Sadaļas Sadaļas
Kultūra / Literatūra
Iznākusi monogrāfija par arhitektu Sergeju Antonovu
Klajā nākusi monogrāfija par arhitektu un mākslinieku Sergeju Antonovu (1884–1956), izcilu krievu arhitektu un mākslinieku Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē, informēja izdevniecības "Neputns" pārstāvji.
Iznākusi Ērika Hānberga grāmata par politiķi Alfrēdu Čepāni
Izdevniecība "Latvijas Mediji" laidusi klajā rakstnieka un publicista Ērika Hānberga biogrāfisko vēstījumu “Alfrēds Čepānis vaļsirdībās". Tā ir pirmā grāmata, kura stāsta par politiķa, 5. un 6. Saeimas deputāta, bijušā Saeimas priekšsēdētāja, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Alfrēda Čepāņa dzīvi un politisko karjeru, informēja izdevniecības pārstāvji.
Piedzimt jaunai dzīvei. Latviski iznākusi Ignācija Lojolas autobiogrāfija
No cilvēka, kurš veltījies pasaulīgiem niekiem, līdz svētajam, kura devums aktuāls vēl pēc 500 gadiem – tā pavisam īsi var raksturot Ignācija Lojolas personības izaugsmes ceļu. Tas atspoguļots viņa autobiogrāfijā “Svētceļnieka piezīmes”, kas tikko klajā nākusi arī latviešu valodā. Grāmata palīdz labāk saprast arī jezuītu ordeņa aizsākumu, jo Lojola bija šī ordeņa dibinātājs, kā arī viņa slavenākā darba “Garīgie vingrinājumi” tapšanas ceļu.
Nacionālais vēstures muzejs laidis klajā grāmatu par Dundagas Laukmuižas 13.–14. gadsimta senkapiem
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātnisko rakstu sērijā iznākusi grāmata „Dundagas Laukmuižas 13.–14. gadsimta senkapi. Izrakumu materiālu publikācija”. Tajā apkopoti un izvērtēti arheoloģisko pētījumu rezultāti, kas senkapos noritējuši 1909., 1929., 1930., 1937. un 1938. gadā. Tolaik pavisam izpētīti 34 skeletapbedījumi un iegūti vairāk nekā 500 priekšmeti. Neraugoties uz salīdzinoši neliela apjoma pētījumiem, kas apbedīšanas vietā veikti jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē, to rezultāti nav zaudējuši aktualitāti arī mūsdienās, informēja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pārstāvji.
Dzeja ir mātes valodas lieta. Saruna ar rakstniekiem Veltu Kaltiņu un Roaldu Dobrovenski
Dzejniece Velta Kaltiņa pēc dažām dienām svinēs lielu un apaļu jubileju – 90. Tikko apgādā “Pētergailis” iznācis viņas jaunākais dzejoļu krājums “Kodols”, kurā apkopoti 21. gadsimtā tapušie dzejoļi, no kuriem strāvo jauneklīgs, spirgts svaigums un pieredzētā mūža krāšņums. Nākamnedēļ, tieši rakstnieces jubilejā 28. jūnijā, paredzēti dzejas lasījumi un Ikšķiles Kultūras centrā un centrālajā laukumā tiks atklāta viņas dzīvesbiedra rakstnieka Roalda Dobrovenska un fotogrāfes Andas Krauzes fotoizstāde “Daugava. Dzejnieki”.
Latvijas PEN uzsāk podkāstu «Obligātā literatūra»
Biedrība “Latvijas PEN” laidusi klajā podkāstu “Obligātā literatūra”. Podkāsta pieteikumā skaidrots, ka “laikā, kad literatūra kļuvusi aizvien neobligātāka un kultūras vidē priekšplānā iznāk audiovizuālie informācijas nesēji, Latvijas PEN vēlas runāt par rakstnieku darbu, īpašu uzmanību pievēršot starptautiskajiem procesiem, kuri cieši saistīti ar ikviena mūsu dzīvi. Rakstnieki daudzās pasaules valstīs joprojām tiek ierobežoti, vajāti, represēti, sēdināti cietumos un nogalināti, viņu rakstītais tiek aizliegts, cenzēts vai noklusēts.”
Igauņu pasaka Andrusa Kivirehka acīm – latviešu valodā iznākusi grāmata «Kocenieki un tāsenieces»
Apgādā "Pētergailis" klajā nākusi populārā igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka (Andrus Kivirähk) grāmata "Kocenieki un tāsenieces". Šī ir tautas pasaka, kas tiek veidota ar Kivirehka acīm – tā teic grāmatas tulkotājs Guntars Godiņš. Viņš atzīmē, ka arī šajā darbā neiztrūkst igauņu rakstnieka daiļradei tik piederošais absurds, kas mūsu pašmāju literatūrai ir drīzāk svešāds. 
