Ķirķis un viens no aktuālākajiem jauno laiku dzejdariem Marts Pujāts. Dzeja ir skaistākais, ar ko nodarboties, bet tā viennozīmīgi nevar pateikt, kurš spēj un kurš nespēj radīt dzeju, tai nav vienas receptes. Jaunībā tu ar dzeju ej gulēt un ar dzeju celies, bet tikai ar laiku saproti, ko un kāpēc radi, dzejnieki stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva".
Bērnu izglītojošās literatūras izdevniecība "Droši un koši" izdevusi pirmo pirmsskolas vecāko grupu un sākumskolas vecuma bērniem paredzēto filozofijas grāmatu latviešu valodā "Gudras domas zinātkāriem prātiem", kas caur stāstiem par nozīmīgiem pasaules filozofiem iepazīstina ar viņu idejām un sniedz ieskatu, kā izprast dzīvi un padarīt to kaut mazliet vieglāku, informēja "Droši un koši".
Rudens tumsa sākusies, un jau tagad zināms, ka tā nekontrolējami un nenovēršami ielīdīs namos un būdiņās, bulvāros un šķērsielās. Šis ir šausmu literatūras laiks, vakari, kuros naktslampiņas staros iegrimt lappusēs, bailēs mirdzošās un stindzinošās. Cienot plašo un bagātīgo šausmu literatūras žanru, apzinos, ka tā zari un atzari ir teju bezgalīgi. Tomēr saskaldot šausmu un baiļu literatūras plauktu divās nosacītās daļās, iespējams nodalīt grāmatas, kurās dominē šausmas, kas mīt kaut kur ārpusē, – spokos, garos, milžos, nešķīsteņos vai slepkavās. Taču tikpat liels un nekontrolējams ļaunums mājo cilvēkā pašā. Tas izplešas tāpat kā tumsa un pārņem visu sev apkārt, bet pretī tam stāties var vien gaiša cilvēcība un cerība.