Kultūra / Literatūra
Tulkojumi žanru krustugunīs. Par Literatūras gada balvas nominantiem
Tulkojumu kategorija Latvijas Literatūras gada balvā (LALIGABA) vienmēr ir ieņēmusi mazliet īpašu vietu. Pirmkārt, to neizbēgami pavada diskusijas par autora un tulkotāja veikuma neiespējamo, bet vērtējumam nepieciešamo atdalīšanu. Un, otrkārt, tajā ierasti ir mazāk jaunu nominantu – labi tulkotāji lielākoties notur savu līmeni tik augstu, ka atnācējam no malas ir ļoti grūti pārsteigt lasītājus un žūrijas locekļus. Par laimi, labu tulkotāju mums netrūkst, tāpēc pazīstamie vārdi var apvienoties daudzās atšķirīgās kombinācijās.
Dažādība – viens no Literatūras gada balvas atslēgas vārdiem. Pārlapojam šī gada nominantus
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tematiskā vietā ar nosaukumu "Divi Raiņi", 29. martā norisinājās Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA) šogad nominēto izdevumu paziņošana. Izvirzīto, izcelto darbu un izdevēju kopu Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pārrunā "LALIGABA 2022" žūrijas darbā neiesaistītie, bet rakstītam vārdam un rakstīšanai vienmēr tuvu stāvošie – Toms Treibergs un Vilis Kasims. 
Stāsts par stāstiem. Saruna ar folkloras pētnieci Sanitu Reinsoni
Kā piekļūt savu senču stāstiem un pieredzei? Kā vadātājs apiet "Google Maps"? Ko mākslīgais intelekts dara ar tautasdziesmām? Kā var palīdzēt zinātniekiem? Ko par mums stāsta pandēmijas dienasgrāmatas? Kā zinātnieki palīdz Ukrainai? Par šiem un citiem jautājumiem "Radio Naba" raidījumā "Zinātnes vārdā" stāsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone.
Paziņoti Latvijas Literatūras gada balvas nominanti; Mūža balva – Dainai Avotiņai
29. martā nosaukti Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) nominanti piecās kategorijās un speciālbalvu ieguvēji. Mūža balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā ekspertu komisija nolēmusi piešķirt dzejniecei, prozaiķei un tulkotājai Dainai Avotiņai. Savukārt portālā LSM norisinās publikas balsojums, ļaujot lasītājiem noteikt noteikt savu simpātiju.
Vecāka mums nekā nav. Arhitekts Artūrs Lapiņš grāmatā apkopo pētījumu par viduslaiku pilsdrupām Latvijā
Latvijā ļoti interesants kultūrvēsturiskais mantojums ir viduslaiku pilsdrupas, taču tās mūsu kopējā kultūras apritē parādās nepelnīti maz – uzskata arhitekts Artūrs Lapiņš. Viņš pats kā restaurācijas arhitekts ar pilsdrupām strādā gandrīz 20 gadu, un nu savu uzkrāto pieredzi apkopojis disertācijā, ko tikko aizstāvējis, iegūstot mākslas zinātņu doktora grādu Mākslas akadēmijā. Savā pētījumā viņš pilsdrupas analizē visplašākajā kontekstā un sniedz arī priekšlikumus, kā šo unikālo mantojumu interpretēt un attīstīt nākotnē. Kā vizuālais materiāls disertāciju papildina arī Artūra Lapiņa grāmata "Drupu ainavas. Viduslaiku pilsdrupas Latvijas kultūrvidē", kas varētu būt saistoša ikvienam kultūrvēstures interesentam.
Kā veidojas rakstnieks? Ar romānu «Mežakaija» iepazīstina Osvalds Zebris
Romānu sērija "Es esmu…" turpina lasītājus iepazīstināt ar latviešu literatūras klasiķiem. Šobrīd klaja nācis kārtējais romāns, un tas stāsta par trimdas literatūras rakstnieku Gunaru Janovski. Darba autors Osvalds Zebris tam devis nosaukumu "Mežakaija", jo Janovskim ir bijušas tuvas divas stihijas – jūra un mežs.
Režisore Dzintra Geka grāmatā apkopojusi 165 Sibīrijas bērnu stāstus
Atceroties 1949. gada deportācijas, Latvijā 25. martā piemin komunistiskā genocīda upurus, un tieši šajā dienā pie lasītājiem nonāk apjomīga grāmata "Sibīrijas bērni 1949". Tajā apkopotas izsūtīto atmiņas, kuras vairāku gadu garumā ir fiksējusi režisore Dzintra Geka. Tie ir 165 cilvēki, kuru bērnībā ielauzās garš ceļš uz Sibīriju, pieaugšana skarbos apstākļos un neizdzēšamas izsūtījuma pēdas turpmākajā dzīvē.
Literatūra ir veids, kā varoņi nemirst. Par ukraiņu literatūru stāsta tulkotāji
"Jūs droši vien atceraties 2014. gadu, kad Maidanā sāka nest nošautos, un visa tauta skandēja –  varoņi nemirst. Literatūra ir veids, kā varoņi nemirst, kā nemirst varonība. Serhija Žadana romānā "Mezopotāmija" ir viens dzejolis, kur viņš ir pateicis to, ko, man liekas, neviens pasaules dzejnieks nekad nav uzdrošinājies pateikt: "Dzejniekam ir jāspēj ar saviem vārdiem apturēt asiņošanu"," teic ukraiņu literatūras tulkotāja Māra Poļakova, norādot, cik būtiski ir iepazīt ukraiņu tautu caur tās literatūru.
Latvijas Radio 4 skanēs pasakas ukraiņu valodā
No piektdienas, 25. marta, mazākumtautību valodās raidošais Latvijas Radio 4 – "Doma laukums" reizi nedēļā atskaņos vakara pasaciņas ukraiņu valodā. Pasakas skanēs piektdienās pulksten 20.05. Ierakstus veidojis Latvijas Radio "Radioteātris", un pasakas lasīs ukrainiete Laura Vilcāne.
«Ārpus saprašanas» – Eduarda Aivara dzejoļu cikls, kas top paralēli karadarbībai Ukrainā
Domās, vārdos un arī rīcībā esot kopā ar Ukrainu – šādi 25. marta vakaru Jāņa Akuratera muzejā aicina pavadīt Latvijas PEN un muzejs. Klātesošie tostarp dzirdēs Eduardu Aivaru (Aivaru Eipuru) lasām savu dzejoļu ciklu "Ārpus saprašanas". Viņa rakstāmrīks, notiekot karam Ukrainā, vis nestāv malā nolikts, bet gan piefiksē rindas, kas dzimst jaucoties ļoti pretējām sajūtām. 
Svarīgākais šobrīd