Kultūra / Literatūra
"Visu mūžu uz notikumiem un parādībām esmu raudzījies no komiskās puses, un daudzi mani uzskata par vieglprātīgu." Tā sevi raksturo dzejnieks, rakstnieks, publicists un žurnālists Arnolds Auziņš. Izdevniecībā "Dienas Grāmata" klajā laists jaunākais rakstnieka stāstu krājums "Jautras nebūšanas", kurā apkopoti autora atmiņu stāsti un smieklīgi atgadījumi par Latvijas kultūras personībām.
Somijas Valsts balvu (Valtion ulkomainen kääntäjäpalkinto) ārvalstu tulkotājam 2024. gadā saņem Maima Grīnberga, informēja tulkotājas pārstāve Una Rozenbauma.
Šīs nedēļas grāmatu apskatā ielūkošos gruzīnu un romu autoru darbos. Nesen latviskā tulkojumā klajā nācis gruzīnu autora Bekas Adamašvili darbs "Šajā romānā visi mirst", kas pirms vairākiem gadiem ieguva Eiropas Savienības Literatūras balvu. Spilgts romu kultūras vēstnesis savukārt ir Kārļa Rudeviča sarakstītais romu eposs "Romi un Mahmuds Gadžo", kas tapis nu jau gandrīz pirms 30 gadiem, bet tikai ne pārāk sen publicēts arī grāmatā.
Izdota profesores Zandas Rubenes monogrāfija "Digitālā bērnība", kas piedāvā plašu skatījumu uz digitālo laikmetu un tā ietekmi uz bērnību un sabiedrību kopumā, informēja izdevniecībā "Jānis Roze".
Talsu bibliotēkā šogad gaidāma akreditācija. Taču pirms tās paredzēta iestādes krājuma pārskatīšana. Daļa pilsētas iedzīvotāju satraukti, ka tās ietvaros no plauktiem varētu pazust vairākas grāmatas, tostarp latviešu literatūras klasiķu darbi. Bibliotēka sarunā ar Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījumu "4. studija" noliedza izskanējušās runas par plauktu tukšošanu.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pagājuši divi gadi jeb 730 dienas. Tie ir bijuši šoka, baiļu un nāves pilni divi gadi, kuros gandrīz katru dienu esam saskārušies ar Krievijas iznīcinošo dabu un Ukrainas neatlaidīgo cīņassparu. Stāstīt par netaisnību un aicināt uz pretsparu turpina arī autori, kas apņēmušies neļaut aizmirst pāridarījumu.
Kādas literārās formas un tēmas biežāk izvēlas rakstnieki Lietuvā un Igaunijā, un kādām mazāk pievēršas latviešu autori? Mūsu kaimiņu neatkarības svētku mēnesī Rakstniecības un mūzikas muzejs rīkoja diskusiju ar nosaukumu "Kā latvieši neraksta: igauņu un lietuviešu literatūra". Tajā mūsu rakstnieki, tulkotāji un grāmatu izdevēji citēja kaimiņvalstu autoru darbus un patiešām atrada gan atšķirīgo, gan vienojošo.
Grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele" šogad pieteikts mazāks darbu skaits nekā iepriekš, tomēr konkursa žūrijas locekļi, daloties kopējos iespaidos, norāda uz darbu kvalitāti un augstvērtīgumu.
Latvijas literatūrā strauji ienākušas rakstnieces Evita Hofmane un Džena Andersone, kuras rakstīšanai pievērsušās pēc Latvijas Rakstnieku savienības "Literārās akadēmijas" absolvēšanas. Par viņu jaunākajiem darbiem – stāstu krājumu "Krīta apļi" un romānu "Simulacra" –, kā arī par to, kā nodarbošanās ar literatūru maina dzīvi, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" sarunājās rakstnieces Evita Hofmane un Džena Andersone.
Jau 31. reizi Latvijas Grāmatizdevēju (LGA) asociācija organizē grāmatu mākslas konkursu "Zelta ābele", izziņojot nominantus septiņās kategorijās. Mūža balva tiks piešķirta māksliniekam un ilggadējam grāmatu dizaineram Aldim Alekam.
Iznāk teātra zinātnieka Gunāra Bībera "Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu", informēja izdevniecības "Neputns" pārstāvji. Grāmatas redaktors ir Raimonds Briedis, literārā redaktore Ligita Bībere, dizaina autor Klāvs Priedītis.
Februāra sākumā iznāca Oksanas Zabužko eseju izlase "Planēta Vērmele", kuru no ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" tulkotāja atklāja, ka šo darbu veikusi ar pienākuma un pat misijas apziņu, jo, viņasprāt, bez Oksanas Zabužko izklāstītās analīzes un konteksta mūsu zināšanās par Ukrainas vēsturi un arī saprašanā par to, kas notiek šobrīd, būtu milzīgs robs. Tās ir skaudras, pamodinošas un vajadzīgas esejas, lai mēs, iespējams, paguruši un pie kara pieraduši tomēr spētu saglabāt modrību 24. februāra priekšvakarā – dienā, kad pirms diviem gadiem Krievija uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā.
Divi draugi dzejnieki reiz devās sagaidīt Jauno gadu. Māris Salējs kājām naktī no robežas pārnāca atpakaļ mājās, bet Hermanis Marģers Majevskis aizdevās tālāk. Kopš tā laika, lai draugi sazinātos, Māris Salējs kāpj kokā, kur debess starp burtiem paslēpusies, un traucējumus no cita laika un vietas savij virvītē. Tad viens pats Miera ielas malā divbalsīgi uzdzied poļu dziesmu. Ko viens dzejnieks otra dzejnieka dēļ izdarīs, ceļojumā ar rakstniekiem lūkoja "Literatūre".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
