Literatūra
Kultūra / Literatūra
Somu dzejniece Heli Lāksonena (Heli Laaksonen) kopā ar dzejnieku un atdzejotāju Guntaru Godiņu no 29. janvāra līdz 1. februārim ar lasījumiem un stāstījumiem uzstāsies Pāvilostā, Alsungā, Liepājā, Kuldīgā un Rīgā, medijus informē Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā pārstāvji.
Par dzīvi Hruščova laika Latvijā un divu sieviešu – mātes un meitas – likteņiem vēsta jaunais Daces Rukšānes romāns “Krieva āda”. Autore to velta saviem vecākiem un vecvecākiem, kuru aktīvākie dzīves gadi aizritēja šajā laikā.
Jāņa Akuratera muzejs 21. janvārī visas dienas garumā aicina uz Laimas Akurateres 110. dzimšanas dienas svinībām.
Ingas Gailes jaunākā romāna "Skaistās" notikumi sākas 1941. gadā koncentrācijas nometnē un turpinās mūsdienās. Autore romānā atklāj, kā Otrajā pasaules karā piedzīvotais ietekmē mūs vairākās paaudzēs un liek aizdomāties arī par skaistuma nozīmi dzīvē.
Grāmatnīcās nonācis latviešu prozista Egīla Ventera jaunākais darbs – stāstu krājums “Štābs debesīs”, medijus informē apgāda “Ezis.lv” pārstāvji.
Izdota žurnālistes Lias Guļevskas grāmata “Romans Lācis. Sirds cilvēks” par Latvijas medicīnā nozīmīgo profesoru un kardioķirurgu, medijus informē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārstāvji. Grāmatu veido 15 stāsti, iekļaujot ne vien sarunas ar grāmatas varoni, bet arī pacientu teikto un zīmīgākās paša profesora runas un rakstus.
Pētnieces Sanitas Reinsones dzīvesstāstu grāmata “Meža meitas” par 12 sieviešu dzīvi mežā partizānu kara laikā tiks tulkota angļu valodā. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta mājaslapā publicēta informācija, ka tulkotājai Kaijai Straumanis piešķirta ASV Nacionālā mākslas atbalsta fonda (“National Endowment for the Arts”) stipendija grāmatas tulkojumam.
“Kartes” ir Raimonda Ķirķa pirmais dzejoļu krājums, tajā iekļautie dzejoļi tapuši laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam, medijus informē apgāda “Neputns” pārstāvji.
Varbūt tāpēc, ka Sēlemas vienīgā mākslas galerija gatavojās rīkot manu pirmo izstādi. Fabrikā strādāju pēcpusdienas maiņā, no rītiem gleznoju. Palaikam mani apmeklēja kaimiņos dzīvojoša slimnīcas ārsta sešpadsmit gadu vecā meita no Anglijas.
Latviešu tulkojumā iznācis jaunās skotu rakstnieces Elizabetes Maknīlas debijas darbs “Leļļu darbnīca”. “Apbrīnojami smalks, niansēts un bagātīgs gotisks spriedzes romāns” – darbu paziņojumā medijiem tā raksturo apgāda “Zvaigzne ABC” pārstāvji.
Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā 22. janvārī notiks jau ceturtais pasākums ciklā “Svētā Hieronima mantojums”. Turpinot aizpērn sākto tradīciju, interesentus iepazīstinās ar mūsdienu tulkotāju darba gaišajām un ēnas pusēm. Šoreiz muzejā viesosies tulkotāja Maima Grīnberga, sarunu vadīs Ilze Andresone, medijus informē Memoriālo muzeju apvienības pārstāvji.
Pirmo reizi 20 gadu laikā atkal pārdošanā nonācis leģendārais dramaturga Viljama Šekspīra “Pirmais foliants”. Tas ir daļa no 1623. gadā drukātās lugu kolekcijas.
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir pievienojusies kultūrnotikumam “Literatūras nakts” (“Nuit de la lecture”), ko jau ceturto gadu pēc Francijas Kultūras ministrijas ierosinājuma atzīmē bibliotēkās un grāmatnīcās dažādās pasaules valstīs. Sestdien, 18. janvārī, divi “Literatūras nakts” pasākumi notiks arī Nacionālajā bibliotēkā, medijus informē LNB pārstāvji.
“Rīgas bruģa bruņinieks” – pazīstamais arhitekts Pēteris Blūms ar šādu titulu apveltījis Aivaru Treici, ceļu projektētāju, kurš jau 40 gadus pēta Rīgas bruģi un kura veikums nu apkopots grāmatā.
Desmit gados, kas pagājuši kopš autora debijas, viņa dzejas tēli kļuvuši precīzāki un nostalģiskāki, tomēr nezaudējot viegluma sajūtu, kas viņa tekstus padara radniecīgus franču 20. gadsimta modernistiem. Tā par Jāņa Hvoinska dzejas krājumu "Mūza no pilsētas N" raksta tā redaktors Kārlis Vērdiņš.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) apgāds ir publicējis jaunu, Latvijas sabiedrībai būtisku pētījumu – “Viduslaiku Livonija un tās vēsturiskais mantojums”. Kas viduslaiku Livonija bija un kāpēc par to ir svarīgi domāt latviešiem un igauņiem šodien, savas atbildes grāmatā dod trīspadsmit autori no Latvijas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Polijas, Vācijas un Šveices.
Pēc Latvijas literatūrās eksporta platformas “Latvian Literature” rīkotās kampaņas “Nedzēs ārā!”, Kultūras ministrija piešķīra nepieciešamo finansējumu tās darbības turpināšanai 2020. gadā. Paziņojumā medijiem platformas pārstāvji informē par 2019. gadā paveikto – pērn ārvalstīs iznākuši 29 Latvijas literatūras darbi, organizēta dalība starptautiskajos grāmatu tirgos un nozares pasākumos.
Ilvara Koscinkeviča sirdslieta ir futbols un sporta komentēšana. Tomēr ne tikai – viņš arī piedalījies vairāku ar sportu saistītu grāmatu veidošanā un pievērsies dzejai. 2019. gadā klajā nāca Ilvara Koscinkeviča grāmata “DurVis”, ar kuras pārdošanu tiek vākti līdzekļi Rūdolfa Pogodas speciālajai rehabilitācijai.
Pie Latvijas Televīzijas skatītājiem 16. janvārī atgriezīsies raidījums “Literatūre” – astoņās epizodēs Marta Selecka un Gustavs Terzens ceļos literatūras pasaulē – tiksies ar mūsdienu literātiem un caur tekstiem – arī ar aizgājušo laiku rakstniekiem, kuri atstājuši neizdzēšamas pēdas latviešu literatūras vēsturē.
Drīzumā iznāks jaunākais rakstnieces Daces Rukšānes romāns, un tas stāsta par latviešu un krievu attiecībām pagājušā gadsimta 50. un 60. gadu Liepājā. Romāna priekšplānā ir mātes un meitas stāsts, sabiedrības nosodīta mīlestība, bet bagātīgās sadzīves detaļas ļauj iztēlē pārcelties vairāk nekā 60 gadu senā vēsturē.
Jaunākie
Interesanti