Maniem dzejoļiem vairs nav jābūt abstraktām gleznām. Velobrauciens ar dzejnieku Andri Ogriņu
Andra Ogriņa poēzijas ceļš ir ļoti līkumains un dažreiz pazūd vispār. Savulaik viņš pat īpaši centīgi atgrieza sirreālisma un traģiska absurda noskaņas aktuālajā dzejas izteiksmē, pārraujot ierastus un sasienot sākotnēji nesaderīgus pavedienus. Autora jaunākais, pēc skaita septītais dzejas krājums – “Kā būtu ja tevis nebūtu epikūr” – ir kā pietura, kurā atsēsties un atveldzēties, kaut arī šeit sajūtams liriskā vēstītāja attieksmes spīvais asums un pat satumsināta rezignācija.
Iznākusi grāmata par Balvu un Ludzas sakrālo arhitektūras un mākslas mantojumu
Klajā nācis izdevums “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos”, kurā aplūkots Ziemeļlatgales sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums, informēja izdevniecības "Neputns" pārstāvji. Autores ir mākslas zinātņu doktore Rūta Kaminska un mākslas zinātniece Anita Bistere. Māksliniece — Inta Sarkane.
Latviski iznācis Jiržīja Kratohvila romāns «Staļina lapsa jeb kā lapsa par dāmu tika»
Iznākusi Jiržīja Kratohvila grāmata “Staļina lapsa jeb kā lapsa par dāmu tika”. Kā norādīja izdevniecības "Pētergailis" pārstāvji, Jiržījs Kratohvils (Jiří Kratochvil) pieder pie tiem čehu mūsdienu prozas pārstāvjiem, kuri programmatiski novirzās no reālistiskās literatūras tradīcijas, un šobrīd viņš ir arī viens no visvairāk tulkotajiem čehu autoriem.
Iznākusi grāmata «Haralds Sīmanis. Dziesminieks»
Iznākusi Gunas Rukšānes grāmata “Haralds Sīmanis. Dziesminieks”, kas vēsta par unikālu personību, kuras dzīvesstāsts saistošs ne tikai mūziķiem. Lai gan Guna Rukšāne šo grāmatu ir izveidojusi, tās tapšanā piedalījies prāvs ļaužu pulks – dziesminieka draugi un laikabiedri. Tajā apkopotas atmiņas, sarunas, bagātīgs faktu un fotomateriālu klāsts, informēja izdevēji.
Čaka memoriālajā dzīvoklī skatāma dzejnieka dzimtai veltīta izstāde
Gaidot Aleksandra Čaka 120. jubileju, Čaka muzejs gatavo virkni pasākumu, kam kulminācija iecerēta izcilā rakstnieka un dzejnieka jubilejas mēnesī – oktobrī. Bet jau 11. jūnijā muzejā atklās izstādi, kas ļaus iepazīt jaunus faktus par Čaka dzimtu. Izstādes nosaukums – “Vidzemes valdzinājums. Latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka tēva Jāņa Čadaraiņa dzimtas saknes”.
Par apmaldīšanos un jēgas meklējumiem – izdots romāns «Straupes pilskungi»
Tikko klajā nācis romāns “Straupes pilskungi”, kas ir divu autoru un dzīvesbiedru – Virdžīnijas Lejiņas un Jāņa Lejiņa kopdarbs. Jānis Lejiņš labi pazīstams kā vērienīgās triloģijas “Zīmogs sarkanā vaskā” autors, bet Virdžīnija Lejiņa – kā populārā televīzijas seriāla “Likteņa līdumnieki” veidotāja. Abu jaunā, kopīgi rakstītā grāmata arī izaugusi no filmas scenārija, kas tapa 2007. gadā, bet ko filmā, diemžēl, neizdevās īstenot. Uzskatot, ka scenārijs ir gana aktuāls joprojām, autori to lēma “uzfilmēt” uz papīra. 
Izdota Valda Atāla dziesmu nošu un tekstu grāmata
Pateicoties “Austras biedrības” entuziasmam un ziedotāju atbalstam, tapusi Valda Atāla, dzejnieka, mūziķa, rakstnieka un gleznotāja, dziesmu nošu un tekstu grāmata, informēja izdevniecības “Dienas Grāmata” pārstāvji.
Par kaķiem un zvirbuļiem. Zanderes un Runguļa grāmatas bērniem
1. jūnijā, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, Latvijas Radio raidījums “Kultūras rondo” iepazīstina ar divām jaunām dzeju grāmatām – apgāda “Liels un mazs” izdoto krājumu “Kaķis uz klavierēm” un “Pētergaiļa” klajā laisto “Zvirbulim nenāk miegs”. Dzejnieces Ineses Zanderes dzejoļu kopa nav vis par rāmu kaķi, kas snauž uz klavierēm un murrā, bet gan par negaidītu lēcienu, kas pilnmēness naktī uzrauj kājās visu māju. Savukārt Māra Runguļa krājums daudzina putnus, sākot ar tiem, kuri agras bērnības dienās vēroti vecajā piemājas dārzā.  
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt