Literatūra
Kultūra / Literatūra
Memoriālo muzeju apvienība sadarbībā ar žurnālu “Punctum” piedāvā īsprozas parafrāžu grāmatu “Regīna Ezera. Re:”, kas seko 2019. gadā izdotajai dzejas parafrāžu grāmatai “Monta Kroma. Re:”. Sērijas iecere ir aktualizēt nepelnīti piemirstus literātus caur mūsdienu literatūras prizmu, informē “Punctum” pārstāvji.
Lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” izsludina pieteikšanos jauno rakstnieku romānu konkursam, kā rezultātā tiks izdots viens agrāk nepublicēta autora darbs, informēja projekta pārstāvji. Pieteikties konkursam iespējams līdz šī gada 1. aprīlim, manuskripti jāiesniedz līdz šī gada 31. augustam.
Kas īsti ir Jēzus Kristus? Kā saprast to, ka viņš reizē bija patiess Dievs un patiess cilvēks? Kāpēc viņu nevar uzskatīt vienkārši par cilvēces skolotāju? Latviešu valodā klajā nākusi grāmata, kas būs labs palīgs šo jautājumu izzināšanai – Aleksandra Meņa darbs “Cilvēka Dēls”.
Pirms dažām nedēļām Ģipkas luterāņu draudzes priekšnieks Valdis Rande sociālajos tīklos publicēja aicinājumu atbalstīt ideju par mācītāja Hugo Maksimiliāna Grīvāna trimdā izdotās grāmatas "Avju gans no Jaunarājiem" atkārtotu izdošanu. Atsaucība bijusi tik liela, ka grāmata jau nodota apstrādei tipogrāfijā un pēc diviem mēnešiem tā varētu nonākt pie lasītājiem.
Sākot ar 19. februāri sociālajā vietnē “Facebook” būs skatāmas jauno autoru biedrības “Karantīna” video refleksijas par dzejnieka Reiņa Runča daiļradi, aicinot sabiedrību iepazīties ar šo dzeju tuvāk un sniegt finansiālu atbalstu dzejniekam, kurš jau 18 gadus ir paralizēts, informēja biedrības pārstāvji.
Ceļu pie lasītājiem sācis rakstnieces, publicistes, režisores Daces Judinas un komponista, dizainera Artura Nīmaņa romāns “Krustceles” – cikla “Laika stāsti” ceturtā grāmata, informēja izdevniecības "Latvijas Mediji" pārstāvji.
Igauņiem Kalevipoegs jeb Kaleva dēls, lietuviešiem valdnieks Gedeminas, bet mums – protams, Lāčplēsis. 19. gadsimta otrajā pusē Eiropā valdīja nacionālā romantisma idejas, un līdz ar tām uzplauka arī interese par nacionālajiem eposiem. Tautas eposs tika uzskatīts par vienu no nācijas eksistences pamatakmeņiem, bet latviešiem tāda diemžēl nebija, tāpēc Andrejs Pumpurs varonīgi apņēmās šo eposu vienpersoniski radīt.
Pašlaik iznākošie dzejas krājumi Latvijā ir “tik nopucēti, kā gadu desmitiem nav bijis,” uzskata dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode, norādot, ka “faktiski viss, kas Latvijā iznāk dzejā, ir izdarīts uz to labāko, cik vispār var.” Tomēr viņa arī atzīst – daudz darbu, kas citos apstākļos sasniegtu lasītāju, paliek “aiz borta”.
Laikā, kad daudzi kultūras un izklaides veidi mums pandēmijas dēļ ir liegti, iespējams, ne viens vien no mums vairāk pievērsies lasīšanai vai vismaz domājis, ka varētu kaut ko palasīt. Lai radītu zināmu kopības sajūtu un ļautu ieraudzīt, cik daudzkrāsaina ir mūsu literatūras izvēle un lasīšanas paradumi, Latvijas Radio turpina pagājušonedēļ aizsākto sestdienas ierakstu sēriju, kurā jautājam cilvēkiem – ko viņi pašlaik lasa?
Tobiass, viņš arī ESSE, viņš arī lasītāju iemīļotais rakstnieks Juris Zvirgzdiņš, 13. februārī svin 80. dzimšanas dienu.
Dzejnieces Lolitas Gulbes jubilejas mēnesī iznācis krājums “Pēdējā rudens lapa”, kas apkopo gan agrāk rakstītus un krājumos neiekļautus, gan jaunus dzejoļus, tā apliecinot autores dzejotprieku, informēja apgāda "Mansards" pārstāvji.
15. februārī pulksten 19.00 “Facebook” tiešsaistes pirmizrādē sešas autores – dzejniece, māksliniece Jeļena Glazova, dzejniece, māksliniece Evelīna Andžāne, dzejniece, antropoloģe Krista Anna Belševica, dzejniece Paula Lūcija Lejiņa, dzejniece Kristiāna Šuksta, kā arī dzejniece un eksistenciālisma entuziaste Elīna Vendija Rībena iepriekš sagatavotā video lasījumā dalīsies ar aptuveni 30 erotiskās dzejas oriģināldarbiem gan krievu, gan latviešu valodā, informēja pasākuma organizatori.
Starptautiskais grāmatniecības nozares portāls “Publishing Trends” publicējis sarakstu ar dažādu valstu pārdotākajām grāmatām. Zviedrijas topā sestajā vietā ierindojies Noras Ikstenas romāna “Mātes piens” (“Modersmjölken”) tulkojums, savukārt Anetes Meleces bērnu grāmatas “Kiosks” (“Kiosken”) tulkojums zviedru valodā nominēts Pītera Pena balvai literatūrā, informēja platformas “Latvian Literature” pārstāvji.
Vai saistībā ar klātienes kultūras pasākumu apsīkumu un digitālo nogurumu cilvēki arvien vairāk atgriežas pie grāmatu lasīšanas? Kā vispār Covid-19 pandēmija ir mainījusi mūsu lasīšanas paradumus? Atbildes uz šiem jautājumiem varēs gūt tiešraides pasākumā no Nacionālās bibliotēkas ceturtdien, 11. februārī.
Lasītājiem pieejams Latvijas Nacionālās bibliotēkas zinātnisko rakstu 5. sējums, kas veltīts baltvāciešu mākslinieka, dzejnieka un ceļojumu aprakstu autora Karla Gotharda Grasa daiļradei. Šajā sējumā apkopoti arī Grasam veltītās starptautiskās konferences dalībnieku pētījumi.
Latvijas bērnu un jaunatnes literatūras padome (LBJLP) prestižajai Hansa Kristiana Andersena balvai nominējusi Alekseju Naumovu, informēja padomes pārstāvji.
Filozofa un dzejnieka Ilmāra Šlāpina pārdomas pēc pastaigas pa filozofa un rakstnieka Riharda Rudzīša kāpām un liedagiem.
Uz pētnieku jautājumu, vai pēdējā gada laikā esat pabeidzis lasīt kādu grāmatu, pērn rudenī Kultūras ministrijas pasūtītā pētījumā apstiprinoši atbildēja tikai 28 procenti aptaujāto. Tomēr Latvijas Radio (LR) Ziņu dienests ir pārliecināts, ka to, kuri domā, ka “derētu kaut ko palasīt”, ir daudz vairāk. Tāpēc laikā, kamēr daudzas citas kultūras baudīšanas iespējas ir liegtas, ar LR ik sestdienu divi cilvēki dalīsies ar lasāmvielu, kas pašlaik ir uz viņu naktsgaldiņa un ievedīs savā grāmatu pasaulē.
2021. gada 27. oktobrī dzejniekam Aleksandram Čakam apritēs 120. jubileja. Aleksandra Čaka memoriālajam dzīvoklim-muzejam ir daudz ieceru Čaka 120. dzimšanas dienas svinībām.
Izdevniecība “Dienas Grāmata” laidusi klajā rakstnieka Jāņa Einfelda jaunāko romānu “Svētlaimīgo zeme”.
Jaunākie
Interesanti